Sastādīts izmantojot Lauras Dejas (Laura Day) grāmatu Practical Intuition un paša personīgo pieredzi.
Nodarbības intuīcijā vadīja Ojārs Rode
Ieskats nodarbības norisē:
Ojārs Intuīcija 10 2015 1 
Ojārs Intuīcija 10 2015 2
Ojārs Intuīcija 10 2015 3 


Te neatradīsiet precīzu nodarbību atreferējumu, – improvizāciju, papildus skaidrojumus, jo te ieliktie nodarbību apraksti galvenokārt domāti tiem, kuri, kursos piedalījās, lai atsvaidzinātu atmiņu par nodarbībās veikto un, lai sekmīgāk varētu pildīt mājas darbus.

Ievads

            No manas puses tā ir ļoti liela uzdrīkstēšanās, vadīt kursus intuīcijas attīstīšanā. Man pašam ir praktiska pieredze tās izmantošanā, bet to parasti esmu izmantojis spontāni. Intuīcija man dažkārt ir likusi rīkoties izšķiroši, izlēmīgi un pārliecinoši.  Es ar to saistu tās zināšanas, kas liek mums pieņemt pareizus lēmumus, lēmumus, kuri tiešā veidā ir saistīti ar mūsu likteni, ar mūsu dzīves uzdevumiem. Laura pieņēmusi, ka intuitīvo zināšanu avots ir zemapziņa. Lai tas tā būtu. Mūsu uzdevums šoreiz nav pētīt šo avotu, to, no kurienes, savukārt, tam ir zināšanas, zināšanas kas skar ne tikai mūs individuāli, bet skar arī vismaz to ļaužu kopumu, kurā mēs dzīvojam; zināšanas, kuras skar ne tikai tagadni, ne tikai nenodzīvotu nākotni, bet arī pagātni, kuru ir tālu aiz mūsu tagadējās dzīves. Mana pieredze apliecinājusi, ka intuitīvās zināšanas ir nekļūdīgas, tās ir skaistas, jo ir patiesas, jo ir harmoniski iegūlušas visos tuva un tāla radiusa procesos, ir saistītas ar mūsu katra iekšējo spēku, ar katra patību jeb, citiem vārdiem sakot, tās izsaka mūsu pašu patieso, dievišķo dabu. Tās atskārtuši, jūtamies emocionāli pacilāti, priecīgi, es teiktu ka pat laimīgi, – atskārstot tās nereti priekā varam apraudāties un tad ir vēlme pateikties Dievam, ka esi un dari to, ko dari. Te aprakstītās nav ikdienišķas atskārsmes, - tās parasti skar kādus ļoti būtiskus dzīves aspektus. Tas nenozīmē, ka arī ikdienā neizmantojam intuīciju. Ne reti to varam pat nepamanīt, jo darām it kā kaut kas pašu par sevi saprotamu, loģiski pamatotu, kā kaut ko ikdienišķi parastu, jo ik solis mūsu dzīvē prasa pieņemt kādu lēmumu un rīkoties. Arī te ir vajadzīgs pareiz lēmums, jo kā gan citādi tie iegūlsies augstāk minētajā haromonijā, ko izstaro viss, kas ir. Nepamanām, jo mūsu intelektuālā prāta loģikas teiktais var sakrist ar intuīciju. Taču mūsu sabiedrība ir orientēta tikai uz prāta funkciju attīstību, kā rezultātā mēs atronam no intuīcijas, pazaudējam to vispār un tāpēc nav jābrīnās, ka ne vienmēr mēs pieņemam pareizākos lēmumus. Taču zaudēto var atkal atgūt un panākt to, ka prāta loģiskie algoritmi, tiek intuīcijas apaugļoti, akceptēti, - jutīsimies atkal droši un komfortabli, mūs nenogurdinās raizes par pieņemto lēmumu pareizību.

Domāju, ka mēs pilnīgi noslēgti no intuīcijas neesam, jo tad dzīvotu pilnīgā haosā. Taču labi būtu, ja šis kanāls būtu patstāvīgi atvērts. Lai tas tā būtu, ir nedaudz jāpiestrādā. Uzsākot nodarbības ir jāatceras vien ļoti svarīga lieta: jau pašā sākumā ir pilnībā jāuzticās intuitīvai informācijai un VISOS dzīves mirkļos jārīkojas atbilstoši tai, -  intuitīvās zināšanas neapspriežami, nekavējoties jāizmanto, tas palīdz intuitīvo kanālu uzturēt tīru un atvērtu (jebkuras šaubas, liks mūsu ceļa ratos sprunguļus).  

Es šobrīd esmu atskārtis trīs intuitīvo zināšanu atnākšanas veidus: pirmais – neapzinātais, t.i., kā jau augstāk aprakstīts, kad informācija sakrīt ar prāta loģiku un kas ir pamanāma tikai ar laiku izvērtējot rīcibas pareizību; otrais, - apzinātais, kad tu apjēdz, ka tā nav radusies prāta darbības rezultātā un atnākusi pati par sevi, paša it kā negribēta, spontāni un trešais veids, kad apzināti rosini intuitīvo kanālu, lai saņemtu, ko konkrētu.

Mani, piedalīties un organizēt šos kursus, motivē pašattīstības iespēja.

Spēja, izmantot intuitīvās zināšanas bērnu audzināšana, šobrīd ir nenovērtētas. Neviena grāmata nevar jums norādīt kā pareizi rīkoties (kā pareizi nodzīvot dzīvi) vienā vai otrā situācijā, jūsu personīgas, vienreizējās dzīves ietvaros. Bērnu audzināšanā to var tikai mātes intuīcija.  Lindgrēma (amerikāņu psiholoģe), „dabīgās bērnu audzināšanas” fane, tā arī neko citu neiesaka – izmantojiet savu intuīciju un vienmēr rīcība būs pareiza. To pašu var teikt par intuīciju kā par pedagoga rīcības (par jebkuras profesijas pārstāvja problēmu)  risināšanas instrumentu.

Tātad: uz priekšu!

Kas, es esmu? – Aizeij tur, nezin kur, atnes to, nezin ko! – šīs mīklas atrisinājums meklējams katrā no mums. Parasti mēs meklējam atbildi ārpusē. Viens no informācijas galvenajiem avotiem tiek apzīmēts ar vārdu intuīcija. Un ja jau tikai tā ir svarīga individuālās dzīves jēgas meklējumos, tad noteikti tā būtu svarīga visās ikdienas dzīves jomās.

Viss kurss balstīsies uz ideju, ka mums jau piemīt intuīcija, ka ir tikai jāiemācās to likt lietā. Tāpēc vingrinājumiem, kuri sekos viens otram, būtu jāuzticas pat tad, kad mūsu prāts ne vienmēr saredzēs dotajā brīdī tiem jēgu, visa “drāma” risināsies mūsu zemapziņā, tātad prātam nepiejamā vietā. Ja tomēr nevar apspiest “neticības velniņu”, tad vismaz “izliekaties” (tāda kā piedalīšanās “lomu” spēlē), ka šaubu nav.

            Pirms ķeramies pie vingrinājumiem, mums jāiegūst priekšstats divām svarīgām lietām. Pirmo varētu nosaukt par uzmanības koncentrēšanu sevī, otru par mierīgu prātu un klusumu sevī. Mierīgs prāts nozīmē, ka mēs apturam savus nepārtraukti auļojošos domu zirgus. Kā to paveikt? – katram faktiski jāatroda sev individuāli piemērotākā metode. Abas lietas var mēģināt apgūt vienā vingrinājumā. Vienkāršākā no tām ir pievēršanās elpošanai, - Ievelkot dziļi gaisu un lēni izlaižot. To daram atkārtoti, ieklausoties savā ķermenī, vērojot un sajūtot elpošanas procesa izsauktas un agrāk nesajustas parādības.

Pirmo veicam sekojoši: aizveram acis.....

  Vingrinājums 1.

Ātri atbildēt uz jautājumu, bez apdomas, žigli pierakstot īsas atbildes. Vēlams to darīt skaļi, ierakstot diktafonā un pēc tam pārrakstot. Momentāni atbildot tiek izslēgta prāta līdzdalība (izteikto nesasmelsi).  

1.    Ko jūs vēlaties?

2.    Kas jums ir vajadzīgs?

3.    No kā jums visvairāk bail?

4.    Kāda ir jūsu visstiprākā vēlēšanās?

5.    Kas jums nepieciešams laimei?

6.    Pēc kā jūs tiecaties?

7.    Kāds ir jūsu vislielākais talants?

8.    Kādus šķēršļus jums visgrūtāk pārvarēt?

9.    Kas ir jūsu niknākais ienaidnieks?

10. Ar kādu savas dzīves pusi esat visvairāk apmierināts?

11. Kas dzīvē ir palaists garām?

12. Kādas izmaiņas ir gaidāmas jūsu dzīvē nākošajā gadā?

13. Kāds ir jūsu aicinājums?

Caurskatiet savas atbildes un atbildiet vēlreiz uz tiem pašiem jautājumiem, bet pārdomājot katru no tiem. Nu atbildes var būt garākas, bet tomēr ne visai garas. Salīdziniet atbildes!

Mājas klusumā un mierā, neviena nevērots, varat šos un citus vingrinājumus atkārtot.

Pierakstiet arī vingrinājuma datumu.

Tagad atliekam malā šo vingrinājumu - pie tā atgriezīsimies mazliet vēlāk.

♥

Vingrinājums 2.

Tagad būs jāuzdod trīs, jums personīgi ļoti svarīgi jautājumi. Tie nedrīkst būt triviāli, jo iespēja ir vienreizēja. Tiem jābūt saistītiem ar dzīves pamatproblēmām, piemēram, karjeru, darbu, ģimeni, būtiskām dzīves grūtībām utt.. Varbūt tas ir kāds noslēpums, kuru jūs vēlaties atklāt. Tie var būt personīgas dabas vai vispārīgi. Jautājumiem ir jābūt reālistiskiem, uz kuriem ir cerība kaut kad saņemt atbildi vēl šajā dzīvē.

Šie jautājumi skars tikai katru no mums un tie nebūs kādam jāatrāda. Nedomājiet, ka kāds no tiem var būt muļķīgs. Jautājumiem jābūt dažādiem – tie nedrīkst atkārtoties. Neuztraucieties par jautājuma formulējumu, gramatisko pareizību – mēs vēlāk to rediģēsim. Varat sarakstīt vairāk par trim, bet tad izvēlaties no tiem tomēr tikai trīs,  – tādus, uz kuriem ļoti vēlaties saņemt atbildes.

Atbrīvojamies, izmantojot elpošanas vingrinājumu, tā kā nu to katrs prot, nomierinam prātu un, lai top jautājumi!

1.    ..

2.    ..

3.    ..

Ir paredzēts, ka nodarbību ciklu beidzot, mēs iegūsim uz tiem precīzas un pietiekami plašas atbildes. Atbildes ir jau mūsos, mūsu zemapziņā. Visi tālākie vingrinājumi būs orientēti uz atbilžu meklēšanas darbu.

♥

Nākošā vingrinājuma mērķis: atbrīvoties jūtīgumam.

Vingrinājums 3.

Iesildīšanās

Pirms sākam nākošo vingrinājumu, ir nepieciešams neliels treniņš – iesildīšanās. Katru no mums Dievs apveltījis daudziem palīgiem. Parasti mēs tiem neliekam strādāt, vismaz apzināti nē. Un viens tāds mums ir dots, kā neatkarīgais vērotājs. Tie, kuri ir iepazinušies ar Šri Aurobindo integrālo jogu, šo terminu būs tur atraduši. Šri Aurobindo māca informācijas plusmas vērošanai pieslēgt neatkarīgo vērotāju. Tas ir atrodams katrā no mums un tas uztverams, kā kaut kāda no mums atsevišķi stāvoša apzināšanās. Tā ļauj mūsu apziņai atšķirt informāciju, kura nāk no mūsu prāta, no tās, kura nāk it kā no nekurienes. Starp citu, viņš prāta nomierināšanai iesaka pieslēgt iztēli, t.i., iztēloties jūru, kura pakāpeniski nomierinās un top rāma, jo rāma – bez mazākā vilnīša. Starp citu, par neatkarīgo vērotāju man ir stāstījis viens no kristaliskajiem bērniem. Viņš to apraksta, kā patstāvīgu būtni, kura, tad, kad netiek pieslēgta darbam, brīvi, savā nodabā slīdot, klejo apkārt, draudzējas, ūjinot sarunājas ar citiem neatkarīgiem vērotājiem.

Un tā, nomierinamies! Ieklausāmies savās sajūtās, elpojam dziļi. Koncentrējamies uz elpošanu. Nomierinām sevi – kļūstam par rāmas jūras virsmu – nav ne mazākā vilnīša. Ielūdzam savu neatkarīgo vērotāju palīgos. Palūdzat viņam apzināšanās netralitāti.  “Palīdzi man kļūt neitrālam, spējīgam atšķirt savus domtēlus no nekurienes nākošiem!” Vienkārši, dažas minūtes vērosim, kas notiek – es jūs pēc brīža pasaukšu atpakaļ.

... Pēc atgriešanās, lūdzu nokomentēt sasniegto. .. Šo saiti ar neatkarīgo vērotāju, jūs varat trenēt kādā klusā brīdī, vietā mājās, piemēram, pirms aizmigšanas vai naktī, kad esat pamodies un miegs uz kādu laiku neatgriežas.

Un tagad pievēšamies vingrinājumam.

Darām tā, kā tikko iemācījāmies. Sākam ar elpošanu, ieklausīšanos, nomierināšanos, neatkarīgā vērotāja pieaicināšanu un ļaujam brīvi ienākt domtēliem, izjūtām “no nekurienes”. Šim miera stāvoklim ļausimies vairākas minūtes. Piefiksējam dažus no iespaidiem, lai vēlāk tos ierakstītu savos bloknotos.

♥

(man ir konverts ar jautājumu -)

Vingrinājums 4.

Intuitīvās asociācijas.

Vispirms nomierinaties līdz saprotiet, ka pieslēdzies ir neatkarīgais vērotājs. Jums ir jābūt gataviem noreaģēt uz stimuliem, kurus tūlīt izsniegšu. Stimuls nav nekas cits, kā vārds vai divi vārdi. Pēc kārtas koncentrējamies uz katru no tiem un izrunājat pirmo ienākušo vārdu, pierakstam to. Pie kam ir jāsagaida stimulam atbilstošs vārds. Piemēram, ja stimuls ir “krāsa”, bet ienāk vārds saistīts ar “garšu”, tad jāpagaida, līdz ienāks vārds saistīts ar “krāsu”. Ja jūs jūtat, ka neatkarīgais vērotājs nav pieslēdzies (viena no pazīmēm, ka tas tā ir, ir apjēgsme, ka apdomājiet stimulus. Ja tā, tad atsāciet strādāt ar visiem stimuliem no sākuma, līdz izdodas tiem rast pēkšņas, spontānas atbildes.

Te stimulu rinda:

·         vīrieša vārds

·         sievietes vārds

·         dzīvnieks

·         upe

·         laika nogrieznis

·         ēdiens

·         krāsa

·         ierocis

·         zāles

·         vēlme

·         bailes

·         atmiņas – te jānotver kādas atmiņas no dzīves. Jāpieraksta pat tās, kuras šķiet ar tevi nav saistītas.

Kā jūs jūtaties? Mēs šobrīd veicām pirmo intuitīvo vingrinājumu, atbildot uz konkrētu jautājumu. Jūsu prāts šo jautājumu šobrīd nezina, bet zemapziņa to zin. Mēs pie šī vingrinājuma atgriezīsimies vēlāk, kad mēģināsim apjēgt katru atbildi uz stimuliem un atbildi uz jautājumu, kurš man atrodas šajā konvertā.

Ja jums neizdevās sasniegt sevī pietiekamu klusumu, sasniegt spontanitāti atbildēs, atkārtojiet šo vingrinājumu mājās.

Papildus visiem vingrinājumiem līdz nākošai nodarbībai ir jāveic sekojošs vingrinājums (vingrinājums 9. – tas nepieciešams, jo nākošajā tikšanās reizē mums tad tas nebūs jāveic un būsiet gatavi nodarbībās strādāt daudz auglīgāk), kuru nodemonstrēju nodarbības noslēdzot:

Vingrinājums 9.

Intuīcijai traucē zināšanas un loģika. Tā, kā mūsu mērķis ir intuitīvās informācijas iegūšana, mums ir jāiemācās pastāstīt par savām jūtām tā, kā mēs tās jūtam. Tas nozīmē, ka ir jāapgūst spēja, gūtos iespaidus momentāni piefiksēt.

Vingrinājuma gaitā balsī jāstāsta par visām ienākošām sajūtām, jutām, redzamo, dzirdamo utt. To fiksējiet “ātrrakstā” vai diktafonā. Galvenais, kas šajā vingrinājumā jāievēro – nedrīkst apturēt iespaidu plūsmu!

Ieņemiet jums ērtu stāvokli, ievelciet dziļi elpu, ieejiet klusumā....

Stāstiet par visiem iespaidiem, izjūtām: ja dzirdiet mašīnu rūcam – stāstiet; ja jūtaties izsalcis – stāstiet; ja, kur ieniezas – stāstiet; ja, kas kaitina – stāstiet; ja ienāk doma, ka vingrinājums ir muļķīgs – stāstiet; ja redziet kādu krāsu, norisi – aprakstiet utt. – runājiet, runājiet, runājiet nepārtraukti. Pārtrauciet šo vingrinājumu brīdī, kad ir sajūta par dabīgu noslēgumu. Un pretēji, ja “ieklemmē”, nobloķējas sajūtu plūsma, dziļi ieelpojiet un no jauna koncentrējaties uz sajūtām, ļaujiet pirmajai vest uz nākošo utt. Nav jāuztraucas par teiktā jēgu, teikumu pareizību. Turpiniet runāt pat tad, kad esat pazaudējis, kādas konkrētas izjūtas pavedienu.

Diktafonā ierakstīto, pārrakstiet, bet nerediģējiet – apslāpējiet šo vēlmi!

Šī vingrinājuma mērķis nav iegūt kādu konkrētu informāciju, bet attīstīt iemaņas. Veiciet to atkārtoti, līdz sajūtiet – tā lieta iet!