Mēs kursu sākām ar jautājumu uzdošanu. Un ja mēs vēlamies saņemt intuīcijas sniegtas atbildes uz konkrētiem jautājumiem, mums ir jāiemācās jautājumus uzdot.

Māksla uzdot jautājumus

Jautājumu uzdošana ir kāda vēlme ko uzzināt. Ja vēlaties saņemt pareizu atbildi, ir jābūt pārliecībai, ka esam pareizi uzdevuši jautājumu. Mēs mīlam uzdot vai nu divdomīgus jautājumus, vai slēptus, vai netiešus, vai arī tādus, kuri faktiski slēpj divus un vairāk jautājumus (piemēram, kā iet maniem bērniem? – to uzdodot mēs vēlamies saņemt ne tikai atbildi labi vai slikti, bet to uzdodot, mēs domājam par viņu labklājību ģimenē, skolā, par sekmēm skolā un varbūt arī veiksmi kādā vaļas prieka nodarbībā un vai vispār viņam tāds ir).

Uz jautājumu: vai rīt līs lietus? - Mēs vienmēr varam saņemt apstiprinošu atbildi, jo kaut kur jau tas līs. Te vietā interesants vērojums sarunās ar “kristaliskajiem” bērniem. Ja vēlies kaut ko uzzināt no vai caur viņiem, ir jāuzdod precīzs jautājums, - liekas ka jautājums ir vienkāršs, bet viņi to var nesaprast. Pie reizes jāpasaka, ka intuitīvās zināšanas ir samērā ātri gaistošas, tāpēc arī lūgums visu piefiksēt vai nu diktafonā vai bloknotā. Interesanti, ka tā informācija, ko esmu saņēmis no kristaliskajiem bērniem arī ātri izplēnē (tāpēc atbildes pierakstu diktafonā). Iespējams tāpēc, ka avots no kurienēs tās nāk, atrodas turpat, kur meklējama mūsu zemapziņa.

Jāmācās uzdot jautājumus, kurus nevar interpretēt dažādi.

5.    Vingrinājums

Te būs pieci jautājumi. Katram no tiem pierakstiet, kā jūs tos sapratāt, kā jūs tos interpretējat un tad dalīsimies ar analīzi. Pārfrāzējiet jautājumu tā, ka jums tas vairs nešķiet divdomīgs.

1.    Vai man būs pietiekami daudz naudas?

2.    Vai es būšu laimīgs?

3.    Vai man ir nepieciešams mainīt darbu?

4.    Vai man jākļūst par aktieri?

5.    Vai es aprecēšos un man būs bērni?

1.    Vai man būs pietiekami daudz naudas?

“pietiekami” – ko tas nozīmē? Vai lai samaksātu rēķinus? Vai lai varētu paspīdēt kaimiņu vai radinieku acīs? Kā vispār mēs noteiksim to – kad tad pietiek? Vai varbūt labāk būtu tā:

Kad es varēšu dzīvot tajā konfortā, kurš man ir nepieciešams?

2.    Vai es būšu laimīgs?

Vārds laimīgs arī nav labs, ko gan tas tikai nenozīmē? – atriebības laime, uzvaras laime, vinnēšanas lame loterejā vai laime, kad pēc lielām slāpēm esi padzēries, vai padarījis kādu darbu, vai laime ka esi utt. Pat negatīva atbilde var maldināt, ja neesat precizējuši to, par kādu laimi iet runa, t.i., jākonkretizē jautājums.

3.    Vai man ir nepieciešams mainīt darbu?

Vārds nepieciešms var radīt problēmas. Varbūt tad labāk tā: vai man nepieciešams mainīt darbu, ja mana prioritāte ir drošība? (veselība). Vai man ir nepieciešams mainīt darbu, ja vēlos vairāk laika pavadīt ar ģimeni?

4.    Vai man jākļūst par aktieri?

Varbū labāk: Kas man ir jāizvērtē, lemjot kļūt vai nekļūt par aktieri?

5.    Vai es aprecēšos un man būs bērni?

Tas ir salikts jautājums un saņemot negatīvu atbildi, nav zināms uz kuras daļu tas attiecas. Bez tam var būt situācija, ka bērns jau ir. Piemēram, sieviete nezin, ka ir jau stāvoklī un jau nēsā bērnu.

Kad tiek uzdots jautājums tas nav tikai gramatikas, filosofijas, semantikas jautājums – tas ietver arī sajūtas un emocijas.

(Vai jūs nevēlaties tagad rediģēt tos trīs jautājumus, kurus uzdevāt vingrinājumā 2.? – pagaidām to varam nedarīt)

♥

6.    Vingrinājums (šo vingrinājumu mēs izlaidām)

Iepazīsti sevi.

(man ir konverts ar jautājumu, kuram mēs šajā vingrinājumā meklēsim atbildi)

Darām tā, kā nu jau ierasts – atbrīvojamies, dziļi ieelpojot... nomierinamies. Šoreiz ļaujamies nevis patvaļīgai informācijas plūsmai, bet meklējam atmiņas. Kāpēc? – atgādināšu, ka visas mūsu darbības ir un būs orientētas uz to, lai saņemtu atbildes uz tiem trim jautājumiem, kurus uzdevām. Mēs attīstīsim informācijas kanālu, mēs to darīsim vienlaicīgi vācot visas nepieciešamās komponentes uzdevumam. Tagad visi pievēršamies atmiņu plūsmai. Lai domas klejo, līdz aptversiet, ka atnākusi kāda atmiņa. Katru no tām piekonspektējiet, piefiksējiet arī izjūtas. Pierakstiet visu pat tad, kad šķiet, ka atnākusī atmiņa ir fantāzijas auglis. Pavisam piefiksējiet 4 atmiņas ainiņas.

(Jautājums konvertā: Kāda ir mūsu uzdotiem jautājumiem jēga?)

♥

Pirms ķeramies pie nākošā vingrinājuma – uzdoto jautājumu pārskatīšanās, vēlreiz padomāsim par “pareizu jautājumu”.

Tātad trīs prasības labam jautājumam:

1.    Lai uz jautājumu varētu saņemt precīzu atbildi, tam ir jābūt noteiktam, tas nedrīkst būt divdomīgs.

2.    Jautājumam jābūt vienkāršam, ne saliktam.

Te jau bija piemērs ar māmiņu gaidās: “Vai tuvākā laikā kļūšu grūta un vai būs man bērniņš? – intuīcija var atbildēt negatīvi, jo viņai jau ir bērniņš. Ir grūti saņemt atbildi uz jautājumu, kura pirmā daļa ir nepareiza un otrā pareiza.

3.    Jautājumam tieši jāatiecas uz problēmu, kuru vēlaties atrisināt – ir jāzina ko jautājat.

7.    Vingrinājums

Atgriežamies pie otrā vingrinājuma un kritiski pārskatam savus jautājumus – vai tie atbilst tikko minētiem kritērijiem. Izlasiet savu jautājumu skaļi – paša noklausīšanās var palīdzēt atrast pareizāko, precīzāko jautājuma formulējumu. Tas ir ļoti svarīgi, jo būtu žēl, ka veltīgi būsiet tērējis laiku, ilgstoši strādājot pie nepareizi uzdotiem jautājumiem.

♥

8.    Vingrinājums

Vingrinājumā 4. atšifrēšana.

Kad veicām 4. vingrinājumu, netika atklāts tas, kāpēc mēs to veicām. Patiesībā jūs tur pieslēdzāt intuīciju, lai saņemtu atbildi uz jautājumu, kurš man tobrīd bija ierakstīts konvertā.

Jautājums netika atklāts ar nolūku, lai netraucētu mūsu mazvērtības kompleks.

Katrai jūsu atbildei ir jēga, pat tad, kad tā ir “pievilkta”, šķietami neloģiska, neveikla – tas taču ir viens no pirmajiem vingrinājumiem intuīcijā, - nevaram gaidīt, ka ar pirmo reizi viss būs skaisti un gludi. Tagad mūsu uzdevums ir izpētīt vispirms katru atbildi uz stimuliem. Pētniecība vislabāk izmantot diktafonu, kurā jūs runājiet bez pauzēm, lai racionālajam prātam nebūtu iespēja pieslēgties un traucēt vai arī rakstiet savā blokā bez pauzēm, bez apstāšanos par katru atbildi. Ko tas īsti nozīmē? , piemēram,  atbilde uz stimulu “dzīvnieks” man bija krokodils, tad pētījumā man atklājās, ka informācijas atšifrējumā tas varētu nozīmēt kaut ko bīstamu, tajā vidē, kurā dzīvoju nepiemērotu; stimuls “ēdiens” – vārīti , karsti kūpoši kartupeļi, – pēc izpētes asociējās ar komforta sajūtu ģimenē, drošību, mājīgumu utt.  Pēc tam, šie un citi  atšifrējumi ir jāaplūko  visu citu stimulu atšifrējumu kontekstos, t.i., pēc visu stimulu izpētes ir nepieciešams paskatīties uz to, kas visiem ir kopīgs, kas tos vieno kontekstuāli, kāda ir vienojošā tēma. Tā ir jāsaskata, lai veidotu kopīgu stāstu atbildei uz jautājumu: Kā izmainīsies mana dzīve nākošajā gadā?

Izveidojiet šo stāstu – pierakstiet!

♥

Intuīcija lietojama ikdienā, gan risinot vienkāršus sadzīves jautājumus, gan sarežģītas problēmas. Mūsu uzdevums ir iemācīties šo bezapziņas procesus kontrolēt.

Tāpat kā loģikai var traucēt jūtas, tā intuīcijai – zināšanas un loģika.

Tā kā mūsu mērķis ir iegūt intuitīvo informāciju, mums ir jāiemācās izstāstīt savas uztveres. Tas nozīmē, ka ir jāapgūst spēja nepārtraukti runāt un vienlaicīgi piefiksēt visus procesā gūtos iespaidus.

9.    Vingrinājums (šis vingrinājums bija kā mājas darbs 1. kursa daļu noslēdzot)

Šis būs vienkāršs vingrinājums, kurā jūs stāstīsiet balsī visu, ko dotajā brīdī sajūtīsiet, domāsiet un emocionāli izdzīvosiet. Vislabāk, kā jau teikts, to darīt diktafonā vai jāizmantot otra palīdzību, lūdzot pierakstīt visu, ko stāstat. Var rakstīt arī pats – stenografējot – galvenais! – nedrīkst apturēt iespaidu plūsmu.

Atrodiet šai nodarbei jums personīgi ērtu stāvokli (sēžot, guļot, stāvot...) un sāciet!

Sākumā varat stāstīt par saviem ērtības iespaidiem – izjūtiet katru locekli, katru asociāciju, kura rodas piesaistot kaut kam uzmanību, ieklausieties sevī – varbūt esat izsalcis, varbūt jūtat kādu garšu, smaržu, ieklausieties norisēs ārpusē – varbūt kaut kur kāds troksnis, kāda vēja plūsma, kaut kur ieniezas utt., utt. Pastāstiet par savām domām, kas nupat ieskrēja prātā, kaut ko atcerējāties, piemēram, nepiezvanījāt draugam, neapsveicāt jubilejā; jūs kaitināja darba kolēģis ar papīru čaukstināšanu, grozīšanos; jūs jūtaties muļķīgi.. vai arī, tieši otrādi ziņkārīgās gaidās, - interesanti kā tas viss sakārtosies.

Nelabojiet neko! – runājiet, runājiet, runājiet! Ar laiku runas sakārtosies pašas un nebūs vēlme ko rediģēt.

Šī vingrinājuma mērķis nav iegūt kādu konkrētu informāciju. Pārtrauciet to brīdī, kad ir atnākusi dabīga sajūta, ka jābeidz. Ja iestrēgstiet, pēc dziļas ieelpas turpiniet, koncentrējaties uz sajūtām un ļaujiet tām nest jūs no vienas uz nākošo utt.

Tajās reizēs, kad meklēsiet atbildi uz kādu konkrētu jautājumu, tad pēc tā uzdošanas pēc iespējas ātrāk sākat runāt. Ja pauzēsiet, sapratne traucēs. Tāpēc nav jāuztraucas par teikumu pareizību, jēgu. Turpiniet runāt par tad, kad esat pazaudējis izjūtu pavedienu un neaizmirstiet to visu reģistrēt.

♥

Viss ir nozīmigs un savstarpēji saistīts

Viss, ko jūs uztverat: izjūtas, atmiņas, jūtas, sapņi, vārdu sakot, viss, ko jūs ievērojat ir nozīmīgs – absolūti viss! Ja ieniezas deguns – tam ir nozīme; ja vērojat savu roku – tam ir nozīme; Nejaušību nav! Enerģijas mums apkārt ir strukturētas (paterns, raksts) un savstarpēji pakārtotas – jebkura izmaiņa kādā no struktūras elementiem izsauc izmaiņas citur. Ja es uz kaut ko paskatos vai vēršu uzmanību, tad tas notiek tikai tāpēc, lai es iekļautos enerģētiski strukturētajā pasaulē. Ja es tam nepievērsīšu uzmanību, pirmkārt, es kropļošu šo, noteiktām likumībām pakļauto, strukturētību. Tā kā viss ir savstarpēji saistīts ir jāapzinās neizmērojamā atbildības pakāpe par katru darbību vai bezdarbību. Nepareiza rīcība (manu neattīstīto, negatavo maņu dēļ), faktiski, vardarbīgā kārtā izjauc enerģētisko harmoniju, kurā atrodamies mēs un viss ap mums (neaizmirst par simtiem mazu būtnīšu, kuras cenšas mums palīdzēt).

Augstākminēto iemeslu dēļ, visu ir iespējams interpretēt. Ja niez “deguns”, tad to izsauc cēlonis, kurš caur enerģētisko struktūru ir saistīts ar “degunu” – interpretēt nozīmē atrast notikuma saistību ar patieso cēloni. To var izdarīt caur zemapziņu, jo tā zina visu situāciju, zina visas izmaiņas enerģētiskajās struktūrās – gan tās, kuras ir bijušas, gan tās, kuras būs. Varbūt labāk runāt par telpisku matricu jeb paternu, kurā atrodamies, par kuru it kā slīdam vai nu harmoniski tājā iekļaujoties un neko neizjaucot, vai rīkojoties neatbilstoši, deformējam to. Harmoniska iekļaušanās ļauj mums slīdēt jeb kurā virzienā t.sk., arī laika dimensijā, nokļūstot gan pagātnē, gan nākotnē. Matricā ir iezīmēti mūsu likteņa nozīmīgākie punkti un tos ir ļoti grūti sašķobīt, lai gan paša un citu muļķība (liktenīgās kļūdas) var arī mainīt pat ļoti nozīmīgas lietas, kuru dēļ mūžs var tiks atzīts par piepildītu.

Attīstīta intuīcija ļauj mums, citus netraumējot, dabīgā kārtā saskanīgi iekļauties, labi prognozējamā enerģētiskajā paternā, realizējoties atbilstoši saviem dzīves uzdevumiem, atbilstoši katra individuālai un kopīgajai dzīves jēgai kā tādai.

Lai neattīstītas būtnes (cilvēki) mūs netraucētu realizēties, ir svarīgi sameklēt tam piemērotu vidi un, iespēju robežas, to reti, kad atstāt.

Ja kanāli nobloķēti dzīves sārņiem, lēmumiem un rīcību, kuru nosaka tikai prāts un patikšana, tad, pirmkārt, kā tas nu ir saprotams, tiek nojauts ne tikai šāda cilvēka unikālā mūža paterns (var to nodefinēt arī kā Dieva gribu), bet izjaukta arī citu cilvēku iespēja būt laimīgiem. Kanālus var tīrīt, dzīvojot dzīvi vispārcilvēciskajās vērtībās. Viena no tām ir būt nevardarbīgiem, nevardabīgiem ne tikai pret citiem, pret vidi, bet arī pret sevi. Vardarbību pret sevi mēs bieži nemākam saskatīt. Vai esam nevardabīgi pret sevi, ja skatāmies neķītras ainas vai filmas?, vai klausāmies lamas, sliktu mūziku?, vai ēdam sliktu barību?, vai tad, kad ieslīgstam baudās?, vai tad, kad pakļaujioties savām iegribām, nerealizējam dzīvē savu būtību, bet dzīvojam “pa tukšo”?

♥

Kam pievēršam uzmanību?

10. Vingrinājums

1.daļa

Aizveram acis! Kas būs jādara? Atverot acis, būs jāuzmet jāpalūkojas sev apkārt un  jāpiefiksē tas, ko pirmo ieraudzīsiet, kas būs tas, kam vispirms pievērsīsiet uzmanību. Tad būs “jāizliekas”, ka ieraudzītais izsaucis kaut kādus tēlus, jūtas, kuras var pat kalpot par kāda stāstiņa sižetu. Būs jāapraksta iegūtie iespaidi, iegūtā informācija. Tā attieksies uz jautājumu, kuru pateikšu tad, kad būsiet visu izdarījuši tā, kā teicu.

Nesatraucieties par to, ka telpa, kurā patreiz esam, ir it kā pazīstama, ierasta – it kā jau tajā viss tajā ir pazīstams un redzēts.

 Tātad sākam.... atveram acis! Pārlaižam to telpai, kurā atrodamies un noķeram, piefiksējam to, kas pievērsa uzmanību. Iesaku neatraujot skatienu, sīki aprakstīt to, ko redzat, ar ko tas asociējas, kādus tēlus izsauc, ar ko vēl tas ir šajā telpā saistīts utt. Vārdu sakot, aprakstiet pirmo ieraudzīto lietu, parādību un to, ko tā izsauca jūsos. Esiet īpaši modri - mēs meklējam konkrētu atbildi uz paša izteiktu jautājumu.

2.daļa

Caurskatiet pierakstu – kāds ir jūsu iespaids – pozitīvs, negatīvs, vai mainās tas, ko izjutāt – smaržas, skats, garša, izjūtas, iztēles ainas, kādā virzienā pozitīvā vai negatīvā? Ieklausieties sevī! Kādas vēl zīmes, norādes sniedz intuīcija. Ierakstiet visus iespaidus blokā zem 10. vingrinājuma.

Jūs atbildējāt uz savu pirmo jautājumu, uz kuru ļoti vēlējāties saņemt atbildi.

Ar šo arī 2. kursa daļu beidzam. Nākošā tikšanās reize būs pavasara brīvlaikā (sekojiet līdzi mājas lapā). Līdz tam varat vingrināties klusēšanā, meditācijā, visa vērošanā – esart klātesošs visā, kas ir un kas notiek ap jums. Nākošajā kursa daļā paredzēts atrast atbildes uz jūsu nākošajiem diviem jautājumiem, kā arī veikt vingrinājumus, kuri nostiprinās intuitīvo varēšanu un uzticēšanos tai.