https://www.youtube.com/watch?v=zBYiqmtXx3Q&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=YyQ3tFbL0Fg&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=FamntAORahs&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=LRuJKMMzwYg&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=dK5u3K0U9oY&feature=youtu.be

 Kā zināt to, ka uztveram tikai mums nepieciešamo informāciju? – mūsu zemapziņa neļauj mums pārpildīties ar bezgala daudzveidīgo informāciju, kas ir ap mums. Šī informācija ir ļoti aktīva, trauksmes pilna, dažāda, par to jūs pārliecinājāties mājās vingrinoties, t.i.,  pēc neatkarīgo vērotāju pieaicināšanas, klusumā jūs pēkšņi ieraudzījāt garām joņojošo informāciju, iespaidu zibšņus. Intuitīvajā saskarsmē mums jāiemācās noregulēt savus “radiouztvērējus” noteiktā fekvencē jeb citiem vārdiem sakot, paņemt tikai to, kas nepieciešams. Laura gan apgalvo, ka zemapziņā ir kāds īpašs mehānisms, kurš neļauj visu uztvert, bet tikai vajadzīgo. Varbūt tāpēc arī uztveram tikai īsas zilbes, atsevišķus vārdus, savstarpēji nesaistītu ainu uzplaiksnījumus.

♥

Mēs dzīvojam trauksmainā laikā un mums nav laika pieķerties kādai no informācijai, kuras viena pēc otras nāk pār mūsu galvām. Mēs reti, kad atļaujamies sekot kādai no tām. Domas trauksmaini pārlec uz nākošo un atkal uz nākošo garām skrejošo informācijas bitu un ir stipri vien jātrenējas, lai iegūtu iekšējo klusumu - “pievilkt grožus auļojošajiem domu zirgiem” – bez tā nav iespējama harmoniska iekļaušanās dabīgajā dzīves telpā, telpā, kura vispirms ir svarīga tieši katram no mums. Būtnes-palīgi cenšas rūpēties par to, lai neskatoties ne uz ko, nepalaižam garām pašu svarīgāko. Ne reti mums atkārtoti kāds tiešā vai netiešā veidā iesit pa galvu un pat tad, ne vienmēr tas līdz. Bija atnākusi vīzija par Piltiņkalna mazo labirintu, bet divus gadus es nesapratu, ko ar to lai iesāku, - meklēt, veidot, tulkot... Tikai ar trešo “belzienu pa galvu” sapratu. Pirmais – tika iedota man grāmata, kur varēju sameklēt atbildi, bet es pat to neatvēru; otrs man vecākā meita bija pabijusi Šartrā un, atbraucot, stāstīja un rādīja bildes – es pat nenojautu; trešā reize – man vēlreiz uzdāvina to pašu grāmatu.

Meklējot atbildes uz mums svarīgiem jautājumiem, mums no minētās informācijas plūsmas, no tās, kuru mums piespēlē zemapziņa, ir jāiemācās saņemt nepieciešamo atbildes veidošanai.

Iesaku būt modriem visu laiku. Tas gan nenozīmē, ka mums ir jānēsā līdzi sapņu vai ticējumu grāmata (lai arī tur var atrast labas lietas). Visa vērošana mūs padara piederīgākus tai vidē, kurā mītam. Nepalaidiet garām debess jumu ar mākoņiem tajā, kādas formas tie veido, kāds ir vējiņš - vai maigs un silts, ass un drēgns, vai tas koks, kas vēja līgsmi šupo savus zarus, nesūta man kādu informāciju; vai putni, kuri tikko pārlidoja manai galvai, nevēlas man ko vēstīt. Varbūt pat nav jāsaspringst uz vēstīm, bet vienkārši esot visās šajās dabiskajās norisēs iekšā, mēs, varētu teikt, automātiski dzīvojam dabīgu harmonisku dzīvi.

♥

Izlikšanās

Lielākā daļa cilvēku nespēj pieņemt to, ka viss ir savstarpējis saistīts, ka visam, kas notiek ap mums ir kāda nozīme mūsu dzīvē. Ja arī jums tā ir, tad pielietojiet jau minēto taktiku: izliecieties, ka noticat tam!

Balstīties uz intuīciju nenozīmē darbošanos izmantojot loģiku, “veselo saprātu”, pieredzes apsvēršanu, t.i., izmantot visu to, ko esam raduši izmantot dzīvi dzīvojot. Un tas arī ir par iemeslu tam, ka grūti pieņemt viedokli par intuīcijas nekļūdīgumu. Ja tomēr vēlamies ko darīt, tad nekas cits neatliek, kā notēlot lomu, kurā mēs to pieņemam – lomas tēlot māca mūsu kultūra un tāpēc tas varētu būt vienkārši.

Mēs veicām 4. vingrinājumu, kurā tika dota stimulu rinda, lai katram tie ko rosinātu. Katrs uztvēra ko savu. Pat tad, ja kāds ierosinātais tēls sakrita, tad asociācijas, kuras radās šī tēla rosinātas, katram bija savas. Tāpēc tā var noder tikai tādas sapņu tulkošanas grāmatas, kurās tēliem ir vairāki skaidrojumu, jo tad pastāv iespēja izvēlēties savām izjūtām atbilstošu.

11. Vingrinājums

Krekls, kuru nēsājiet (vai konkrēts apģērba gabals jūsu mugurā)

Notēlojam to, ka noticam tam, ka tā apģērba gabala krāsa, kuru nēsājiem, ir atbilde uz jautājumu šī vingrinājuma beigās.

Aprakstiet tā krāsu, jebkuras atmiņas, kuras ar to ir saistītas, ko tās jums nozīmē šobrīd, pasekojat, kā šīs krāsas uztvere mainās vingrinājuma laikā. Ko vēl redzat, jūtat, - visu sīki pierakstiet savā intuīcijas blokā.

Jautājums 11. vingrinājumam: Kā es izmainīšos pēc šī intuīcijas attīstības kursa?

Piemērs:

Kamzolis, kurš ir man mugurā, ir gana vecs, jau ar izdilušām piedurknēm. Pamatkrāsa - zila. To caurvij tumšāki un gaišāki zilu, sarkanu, pelēku diegu raksti, kuru neregulārie apgabali, seko viens otram. Uz piedurknes saskatīju mazu iezaļganu pleķīti.

Kamzoli valkāju jau sen. Man šķiet, ka tas ir viens no “pumpalu” priekšmetiem, kurus reiz atsūtīja kāda vācu kristiešu draudze. Nēsāju to bieži, jo ērti ir to uzvilkt, tas tik ātri nesavārtas, ir pietiekami silts un ērts valkāšanā. Kad tas bija jaunāks, nēsāju to gan ikdienas darbus darot mājās, gan uz darbu ejot skolā vai kur citur. Kad iztēlojos sevi tajā, tad redzu kādu fotogrāfijum kurā tas man ir mugurā gan pats par sevi, gan zem žaketes.

Atšifrējums:

Izmaiņas manī būs, bet tās pamatā saglabās manī to būtisko, kas manī jau ir. Tapšu vērīgāks, ieraudzīšu to, ko agrāk neredzēju, neievēroju raibajā informācijas laukā, - pat šķietamus sīkumus. Jutīšos komfortabli un ērti ikdienā.

♥

Mūsu sabiedrības prasība būt “reālistiem”, atņem mums lielu realitātes daļu. Izlikšanās un iztēle ir ļoti svarīgas iemaņas, kuras ir nepieciešamas, lai izmantotu intuīciju.

12. Vingrinājums

Šis vingrinājums būs dabisks turpinājums vingrinājumam 11.

Atkārtosim vingrināšanās likumus.

1.    Nav jādomā par to, vai mūsu uztveres, iespaidi ir pareizi vai nepareizi. Mūsu intuīcijas attīstība ir kā informācijas vākšana tam, lai noformulētu kādu tuvāku vai tālāku “patiesības” versiju.

2.    Uzticieties savai intuīcijai. Necenšieties uzminēt atbildi. Vienkārši ļaujieties tēliem un simboliem vai kaut kādiem iespaidiem, kuri tiek rosināti, saistībā ar uzdoto jautājumu.

3.    Iespaidiem, kurus gūstat, nav obligāti jābūt ar kaut kādu jēgu. Tie pat var būt pretrunīgi. Jūs šoreiz meklēsiet atbildes uz jautājumiem, par kuriem neko nezināt vispār. Vienkārši visu informāciju cītīgi pierakstiet, bez tās izvērtēšanas.

4.    Intuīcija ir dabīga izjūta. Visu ko dzirdat, redzat piefiksējiet kā svarīgu atbildes formēšanai.

5.    Kļūdieties! Ja baidīsieties kļūdīties, intuīciju neattīstīsiet. Uzkrājot pieredzi, konstatēsiet – intuīcija nekļūdās, bet tas nenozīmē, ka nepielaidīsiet kļūdas interpretējot intuitīvo informāciju.

6.    Pierakstiet pat tos iespaidus, kuri jums šķiet traucējoši.

7.    Ja jūtat, ka nesaņemat intuitīvu atbildi – izdomājiet kaut ko! Minējumi var būt ļoti precīzi.

Āboli

Paņemiet savu pieraksta bloku rokās un ieraugiet ābolu lapas vidū. Raksturojiet  jauno situāciju! - Vai bloks tapa smagāks, parādoties ābolam? Vai redzat to skaidri? Pievēršat uzmanību tā smaržai, krāsai, izmēram, savām jūtām utt.

Tagad ļaujiet parādīties uz lapas citam ābolam.  Salīdziniet tos? Aprakstiet.

Jūs esat atraduši atbildi uz sekojošu jautājumu:

Kādi rīt būs laikapstākļi Ikšķilē?

   Mans pieraksts:

Ābols ir spilgti, dzīvīgi zaļā krāsā. Tas ir svaigs, nebojāts, spožu virsmu. Aiz tā ieraugu ābolu dzeltenā krāsā. Tas ir košāks par pirmo. Atrodas saules gaismas pielietā vietā.

Tulkojums: Rīt diena būs skaidrāka nekā šodien, iespējams, ka nelīs un spīdēs saule.

♥

13. Vingrinājums

Nu jums būs jāvāc informācija jautājumam, kuru atklāšu pēc tam. Sākam atkal ar tradicionālu ieskrējienu elpošanas vingrinājumu, ieskaņošanos “klusumā”, palīgu piesaukšanu!

Pierakstiet atbildes (blokā vai diktofonā) uz sekojošiem jautājumiem:

·         Ko jūs redzat?

·         Ko jūs dzirdat?

·         Kādu garšu jūs sajūtiet?

·         Kādu smaržu jūs sajūtiet?

·         Ko jūs jūtiet?

·         Kas notiek caur jūsu apziņu?

Jūs atbildējāt uz savu otro jautājumu. Atbilstoši tam sakārtojiet uztveres stāstā.

♥

Intuitīvais stāvoklis atšķiras no ikdienas stāvokļa. Pat jau ar to, ka tad, kad veicam klusēšanas vingrinājumu un ieklausāmies savā elpā, mēs jau jūtamies pavisam citādi.

Izmēģinām to un  mēģinām aprakstīt.

Tāpat ir ar intuitīvo stāvokli. Varbūt līdz šim neesat to piefiksējuši vai pievērsuši tam uzmanību. Konstatēt intuitīvo stāvokli ir svarīgi divu iemeslu dēļ: pirmais – mēs varam būt droši, ka mēs esam tajā un ienākošā informācija nav prata darbības rezultāts; otrkārt, lai apzināti, izsaucot attiecīgas izjūtas, jūs aši, nepieciešamības gadījumā, varat tajā nokļūt.

Kādas var būt pazīmes? - Varbūt jūs kā savādāk uztverat savu fizisko ķermeni? Varbūt sajūtat vieglumu vai smagumu? Jūtat spiediena maiņu galvā? Varbūt siltumu, aukstumu, omulību, laimes izjūtu? Varbūt izmainās kaut kā jūsu domāšanas process – tas ir gausāks vai ātrāks, lietu uztvere? Varbūt izmainās jūsu elpošana? Varbūt jūs lietas uztverat savādāk? Varbūt izjūtat satraukumu, spriedzi vai atslābumu, mieru?

Vārdu sakot, var būt dažādas izmaiņas un katram tās var būt citādas, bet ar laiku tās būs vienas un tās pašas – jo apstākļus veidosiet paši. Varbūt tā, ka sajūtas nav vārdiem aprakstāmas un neiekļaujas nevienās no minētajām, bet tik un tā to var izsaukt.

Attīstot savas intuīcijas, mēs pakāpeniski pārtapsiet paši, jo regulāra pieslēgšanās “skaidrajam avotam”, dara savu. Pat tad, kad nebūsim apzināti tam pieslēgušies, mēs pamazām atskārtīsim, ka mūsu domas tapušas skaidrākas, drošāk pieņemam lēmumus un dažreiz brīnīsimies, kur cilvēki ir tādi nesaprašas, ka neprot atšķirt prioritātes, neatpazīst patiesas vērtības.

Viens apliecinājums tam, ka esat pieslēdzies intuīcijai ir augstāk minētās izmaiņas jūsos. Taču atcerēsimies, ka intuitīvais process var būt daudz slāņains, daudz daļīgs un kādā no daļām varam nokļūdīties. Piemēram, interpretējot, tulkojot uztvertos simbolus, nespējā pilnīgi atslēgt prātu vai arī nav bijuši intuitīvai darbībai visai piemēroti apstākļi, vai vienkārši  mūsu pieredzes trūkums. Un rezultātā atnāk informācija, kas jau ir gaida, - gaidas stimulē noteiktas informācijas parādīšanos, kas patiesībā nenāk no zemapziņas, bet ir mūsu prāta dialogs pašam ar sevi. Ir pavisam vienkāršs veids kā pārliecināties par sekmēm. Un tas ir, trenējoties, uzstādot viegli pārbaudāmus jautājumus “īstermiņam”.

            Jo koncentrētāki un reizē atbrīvotāki esam, jo “tīrskanīgāki” būsim, jo precīzāka, skaidrākas būs saņemtās ziņas. Mums traucē ne tikai prāts, kurš var būt aizspriedumains (es jau nevaru; tās ir muļķības; tas nav loģiski; tumsonība; spekulācijas; mana ticība to neatzīst utt.). Domāju, ka mūsu varēšana un spēja noticēt tai ir saistāmi ar katram raksturīgo apziņas stāvokli (iepazīties, piemēram, ar K.Vilbera, Gebsera (Nevilles), Sai Babas atziņām).

Šie kursi, mūsu skola vispār, ir tikusi organizēta pieņemot, ka zem mūsu idejām pulcēsies augstākie apziņas stāvokļi. Tas gan nenozīmē to, ka ja arī apziņa atļauj, ka nevar būt traucējošie momenti. Piemēram, auguma enerģētikas nesakārtotība. Te palīdz elpošanas vingrinājumi, fiziskās aktivitātes, svētvietu apmeklēšana, iekļaušanās dabiskajos dzīves ritmos, pareizs ēdiens (enerģētisko nesakārtotība redzama aurās, to formā, krāsās; tā atklājas vispārējā veselības stāvoklī kā tādā). Un vēl par visai nopietnu traucēkļi var būt sīkākas vai lielākas smalkā plāna būtnes. Te, piemēram, var palīdzēt ūdens procedūras, tvaiks un pirts slotas, apdūmošana šīm būtnēm nepatīkamām gāzēm, smakām un citi paņēmieni. Ja visas problēmas kaut vai daļēji novērstas, tad varam droši ķerties klāt. Katram, kā jau tas teikts agrāk, ir jāatrod savs veids, savs intuitīvo zināšanu iegūšanas ceļš. Taču parasti ir nepieciešama atslābināšanās, minimāls komforts – jājūtas ērti un labi. Vēl un vēlreiz jāuzsver elpošanas nozīme.

Kā jau runājām, intuitīvās zināšanas atnāk vairākos veidos.

1.    Informācija tiek saņemta atsevišķi iespaidi, simboli, metaforas, kuras pēc tam ir “jāsaauž” kopā atbildē; Par rosinātājiem, stimuliem var kalpot tiešā veidā ar jautājumu nesaistīti vārdi; Stimulu rindu varam veidot paši vai to “nošpikojam” no šiem kursiem, vai atrodam nejaušus vārdus vārdnīcā, palūgt kādam tos nosaukt. Var arī stimulus neizmantot, bet kā jau mēs izmēģinājām – pēc jautājuma uzdošanas un sevis sagatavošanas, vērojam visu kas notiek un pierakstam, tulkojam. Atgādinu, ka visos uztveres veidos ir svarīgi visu sīki piefiksēt: visas domas, sajūtas, jūtas, atmiņas,  - neko nedrīkst palaist garām, pat to, kas šķietami nepavisam neattiecas uz jautājumu.

2.    Kad saņemam secīgi sakārtotu notikumu ainas, kura ir jātulko vai kura noved uzreiz pie atbildes;

3.    Kad vienkārši pēc jautājuma uzdošanas, uzreiz zināt atbildi (atbilde ierodas spontāni un tieši – nav nepieciešams tulkot);

4.    Kad pat nenojaušat par savu intuīciju, jūs tik un tā to izmantojiet risinot savas dzīves problēmas, - viss notiek tā, kā to neapzināti zināt.

Ne reti pēc saņemtām atbildēm seko jauni jautājumi, pat tādi uz kuriem nebijāt domājuši meklēt atbildes. Ir jāļaujas vieniem iespaidiem izsaukt citus, jo varbūt, ka tālākās norises, jautājumi un atbildes pat ir svarīgākas, būtiskākas priekš jums – jūs tiekat ar atbildēm vadīti, lai uzdotu arvien jaunus jautājums, līdz “vadība” ir sasniegusi mērķi.

Tad, kad aužat visus iespaidus kopā, nav jābaidās no tā, ka nu jūs kaut ko izdomājat, sacerat, ar pratu konstruējat. Laika gaitā prāta vara atkāpsies un tam labpatiks ieņemt tā dabīgo stāvokli, - kļūt par ļoti labu instrumentu ideju realizēšanā, bet ne jūsu komandēšanā.

 ♥

Vingrinājums 15.

Jautājumu šim vingrinājumam pateikšu pēc vingrinājuma.

Ieņemam ērtas pozas. Elpojam, “apklustam” un ļaujam ienākt redzes tēliem. Ja tēlus neredzat, “izliekaties” ka redzat un piefiksējam tos. Tad ļaujam tēlam veidot par sevi tādu kā stāstu un visu pierakstiet! Neizdariet apzinātu spiedienu uz iespaidiem, tēliem – brīvību, brīvību un vēlreiz brīvību to plūdumam. Ļaujiet vienam tēlam vest pie nākamā utt., līdz stāsts dabīgā kārtā beidzas.

Kad viss ir pierakstīts, uzdodiet sekojošus jautājumus:

1.    Ko jums lika atcerēties pirmais tēls?

2.    Kā beigu tēls saistījās ar pirmējo?

3.    Vai daudz bija kustības, izmaiņas starp pirmējo un beigu tēlu?

4.    Kā jūs varat raksturot šīs kustības, izmaiņas starp pirmo un beigu tēlu? Ar ko tā raksturojās?

 Saāķējat to visu kopīgā sižetā. Jūs atbildējāt uz savu trešo jautājumu.

Paraugs redzējuma pierakstam:

Uguns, tāda, kas rodas aizdegoties vienlaicīgi vairākiem sērkociņiem. … Stāvu strautā. Ūdens ir dzidrs, strauji tekošs. Gultne akmeņaina. Ejot tie netraucē. Es eju pa strautu, pa straumi uz leju. Apkārt zaļš, spilgti zaļi krūmi (vasaras sākums). Šur tur redzu caur krūmiem zilas debesis. Nonāku vietā, kur virs manis krasta stāvajā sienā veidojusies milzīga zemes pārkare (visai augstu). No tās rēgojas augu saknes. Pēkšņi no pārkares atdalās zeme un birst man virsū. Es palieku galīgi netīrs ar brūnu zemi – acis vien spīd. Neesmu par to satraucies. Ar roku notraucu to no sevis. Pēc brītiņa esmu tīrs un turpinu iet, bet tas nu ir puika ar pusgarām zeķēm kājās. Mugurā rūtains vai strīpains krekls ar īsām piedurknēm. Pretī krūmi pašķīrušies, kļuvuši zemāki, plašs debess jums un priekšā saule. Eju pretī saulei (lec? vai riet?).

 Atbildes:

1.    Atgādina vienlaikus aizdegtus milzīgus sērkociņus, mākslīgi aizdegtu uguni, bažas;

2.    Uguns (lokāla gaisma) – ūdens – Saule (visaptveroša); Caur ūdeni pret Sauli; Atgādina mazgāšanos Lieldienās rītā strautā, kurš tek pret Sauli;

3.    Kustība caur netīrumiem, to notraukšana, visu laiku esmu ūdenī un eju pret Sauli;

4.    Kustība rāma bez satraukuma, pat tad, kad zeme bira uz galvas. Atrados tādā, kā dabīgā stāvoklī.

 Redzējuma tulkojums jautājumam: vai šajā inkarnācijā mainīsies mans apziņas stāvoklis?