Klusums 2. daļa - 29. decembris 2015. gads

 Elpošanas vingrinājumi

Elpošana ir Dāvana, kura ir katram no mums, neatkarīgi vai apzinamies, vai  neapzinamies, tā notiek pats par sevi saprotami, automātiski. Elpa savieno iekšējo pasauli un ārējo. Neredzamajam pavedienam - ieelpai un izelpai ir brīnumains spēks, it sevišķi, ja to apzinamies. Elpo katrs, katram ir šis dzīvības pavediens, apzināti elpojot mēs stiprinam plūsmas sevī, ne tikai fiziskā līmenī, bet arī jūtu, prāta un apziņas līmenī. Visam tiek dota iespēja izgaismoties

Apzināta elpošana. Apzināti sekot ieelpai, izelpai, savam elpošanas ceļam, sekot, vērot, just..., ja rodas domas, ļaut tām aizplūst, bet nelietot spēku, koncentrēšanos. Atzīmēt domas..., bet nedomāt tās. Sekojam savas dzīvības spēkam, elpai, izjūtam, vērojam tikai to. Ja prāts grib būt aktīvs - rodas domas, neiesaistamies... atgriežamies pie elpas vērošanas.

Pievienojot elpošanai Nodomu, mēs atveram savas neapzinātās iespējas un spēkus! Sekojot, vērojot savu elpu mēs daudz ko varam uzzināt par sevi, jo elpa ir plūsma, sekojot tai mēs varam sajust savas jūtas, prātu, sajust savu ķermeni, ko tas ir uzkrājis, to vērojot, apzinoties, vienlaicīgi notiek transformācija.

Elpošanas vingrinājuma tālāka attīstība

Āda ir robeža starp iekšējo un ārējo.Tā ir kontaktzona, robežzona, kas savieno formu un apkārtējo pasauli, redzamo, neredzamo. Āda, savā veidā, ir arī musu acis un ausis, jo uztver, sajūt ārpasauli, arī uz to reaģējot un atsaucoties. Āda elpo, tā ir funkcija, kuru āda veic mums neapzināti. Ja mēs sākam apzināti elpot caur ādu, mēs dodam iespēju savam ķermenim atveseļoties, mēs atjaunojam iekšējās enerģijas plūsmas, atbrīvojamies no uzkrātajiem pārdzīvojumiem, kuri bieži ir sajūtami kā "bruņas" uz ādas. Ne velti pieskāriens dziedina, un ir daudz metodes, kuras ar pieskāriena veidu dziedina dziļāko būtību. Ļaujot sev apzināti elpot ar ādu, mēs vienlaicīgi pieskaramies savai dziļākajai gaismas būtībai, to stiprinam.

Elpot ar ādu. Elpot ar ķermeni.

Uzsākam apzināti ieelpot, izelpot caur degunu. Sajūtam savu elpas plūsmu, tā kļūst garāka, dziļāka. Izjūtam to. Izjūtam iekšējo telpu, kura rodas elpojot, sajūtam savu fizisko ķermeni. Domās, apzināti sākam just savu ādu visam ķermenim, varbūt ir vietas, kuras nesajūtam, atseviškas zonas, vai ķermeņa daļas, piemēram kājas, vai mugura... Neuztraucamies par to. Sev izvirzam nodomu - mana āda elpo - katram rodas savs domtēls, kā izskatās, mana āda elpo, vai kā es to jūtu... āda kļust gaismas caurspīdīga, vai ādai, kā sietam ir neskaitāmas "actiņas" caur kurām plūst gaisma. Ar apziņu  un nodomu jūtam, ka āda elpo. Redzam to kā domtēlu un jūtam. Elpošana pārslēgsies, no sajūtas, ka elpojam ierastā veidā caur degunu uz elpošanu caur ādu. Ievelkot gaisu caur nāsīm, vienlaicīgi sajūtam, redzam gaisu ieplūstam mūsu augumā caur visa tā virsmu. To viegli ieraudzīt vērojot kā ieelpojot piebriest viss ķermenis. Izlaižot gaisu caur nāsīm – līdzīgi: izjūtam, ieraugam gaisu izplūstam caur visa auguma virsmu – izbaudam šo procesu. Arī te viegli to visu vērot, izjūtot kā augums, izļaižot gaisu caur nāsīm un vienlaicīgi caur visu ķermeņa ādu, it kā sakļaujas.

Sākumā mums nepieciešams ar apziņas spēku sajust ka āda elpo, pēc tam tas notiks pats par sevi. Katrs sajutīs ka āda sāk elpot. Šis nav 5 min vingrinājums, lai to izjustu un āda sāktu elpot vingrinājums jāpilda vismaz 20  -30 min. Vingrinājuma laikā var just, ka ķermenis paliek lielāks, izgaismotāks u.tml.

 

Mūsu mērķis ir saplūst ar VISU, KAS IR!

Es - Visums.Visums - Es. Skatamies ar apziņu, sajūtam savu Sirds centru. Redzam to kā iekšējo Sauli, neierobežotu gaismu. Apzināti elpojam caur to, ielpojot un izelpojot. Vērojam kā mūsu sirds gaisma apņem visu šo telpu, visus cilvēkus tajā, lietas, tā izplūst ārpus skoliņas un apņem visu novadu.., visu Latviju, visu kontinentu.., visu mūsu mīļo planētu Zemi un aizplūst taļāk kosmosā... es -Visums, Visums - es, es - Visums, Visums - es.... apzināti elpojot un klusi atkārtojot, kļūstam par Visumu. Sajūtam, redzam, ka esam Visums.... Kļūstot par Visumu, esam tajā... nedomājot... vienīgi jūtot, vērojot, uztverot. Vērojam un izbaudam mieru, izbaudam visa vienotības izjūtas prieku. Vingrinājuma noslēgumā atgriežamies pie sajūtas sirds centrā, tur sajūtam savu iekšējo neierobežoto gaismas avotu, sajūtam, ka gaismas, viegluma sajūta piepilda visu ķermeni. Svarīgi iezemēt ķermenī, to ko izjutām , uztverām, esot par Visumu.

Vingrinājuma sākumā, var izveidot nodomu, vai jautājumu, kurš mums ir būtisks, svarīgs.Tas varētu būt pat neapzināts jautājums, bet uz kura atbilde ir svarīga. Kļūstot par neierobežoto... kļūstot par Visumu, mēs paplašinam savas uztveres iespējas, mēs atveram savu neapzināto potenciālu, pieskaramies patiesajai esībai. Nodomu izvirzam vai jautājumu uzdodam ar apziņas spēku, bet pēc tam, vingrinājuma laikā, "it kā aizmirstam par to". Atbilde katram atnāks atšķirīgā veidā, tā ieplūdīs mūsu būtībā. Tādēļ svarīgi pabeigt vingrinājumu iezemējot sajūtas, enerģijas, domtēlus..., kurus uztvēram esot par Visumu. Vingrinājumu var pildīt arī ar nodomu kļūt par Visumu, ļaujot  to piedzīvot, izjust, uztvert. Vingrinājums paplašina mūsu apziņas robežas, paplašina mūsu esību, mēs sākam apzināties arī iekšējo Visumu, tas ļauj mums izprast sevi un notiekošo apkārt. Vingrinājuma ieteicamais laiks ne mazāk kā 30 min.

Laimīgu Jauno gadu, Daiga