SIMBOLI LATVIEŠU FOLKLORĀ UN MITOLOĢIJĀ. .Latviešu folklora un mitoloģija ļoti bagāta ar simboliem. Par simbolu ir gan dzīvā radība, gan augs vai koks. OLA-ļoti sens atdzimšanas un dzīvības rašanās simbols, pazīstams jau visvecākajās kultūrās ar vienādu nozīmi. PUTNS- dvēseles simbols, debess un zemes saistītājs- par putna rituālo nozīmi liecina jau mezolīta laika atradumi. Saskaņā ar kosmogoniskajiem priekšstatiem no putna olas izveidojusies pasaule: no čaumalas-zeme, no baltuma- ūdens un okeāns, no dzeltenuma- cilvēki un dzīvnieki. Latviešu folklorā: vanags – tautu dēls, līgavaiņa apzīmējums kāzu rituālos. Irbe, cielava- tautu meita-līgava, Zīle- vēstnese-ziņas devēja, bezdelīga- Dieva putns. Cīrulis- puisis, tautu dēls, dažreiz arī zintnieks, ČŪSKA- sens simbols, pazemes valdniece, sievietes gudrības simbols .Melna čūska-arī ļaunā spēka simbols Čūskas un zalkša kults pazīstams no vidējā akmens laikmeta. Zalktis – svētības nesējs mājās, senās hronikās minēts, ka balti godājuši un pie mājām barojuši zalkšus ar pienu. Ar čūskas simboliku rotāti senatnē zobeni- zobenam jābūt asam un jādzeļ kā čūskai. Auglības rituālos- cauna, vāvere, zutis, niedre-sievišķā un vīrišķā spēka simboli. ZIRGS, KUMEĻŠ, kumeliņš- ikdienā ļoti godāts dzīvnieks- puiša, saimnieka gods, spēka raksturotājs, karavīra veiksme un dzīvība atkarīga no kumeļa. Zirga kults un simbolika atrodama visās senajās civilizācijās: Indijā sanskrita rakstos, Mikēnu civilizācijā, ķeltu kultūrā. Ciešā sakarībā ar zirgu ir rati un to simbolika. Kam tie zirgi, kam tie rati, Pie Dieviņa namdurvīm. Mitoloģijā * kumeliņš* ir gan Dievam, gan Dieva dēliem- dievībām Ūsiņam, Jānim, Mārtiņam. Ūsiņš ir ne tikai gaismas dievība, zaļas zāles un lapu kokiem atvedējs, bet ir arī zirgu aizbildnis, šajā dienā un Mārtiņos zirgiem veltīta īpaša rituāla uzmanība. Dieviņš savu kumeliņu , Uz akmeņa dusināja; Lai nerūsa pakaviņi, Aramā zemītē. Savi kumeļi ir Saulei un Mēnesim; No jūriņas izpeldēja, Div dzelteni kumeliņi; Vienam bija zvaigžņu segli, Otram zīda iemauktiņi. Saule brauca olas kalnu, Div dzelteni kumeliņi; Ne tie svīda, ne piekusa, Ne ceļā dusināmi. Zirgs senatnē piedalījies maģiskajos rituālos, spriežot kādam tiesu, nolikts zobens un skatīts, vedot zirgu, kuru kāju zirgs liks uz zobena-pēc tā nosakot- vainīgs, vai nē. Zirga saimniekam mirstot, bijuši dažādi ticējumi: labākais( vai kara zirgs-) upurēts, kapā līdzi likts zirgs vai tā kāja. Zirga aizjūga piederumi- īpaši apauši bijuši rotāti ar maģiskām zīmēm un rakstiem, tāpat arī zirgsega- galvenokārt ar zvaigžņu rakstiem. Zirgs indoeiropiešu tautu mitoloģijā bieži asociējas ar kara dievu Pērkonu. AUNS-dzīvnieks bara vadonis, pavasara vēstnesis, auglības rituālos jau no 1 gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Zem Auna zīmes atgriežas dzīve, sākas astroloģiskais pavasaris( pirms 2000 g. Auna z.)- diena kļūst garāka par nakti. ĀZIS-Pērkona un negaisa dzīvnieks, upurdzīvnieks, auglības veicinātājs- tautas ticējumos tas saistīts ar seksualitāti- dziedniecībā un mīlestības maģijā. Tautā āzis bieži tiek saukts par* velna ģīmi*, aizsargā pret burvestībām un to ietekmes. Āži jāsargā no raganām, jo tās mēdzot jāt uz āža. Lietuvā naktī uz 1. maiju, āzi ieslēdz pie aitām, lai raganas neatrastu, parasti āžus tur šķirtus no citiem lopiem. Daudzas senās tautas, kad kokiem parādās pirmās zaļās lapas, atveras pumpuri- svin auglības svētkus un dievībām upurēja āzi. Latviešu mitoloģijā āzis vairāk saistās ar Labrenča jeb Uguns dienu- augusta pilnmēness laikā, kad kauti āži. Labrencītis āzi kāva, Pār sētiņu stīvēdams; Bērtulītis brīnījās, Miežu gubas galiņā. KAZA- galvenokārt saistīta ar ziemas Saulgriežiem. Kaza pretstatā vilkam- tumsas simbolam- ir gaismas simbols .Kazas tēls- obligāts ķekatnieku sastāvā, gaismu un auglību piesaucošās rotaļās. VILKS- DIEVA suns. Senči vilkam veltījuši savu zvaigzni- sens ticējums vēsta: kad pie debesīm rudens pusē parādās vilka zvaigzne, jābeidz ganīt lopi. Svētdien gani nedzeniet, Tālīnās ganības; Pats dieviņš baznīcā, Dieva suņi medībās. Citi gani kliegtin kliedza, Mani gani gavilēja; Sargi, Dieviņ, savus suņus, Manus ganus netraucē. Tautā decembra mēnesis tiek saukts par – vilku mēnesi. Kad vilki gaudojot, nevajagot tos traucēt- tie Dieviņu lūdzot. CIRVIS-no akmens ar laiku pārtapa no praktiski lietojama priekšmeta par simbolu, par to liecina jau bronzas laikmetā darinātie piekariņi cirvja formā. Vēlāk cirvja modelīšus aizvietoja simboliski 3- stūra piekariņi. Cirvis- Pērkona rīks, aizsardzības zīme- pamatā šo simbolu izmantoja vīriešu apģērbā. SAULES un MĒNESS simboli-tie sastopami gan uz zobena, gan rotās- solārā un lunārā simbolikā-dažādu piekariņu veidā, iegravētus aprocēs vai gredzenos, kā piekariņus pie apģērba. Pati Saule baltiem bija siltuma, mīļuma simbols-salīdzināja ar māti. Mēness-vīrieša, karavīra- tērpos un rotās. VASKS, VASKA pils-gaismas simbols tāpat kā svece vai vaska svece. BITE –čakluma, uzcītības simbols, it sevišķi tas attiecās uz jaunām meitām. GAILIS-gaismas saucējs, senais * pulkstenis*- arī upurdzīvnieks, saistībā ar zirga aizsardzību, it sevišķi melns gailis. Ornaments * gailis*- Mārtiņdienas simbols. Mārtiņam gaili kāvu Deviņiem cekuliem; Lai tecēja kumeliņš, Deviņiem celiņiem. GADSKĀRTU SIMBOLIKA ornamentā. ,. OZOLIŅŠ- parasti ar 8 žuburu rakstu, bet pazīstami kuplāki 12 žuburu raksti, ko parasti ieauda jostās. Saistīts ar simbolisku gada attēlojumu. Mīkla: • Liels, liels ozols- 12 zariem, katrā zarā 4 perēkļi, katrā perēklī 7 olas*. Līdzīgas mīkla ir vairākām citām indoeiropiešu tautām. Josta ar ozoliņa rakstu virkni apzīmē daudzus harmoniskus un laimīgus dzīves gadus, dāvinot, izsaka ilga mūža novēlējumu. Senatnē rakstu jostas bija dāvana svinīgās reizēs- īpaši kāzās. • Šādu jostu uzsien pār plecu kā sevišķu cieņas apliecinājumu. SKUJIŅA-vienmēr zaļa kā skuju koks un izteic dzīvības saglabāšanos un turpinājumu arī ziemas aukstumā un vasaras atgriešanās cerību. Meteņos, ejot ķekatās, rokā nes zaļu kadiķa zariņu. Metenis- ziemas vidus. Laika maiņas gaidās- kadiķī iekārts zvārgulītis, domājot par iztiku-kadiķī iekārta cūkas kāja vai auss. Skujiņas raksts ir vissenākajos atradumos kā trauku ornaments. Skujiņas raksts tiek saukts arī par Laimas slotiņu. AUSTRIŅŠ, Austras koks Saules koks. Sārta rīta blāzma pirms saullēkta, kad Saule tikko taisās uzlēkt, redzams viens no Saules staru kūlīšiem, no kura izceļas rītausma .Labi redzama pavasara Saulstāvjos. Ornamentos raksts šūts ar sarkanām dzijām- kociņa vai krūma veidā ar kvadrātveida Saules zīmi pamatā; Ik rītiņu Saule lec, Sarkanā kociņā; Saule kokles skandināja, Austriņā sēdēdama. Bieži raksts ieausts villainēs, Kurzemē izšūts kreklos, Lielvārdē- sievu cepurēs .Kurzemnieku variantā šī koka zaros vēl ir gaiļi- rīta ausmas simbols, zem koka saknēm- nakts simboli –pūces. Pār kalniņu Ūsiņš jāja, Ar akmeņa kumeliņu; Tas atnesa kokiem lapas, Zemei zaļu āboliņu. Ļaudīm lieli brīnumiņi, Par Ūsiņa kumeļiem, Pieci zirgi, divi ķēves, Septiņsimti kumeliņu. ŪSIŅA zirdziņi .Divi zirgu un Gaismas dievības Ūsiņa zirdziņi, iejūgti Saules jeb Gaisa ratos. Divu zirgu stilizēts atveids *E* burta veidā, rati kvadrāts –saukti Saules zirdziņi, kumeliņi- līdzīga figūra vērojama pie debesīm- Pegaza zvaigžņu kvadrāts un pa kreisi no tā 3 Andromedas zvaigznes, zvaigžņu rinda-ratu dīstele. Pavasara rītos, ap Ūsiņa dienu, austrumu pamalē uzlec šis Ūsiņa pajūgs, it kā Saule no tumsas brauktu atpakaļ pie mums, parādoties zvaigžņu vietā, atvezdama ne tikai rītu, bet arī pavasari. Šajā laikā zemkopji uzsāk pavasara lauku darbus un viņu galvenais palīgs ir zirgs. SAULĪTE. Iemīļota ornamentikā, dziesmās, gadskārtu ieražās-sevišķi Jāņos. No vasarsvētkiem-vasaras sākuma, kas bieži iegadās maijā, Saule ir augstu pie debesīm Saules laiks. Saules raksts- divjūgu Saules pajūga ratu skritulis, ar 8 spieķiem un rumbu, kas var būt veidota kā mazs 4-stūris vai (.), arī uguns ritulis, ko ripina no kalna lejā Jāņu naktī- tas pats Saules rata simbols. JĀŅA zīme. Raksts parāda, ka Saule pakāpusies visaugstākā Debess kalna galā vasaras Saulstāvju dienas vidū, tieši pusdienlaikā, kā arī atveido Jāņuguni, kas deg stabā kalna galā. Saule sasniedz gaisa vidu un tur *līgo*. No akmeņiem likti Saules stāvokļa vizieri( pirmie) atrasti pie Grobiņas, Rēzeknes un Alūksnes augstienē, Valmieras pusē. MĀRAS, UGUNS un MĪLAS zīme. Senatnē mēdza uguni iegūt- beržot divus kociņus vienu pret otru, tos turot krusteniski. Teiciens- viena pagale nedeg- ir latviešiem un lietuviešiem kopīgs, tādēļ tam jābūt ļoti senam. Tāpat liekot ugunskurā pagales + vai x zīmēm līdzīgi- tas labāk deg. Augustā tikusi svinēta Uguns diena- tagad- 10 augusts Lai sievietes smagākos darbos nepārrautos, vidukli apjoza ar platu Māras krustiem rakstītu jostu, kārtu pēc kārtas., krustiņu rakstā austās jostas aizsargājot valkātāju, Teicienam- viena pagale nedeg-ir arī otra – mīlestības nozīme. Meitas adījušas cimdus, ko dāvāt puišiem par zīmi, ka viņš viņai tīkams, saukti par derību cimdiem, tie mēdza būt balti, kur noteikti bija jābūt dažās rindās slīpajam Māras krustiem, arī kuplākiem un sarežģītākiem, uguns un mīlas simboliskajā sarkanajā krāsā. Reizēm klāt bija arī zaļā cerību krāsa, reizēm balts raksts uz sarkana pamata. JUMIS-jebkuri dvīņi vai dubultnieki- vārpas, rieksti, sēnes un tml.. Vispopulārākās ir 2 vārpas uz viena stiebra-simbolizējot sievišķo auglību un vairošanos. Zīme pazīstama ļoti sen, visbiežāk pielietots raksts šaurākās jostiņās .Jumja laiks- no Jēkabiem līdz Miķeļiem -Rudens Saulstāvjiem, kad sākas cits zemnieka darba periods. AUSEKLĪTIS- Sīriuss, spožākā no zvaigznēm, kura vasarās pie mums nav redzama, rudenī no jauna parādās rudenī agri pirms Saules lēkta- austrumu pamalē ( ik pa laikam turpat parādās arī Ausekļa līgava Saules meita- Venēra). Senāk šis pariods bija senais kāzu laiks- puiši brauca vai jāja pēc līgavas. Auseklīša raksts visvairāk izmantots raibajos cimdos un kamanu, ratu( zirgu) segās. Dāvājot meitai puisim cimdus ar Auseklīša rakstu, tas viņam bija liels pagodinājums, bet ne ar tādu nozīmi, kā Māras krustiem. Līdzās auseklim nereti ir Sietiņa raksts. SIETIŅŠ. Kad pie debesīm redzams Auseklītis, tajā pašā pusē aizvien ir arī redzams Sietiņš.Rakstā Sietiņš visbiežāk attēlots kā rombs no 7x7 rūtiņām, dažreiz 5x5 rūtiņām Senatnē vēlā rudenī un ziemā laiku skatījās pēc Sietiņa, jo šā laika naktīs Sietiņš pie debess veic tādu pašu ceļu kā Saule vasaras dienā. Sietiņš- zvaigžņu kopa ko tagad sauc par Plejādēm. MĀRTIŅA zīme. Mārtiņa zīme ir Jumja zīmes kuplinājums, saukta arī par Mārtiņa gaili. Diena, kas senatnē bijusi viena no galvenajām laika, laikmeta dienām, arī diena, kad laiki metas - iegadās- zemkopji zinājuši kā iedalīt savu darba gadu. Simbols gailis, it sevišķi melns-. Gailis ir laika gaitas simbols, laika- gaismas saucējs, jo gaiļi vispirms rītā dzied un tad tikai parādās Saule. MĒNESS zīme- augoša, pilna un dilstoša mēness atainojums 3 daļu rakstā. Šāda zīme sastopama jostās, kas ir arī Mēness griežu kalendāra simbols. Kādi raksti Mēnesī, Tādi raksti jostiņā. Es sacīju tautiešam, Lai mērc miežus ūdenī; Jau jostiņu es palaidu, Devītā rakstiņā. Mēness mijas ar Sauli, Saule valda vasarā, bet Mēness ziemas naktīs ieņem it kā Saules vietu pie debesīm