Vērtībizglītība dažādu autoru skatījumā.

Konspekts

Konspektēja O.Rode

Vērtībizglītība multikulturālā sabiedrībā, Andrejs Mūrnieks

Skolotājs 4/2001

 Prasa aktīvu sadarbību starp pedagogu un skolēnu.

Uzdevumi;

1. Jāapgūst to, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
2. ...iepazīt un saglabāt „mūžīgās vērtības”.

 Ar multikuturālismu saprot dažādu kultūru līdzās pastāvēšanu, savstarpēju bagātināšanos un dialogu un nevis unifikāciju.

 Sagraujot vai ignorējot tradicionālās vērtības – tiek apdraudēta brīvība

..kultūru tipoloģiska salīdzināšana un interpretācija ir veids, kā iesaistīt skolēnu vērtībizglītībā. Taču jāņem, vērā, ka interpretācijas ir atkarīgas no interpretētāja ideoloģiskās ievirzes un dzīves pozīcijas.

Ir jāizgaismo un jāizprot tās kosekvences, kas izriet no kāda konkrēta pasaules uzskata akceptēšanas. Tad, kad apzināsimies, kādas sekas pagātnē izraisījusi tā vai cita ētiskā pozīcija, varēsim labāk prognozēt paši savu izvēļu sekas. Šāda pieeja ļauj interpretēt cilvēces vēsturisko attīstību ne vairs šauri – tikai no sociālo un ekonomisko cīņu viedokļa, bet gan  plašāk – morāles vērtību kontekstā.

 Vai vērtībizglītība svarīgs ir process vai gala rezultāts, centralizētos pārbaudes darbos... vai attieksmes...

Būtiski ir panākt skolēna patiesu ieinteresētību pašā izpētes, interpretāciju salīdzināšanas un izvērtēšanas procesā. Iemācīto zināšanu konstatēšana vēl nedod garantiju, ka vērtībizglītības process ir ierosināts.

Pedagogam jākļūst par klasisko vērtību tulku un interpretu.

Nākotnes izglītības procesu centrā agri vai vēlu atkal izvirzīsies pedagoga personība un viņa prasme ne tikai veidot dialoģisku saskarsmi ar skolēnu, bet spēja izraisīt arī iekšēju dialogu skolēnā.

Vērtībizglītība un izglītības satura nacionālais komponents

I.Freidenfelds, Ē. Zimele

//Domas Nr. 4., 1995.g.

Mūsdienu pasaulē... nozīmīgu vietu ieņem izglītības satura nacionālais komponents, kas sekmē to vērtību saglabāšanu un tālāku izkopšanu. Kuras ir latviešu tautas ziņā un kuras ir nepieciešamas gan mūsu identitātei, gan vispārcilvēcisko vērtību stiprināšanai.

Ir nepieciešams izglītības satura ievērojamu daļu apgūt sev personīgi vajadzīgu un  nozīmīgu vērtību līmenī.

Vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību starpā nav būtisku pretrunu, jo vispārcilvēciskais izpaužas nacionālajā.

Vērtības tiek saistītas ar izglītība saturu.

Vērtību izglītība dažās Eiropas valstīs, ieskaitot Latviju

Jānis Valbis// Domas Nr.4 1995.g.

Bez vispārcilvēciskām vērtībām nav daudz kopēja ne tikai Austrumu un Rietumu kultūras zemēs, bet arī ortodoksāli katoļticīgajās zemēs un valstīs ar multietnisku un multireliģisku tradīciju kopumu.

... veidot vajag savu vērtībizglītības sistēmu, kas balstās uz nacionālās kultūras un tradīciju bagātības.

 Vislielākā nozīme ir aktīvām darba formām ar folkloru – dziedāšanai, muzicēšanai, tautas dejām... tās attīsta daudzas pozitīvas rakstura iezīmes un sniedz emocionālu baudījumu, veido lepnumu par savu tautu.

Simpozijā „Vērtību izglītība Eiropā” tika konstatēts, ka vērtību orientācija dažādos sabiedrības slāņos un vērtībizglītības problēmas ir dažādās zemēs atšķirīgas.

Beļģijā: jauniešiem pašiem jāmācās būt sabiedriski aktīviem un diskutēta ar citiem par normām un vērtībām. Pie tam par aksiomu tiek pieņemts, ka cieņa un iecietība ir sabiedrības kopējās vērtības.... skolās ir „zaļā izglītības zona” – vieta, kur skolēni brīvi un atklāti var runāt ar skolotāju, kurš ‘rūpējas’  un uzklausa viņu psiholoģiskās vai morālās problēmas.

Mūsdienu jauniešu ‘jūtu nabadzība’ ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ viņi ir tik vienaldzīgi un ciniski.

 Portugāle: vērtību orientāciju raksturo šādas četras tendences: mērens individuālisms; pragmatiska orientācija; iecietība un labs noskaņojums; ideoloģisks eklektisms.

Personīgais piepildījums tiek uzskatīts par svarīgu dzīves principu un ietver pirmām kārtām ģimene būtisku nozīmi.

1989. IM noteica, ka personiskā un sociālā izglītība ir jāuzskata par mērķi – visiem mācību priekšmetiem caurviju tēmu veidā; atsevišķam priekšmetam; ārpusstundu aktivitātes; skolas izvēles ārpuspriekšmetu projektu darbam.

 Ungārija: prioritārās vērtības; ģimene un drošība.

Vērtību izglītība pārejas periodā

Maja Zupančiča, Janezs Justins

// Domas Nr.4 1995.g.

 Slovēnija:

Vērtības:

-          ar cilvēktiesībā saistītas vērtības;

-          iecietība;

-          solidaritāte;

-          vairākuma demokrātija;

-          likuma vara.

 
Koncentrē uzmanību uz vērtībā, kas piešķir nozīmi zinātniskam darbam un intelektuālai darbībai vispār; Šīs vērtība tiek uzskatītas par universālā vērtībām. Vērtību koncepcija ir racionālistiska. Intelekts ir priveleģēts un universāls, kultūra ir relativizēta.

Svarīga ir iepazīšanās ar pašmāju un ārzemju kultūrām:

1. nacionālās kultūras veidošanā, attīstīšanā;
2. Eiropas integrācijas, migrāciju, politisko pārmaiņu u.c. jautājumu izpratnei.

 Etnoloģijas un antrapoloģijas studijās (atšķirības ikdienas dzīvē, personīgos paradumus, pamatvajadzību apmierināšana, apģērbā, sabiedriskumā, konkurentspējīgumā, seksuālajā uzvedībā utt. – starpkultūru salīdzināšana.

Vērtībā, kurām būtu jāveido skolas pamatu (skolotāju aptauja):

-          Demokrātiska personības izglītošana;

-          Ģimenes izglītība;

-          Iecietības izglītība;

-          Cilvēktiesības;

-          Profesionālā orientācija;

-          Ekoloģiskā orientācija;

-          Seksuālā izglītība;

-          Kaitīgi paradumu un pārkāpumu novēršana;

-          Sociālo normu, noteikumu, vienošanās ievērošana; atbildības veidošana, konfliktu risināšanas prasme;

-          Zināšanu iegūšana par dažādām reliģijām;

-          Pašapziņas veidošana;

-          Kritiskās domāšanas attīstīšana u.c.

Neatbilstību starp vērtībām un uzvedību skaidro:

-          Indivīda vērtības ir konfliktā ar viņa vajadzībām (tālākie mērķi, augstākas kārtas vērtības atkāpjas tālākā plānā)

-          Indivīda lēmumi darboties saskaņā ar vērtībām nav iepriekš apstiprināti ar saistībām;

-          Indivīda kāda vērtība var būt konfliktā ar kādu citu viņa vērtību;

-          Verbālā līmeņa vērtības atšķiras no uzvedības līmeņa vērtībām.

-          Morāles principi un vērtības ir vispārējas un abstraktas kategorijas;

-          Vērtības var mainīties caur pašanalīzi;

-          Dažu līdzekļu izmantošana ir pretrunā ar mērķiem, kas ir jāsasniedz;

 Vērtību iedzīvināšana:

-          Ievadīt skolēnus vērtību konfliktu problēmās;

-          Iepazīstināt skolēnus ar atšķirībām, starp deklarētajām vērtībām un faktisko rīcību;

-          Attīstīt skolēnu kognitīvo potenciālu,ar kuru indivīds var racionāli pierādīt savas vērtības un saprasts no tām atšķirīgas vērtīorientācijas un vērtībhierarhijas;

-          Izmantojot pedagoģiskās metodes, kas stimulē jūtīgumu pret morāles dilemmām un spējas atrast šo dilemmu alternatīvu risinājumus;

-          Attīstīt mācību stratēģiju „caur pieredzi”, kas balstās uz dažādām reālām un simulētām situācijām, kur jāidentificē vērtību konflikti un jāmēģina rast to atrisinājumus;

-          Attīstīt skolotāju motivāciju viņu profesionālai attīstībai vērtību izglītībā. Skolotāju intereses trūkums par vērtībizglītību rezultātā dod ļoti pasīvu pieeju priekšmetam.

-          Dot praktiskus padomus skolotājiem, kā arī vispārējas teorētiskas zināšanas par vērtību jautājumiem.

Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā sabiedrībā

J.Davidova, M.Jakubova. LU raksti IV 2002.g. Rīga: Latvijas Universitāte 397. - 404.lpp.

 Pētījumi veikti skolā (13. vidusskola Daugavpilī) , kurā realizē apmācību pēc mazākumtautību programmas (ne latviešu)

...nepieciešams censties izveidot tādu kultūrvidi, kas palīdzētu katrai personībai gūt panākumus dominējošā valsts kultūrvidē, nenonākot konfliktā ar viņa ģimenes kultūrvides iedibinātām paražām.

Pētījums parādīja:

Ka latviešu folklora veicina sek procesu attīstību

-          Uztveres;

-          Tēlainās domāšanas;

-          Iztēles;

-          Emocionāli pozitīvu attieksmi pret latviešu nacionālo kultūru.

 Secināja

-          Integrācijas līmeņi ir atkarīgi no skolēna individuālajām īpašībām: rakstura, temperamenta u.c.

-          Mainās attieksme pret tautu, valodu un latviešu nacionālo kultūru kopumā,

-          Kultūrintegrācijas procesu nepieciešams nepieciešams īstenot kā domāšanas līmenī, tā arī ...kultūras jutekliskās uztveres līmenī.

-          Jākonsolidē apkārtējās sabiedrības vērtības

-          Skolēni jāiesaista radošās darbībās;

 

Mūrniece Laima (1998) Mūzika kā studējošās jaunatnes garīgo vērtību veidošanas līdzeklis. LU promocijas darbs.

 Muzikālā pamatizglītība kā muzikālās audzināšanas elements ir nozīmīgs faktors personības pārdzīvojuma, interešu un vajadzību veidošanas procesā...

Saskarsme ar mākslinieciski augstvērtīgu mūziku ietekmē garīgo vērtību veidošanos (arī otrādi -  augsts garīgais līmenis sekmē tieksmi pēc augstvērtīgas mūzikas);

Garīgo vērtību veidošanās procesā būtiskas ir mūzikas izzinoši apgaismojošā, katarses, suģestējošā, komunikatīvā un audzinošā funkcijas.

Muzikālā audzināšana ietekmē garīgo vērtību pārorientāciju, atklājas:

-          Rodas nepieciešamība pēc radošas aktivitātes, mērķtiecības, dzīves jēgas iegūšanas;

-          Vajadzība pēc emocionāla pārdzīvojuma;

-          Vajadzība pēc augstiem personības ideāliem;

-          Veidojas dziļāka kultūras dzīves procesu izpratne.

 Nav par vēlu ko iesākt pat pēc vidusskolas!

Tunne Ineta (1997) Studējošās jaunatnes vērtību orientācija Latvijā. LU promocijas darbs

Vērtības izkārtotas trīs vērtību dominējošos blokos:

1. personības pilnveidošanās, pašnoteikšanās un pašrealizēšanās;
2. vērtības, kas centrētas uz saskarsmes procesu, savstarpējām attiecībām;
3. vērtības, kas veido materiālā nodrošinājuma bāzi.

Emocijas, prāts un griba būtiski ietekmē vērtību orientāciju sistēmas veidošanos... kognitīvais komponents ieņem centrālo vietu...

Studējošai jaunatnei raksturīga mūžīgo vērtību dominante pār pārejošām vērtībām.

Tai nav raksturīga automatizāta konformisma iezīmes, bet gan vēlēšanās saglabāt un veidot personisko identitāti personības pilnveidošanās un saskarsmes procesā.

Līdaka Anita (1998) Jaunāko klašu skolēnu vērtību veidošanās. LU promocijas darbs. ISBN 9984-654-16-8

Vecāku vērtībotientācija ir saistīta ar bērnu vērtīborientācijas veidošanos.

Vecāku un bērnu humānas, uz cieņu balstītas savstarpējas attiecības sekmē vērtību veidošanos un nostiprināšanos. Svarīga ir vecāku ieinteresētība sadarboties ar bērnu. Vecākus interesē mācībsasniegumi, bet tie nepievērš uzmanību bērna garīgām vajadzībām.

Liela nozīme ir skolas un vecāku sadarbībai, skolotāja personībai.skolotājs veidojot savas vērtīborientācijas ietekmē arī skolēna vērtīborientācijas veidošanos.

Kā nozīmīgas jaunāko klašu skolēni atzīst labas raksturīpašības (labestību, godīgumu, saticību, labsirdīgumu, taisnīgumu. Arī sirdi kā vērtību empātiju, līdzjušanu, mīļumu.

Vērtību veidošanā ir saskatāmas divas tendences: bērniem ir vajadzība pārbaudīt un apliecināt savu Es, viņiem ir vēlme atbalstīt to, kas saistās ar pašu ērtībām.

Aktualizējusies Es vērtība = kas es esmu? Kāds es esmu? Ko es varu? Ko es gribu?

Graham Haydon, Journal of Moral Education, 33(2), 115, 2004

Values education: sustaining the ethical environment 

Author: Graham Haydon ^a

DOI: 10.1080/0305724042000215186

Publication Frequency: 4 issues per year

Published in: Journal of Moral Education, Volume 33, Issue 2 June 2004 , pages 115 - 129

Subject: Moral & Values Education;

Number of References: 13

Formats available: HTML (English) : PDF (English)

Article Requests: Order Reprints : Request Permissions

• In order to give pricing details we need to know your country. Please register and/or sign in to identify your country.
• Sign In
• Online Sample

View Article: View Article (PDF) View Article (HTML)

Ētiskā vide – to aptverošo ideju kopums, kas nosaka to, kā mums jādzīvo.

Ētiskā vide nosaka to, ko mēs uzskatām par pieņemamu vai nepieņemamu, apbrīnojamu vai nicināmu, mūsu uzskatus par to, ka lietas attīstās labi un slikti, mūsu priekšstatus par to, kas ir atkarīgs no mums un kad mēs esam atkarīgi no citiem mūsu attiecībās, kas izraisa lepnumu vai kaunu, dusmas ... un ko var piedot vai jebko piedot nedrīkst. Ētiskā vide ietver ne tikai morāles jautājumus, bet arī ideoloģiju (piem. Patērētāju ideoloģija) ...

Mēs varam vērtēt ētisko vidi kā veselīgu vai neveselīgu tajā dzīvojošiem cilvēkiem. Katrs var dot ieguldījumu ētiskās vides uzlabošanā (ekoloģiskais aspekts) .

Veselīga ētiskā vide nevar būt nesaderīga ar indivīda interesēm.

Nevar veidot ētisko vidi uz kaut kāda noslēgta saraksta pamata – tas noteikti neatbilst ilgtspejības idejai. ... daudzveidība pati par sevi var būt veselīgas ētiskās vides svarīga iezīme. ... nevar balstīties uz individuālas attīstība standartizāciju.. katram indivīdam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāka pieeja ētikas avotiem.

Klase, kurā skolotājs ienes dažādus viedokļus, būs labāka mikrovide vērtību izglītībai nekā vienveidīgā klase.

Veselīgas ētiskās vides uzturēšanai ir vajadzīga kopiena, kas apzinās savu ētisko vidi un tās nozīmību.

 Vērtībizglītības uzdevums ir rūpēties par ētiskās vides aizsardzību un uzlabošanu.

Manuprāt, ētiskā vide ir sastāvdaļa daudz plašākai vērtībizglītīvas videi. Es pievienojos Darkem. Vērtībizglītojošo telpu veido arī fiziskā vide, attiecību un attieksmju, tradīciju, ideoloģiskā- filozofiskā, intelektuāla, mīlestības jeb sirds nosacītā vide  – vislabāk tā, kurā atklājas tās veidotāju (t.sk. Dieva radītās debesis, zeme, ūdeņi, ainava un tamlīdzīgi), ar visām maņām tveramie, harmonizētie estētiskie, pozitīvu emociju rosinošie faktori. (piemēram, ieklausīšanās, ieskatīšanās ekskursijas dabā; klasisko priekšmetu apgūšana dabas apstākļos – ne tikai dabas un vēstures mācībpriekšmetus;  mūzikai skanot)

Education, Philosophy and the Ethical Environment

Author: Graham Haydon

ISBN: 978-0-415-35662-6 (paperback) 978-0-415-35661-9 (hardback) 978-0-203-00270-4 (electronic)

Series: Foundations and Futures of Education

Subjects: Education Policy; Philosophy of Education; Sociology of Education;

Publisher: Routledge, UK

• In order to give pricing details we need to know your country. Please register and/or sign in to identify your country.

Summary

How much can we reasonably expect from education?  This book, written  by a philosopher of education, casts new light on this question by seeing values education, not as a separate activity within schools, but as an aspect of education that both reflects the surrounding climate of values and can help to change it. Graham Haydon argues that all of us - whether as teachers, parents, students or citizens - share in a responsibility for the quality of that ethical environment. He argues that we must ensure that what happens in schools will:

• enable young people to appreciate the diversity of our ethical environment
• help them find their way through its complexities
• contribute to developing a climate of values that is desirable for all.

This book shows that values education is too demanding to be left to parents and too important to be entrusted to government initiatives. For teachers engaged in values education, this book brings a fresh perspective to what they are doing, within a realistic view of their responsibilities. For students of education, it shows that practical issues can be illuminated by insights from philosophy.

Anita Līdaka (2006) Vērtību aktualizēšana pedagoģiskajā procesā

RPIVA 3.starptautiskā zinātniskā konference. Rīga: RPIVA

 Ir divi viedokļi par vērtībizglītību;

Adaptēt vērtības skolā un mācīt par vērtībām. Vērtībizglītībai latvijā var izvirzīt šādus uzdevumus:

-          atklāt objektīvās vērtības, kuras ir nozīmīgas demokrātiskajā sabiedrībā;

-          palīdzēt tās izprast, interiorizēt un realizēt darbībā.

 Vērtību orientācijas struktūrā var izdalīt trīs integrētus komponentus: izziņas, emocionālo, uzvedības.

Liela nozīme ir empātijai un emocionālai identifikācijai.

 Starptautiska dzīves vērtību asociācija „ALIVE” – liela vērtībizglītības pieredze

Sk. saitu: http://www.livingvalues.net