Volters Džei LONNERS. Kultūra un cilvēces daudzveidība

Volters Džei LONNERS.  Kultūra un cilvēces daudzveidība

 Konspekts

Konspektēja O.Rode

Dialogs.lv  http://www.dialogi.lv/article.php?id=12&t=4&rub=0

 Tik neiedomājamās ainas apliecina ko svarīgu, tas ir, ka kultūras un sabiedrības areāls aptuveni sakrīt. Tā kā kultūra piemīt ikvienai cilvēku grupai, katrā sabiedrībā un grupā ir atšķirīgi uzvedības modeļi.

te iederētos īpaši pieminēt kādu garāku kultūras definīciju, kuru savā nesen izdotajā grāmatā piedāvājis ietekmīgais antropologs Donalds Ī. Brauns (Brown, D. E., 1991):

 Kultūra sastāv no vispārpieņemtajiem domāšanas, darbības, un artefaktu modeļiem, kuri pāriet no paaudzes paaudzē tādā veidā, kuru parasti saista ar apgūšanu, nevis īpašu ģenētisko programmēšanu. Kultūra ne vien tiek pārnesta «vertikāli» no paaudzes paaudzē, to var nodot arī «horizontāli» starp indivīdiem vai kopienām. Kultūras piemēri ir darba rīki, radniecības termini, kā arī pasaules uzskati – un tie visi ģenētiski neatšķiramām tautām var būtiski atšķirties. Kultūra ir iedalāma «pazīmēs» (atsevišķi termini) un «kompleksos» (vairāk vai mazāk integrētu pazīmju apkopojumos), un to parasti saista ar kopienām, nevis ar atsevišķiem indivīdiem. Šāda indivīda lomas mazināšana nav skaidrojama ar antropologu viedokli, ka indivīdi nav tie, kas rada kultūru, bet ar secinājumu, ka jebkurš konkrēts indivīds saņem vairāk kultūras, nekā pats vai pati rada. Tā kā jebkurš atsevišķs indivīds drīzāk saņem, nevis pats rada tik lielu kultūras daļu, antropologi (un pārējie) nereti uzskata kultūru par zināmā mērā indivīdam pāri esošu realitāti, ko dēvē par «sabiedrību»[40.lpp.].

 

Pieminētajam kultūras definīciju virknējumam ir vairāki vienojošas pazīmes:

·  Kultūra nav Dieva dots termins. Tā ir abstrakta ideja, hipotētisks veidojums, ko radījuši cilvēki, un ko liek lietā galvenokārt zinātnes vajadzībām.

·  Kultūra nav uzvedība. Tā tikai nodrošina sarežģīto vidi dažādas uzvedības izpausmēm. Pateikt, ka Astrīda uzvedas tieši tā, un ne citādi, jo ir zviedriete, ir tas pats, kas teikt, ka kāds klibo tāpēc, ka ir klibs. Kultūra indivīdiem veido noteiktus reaģēšanas potenciālus. Šie potenciāli katram laikam un katrai vietai ir atšķirīgi. Kultūra veido un izmaina izturēšanos, mijiedarbojoties ar indivīdiem. Pat visizsmalcinātākā un apgaismotākā kultūras definīcija nevar izskaidrot kultūru, jo definīcijas pašas par sevi ir statiskas un nedinamiskas. Taču laba definīcija var palīdzēt sagatavot dažādās uzvedības atšķirību izskaidrošanas metodes.

·  Jebkura kultūra satur vērtības, uzskatus, attieksmes un valodas, kas veidojušās, pielāgojoties īpatnējiem ģeogrāfiskajiem un laikmeta apstākļiem, kuri ietekmējuši cilvēku dzīves tajā grupā, kura vienojusies par kāda nosaukuma izvēli.

·  Vērtības, uzskati, attieksmes, un valodas, kuras, kā zināms, ir adaptīvas, tiek uzskatītas par gana nozīmīgām, lai tās nodotu nākamajai paaudzei. Šāds pārcēlums no paaudzes uz paaudzi var notikt vai nu izteiktā veidā, ar oficiālās izglītības un likumu palīdzību (socializācijas procesā), vai netieši, neuzkrītoši iemācot nākamajām paaudzēm ikdienas dzīves gaitā (kultūras apgūšanas procesā).

 

. Kultūras jēdziens ir cilvēku prāta auglis, tas ir abstrakts, sarežģīts, un, acīmredzot, nepakļaujas precīzai un nepārprotamai definīcijai. Taču cilvēku daudzveidība nav aptverama, ja neizprot, kāds ir kultūras pienesums būtiskajās atšķirībās, ar kurām sastopamies ik uz soļa