Ojārs Rode 06.05.2020.

Pagājis laiciņš kopš pēdējās sarunas, tāpēc atgādināšu kāds ir šo sarunu mērķis un par ko šobrīd runāsim. Mērķis, pirmkārt, parādīt pasaules humānās filosofijas virsotņu gaismā mūsu tautas tradicionālās kultūras pedagoģijas vienreizīgumu, laikmetīgumu un vislabāko piemērotību mūsu tautas izglītošanas sistēmas pamatam. Otrkārt, mērķis ir iedrošināt latviešus veidot skolas uz latviskās dzīvesziņas pamatiem. Lai paveiktu šos uzdevumus, mēs iepazīstam ne tikai teorētiskos humānistu vēstījumus, bet ieskatāmies arī šo vēstījumu praktiskos izpildījumos – konkrētu skolu izglītības modeļos. Šobrīd esam pieķērušies teosofu vēstījumiem. Tikko beidzām iepazīšanos ar Krišnamurti skolām. Pirms tam, lai saprastu idejas, uz kurām tās balstās, ieskatījāmies Bezantes vēstījumā un Krišnamurti mācībā. Šobrīd esam uzsākuši pētījumus par, tā saucamo, humānās pedagoģijas skolu filozofiskiem pamatiem. Kaut kur tās pamati balstās jau apskatītās mācībās, bet it sevišķi Helēnas Rerihas čenelingā iegūtā Cilvēces brāļu vēstījumā no Šambalas. Pats ar šo vēstījumu (Dzīvās Ētikas Mācību) saskāros pirms gadiem četrdesmit, tāpēc bija jāatsvaidzina atmiņā tās saturs un ne tikai, - nu, skatīts tiek citām “acīm”. Čenelings ir ļoti apjomīgs un ne vienmēr ir labi uztverts, saprasts. Mēs ieskatīsimies tikai vēstījuma tajās sadaļās, kuras tiešāk ir saistītas ar cilvēka evolūcijai nepieciešamo kvalitāšu, nepieciešamo darbību aprakstu. Pēc tam iecerēts īss ieskats pedagogu auditorijai labi zināmā, Humānās pedagoģijas attīstītāja, gruzīnu izcelsmes pedagoga Šalva Amonašvili darbos, viņa paustajā teosofu vēstījumu interpretācijās. Tradicionāli sadaļu beigsim iepazīstot dažas humānās pedagoģijas skolās Krievijā.  

Dzīvās Ētikas mācības pamatā ir likta atziņa par VISA, KAS IR  bezrobežību, t.i. gan telpisko, gan attiecībās un formās;  reizē tās elementu savstarpējās pakārtotības izpaustā vienotībā, saskaņā un mīlestībā.  Viena no svarīgākām ir atziņa par Bezrobežīgā kosmosa Uguns visaptverošo radošo, virzošo fonu, kurā viss rodas un pastāv. Līdz ar to cilvēks ir ugunīga būtne un savā augstākā izpausmē uz Zemes nostiprinās kā Dievcilvēks, kā ugunīgais radītājs, kā “Jaunās Rases ugunīgās zīmes nesējs”. Lai sekmīgi noritētu cilvēka evolūcija, cilvēkam (jāpieņem) jāapzinās uguns principa un kosmiskā magnētisma pamati, un kosmiskās hierarhijas esamība. Hierarhijas tuvākais palīgs, padoma devējs, arī skolēna sargātājs ir Skolotājs. Skolnieka un Skolotāja savienošanās notiek savstarpēju meklējumu rezultātā. Skolotājs ir būtne, kuras autoritāte nav apspriežama. Tikai ar Skolotāja palīdzību cilvēks, sekojot tā padomam, uzticoties un kopdarbojoties, iedegās visās ugunīs. Hierarhija nodrošina Augstākās Gribas realizēšanos, t.i., Visuma evolucionēšanas likumu pildīšanu. Vissliktākā ir “domāšanas divkosība (domāšanas un darbības šķelšanās)” – ir jāizvairās no divkosīgiem cilvēkiem. “Ja skolēns ir divkosīgs, viņš tiek atsviest par tūkstošs gadiem atpakaļ”.

Pastāv ļaunums, kas ir kā naidnieks Gaismai. Ļaunumam ir pozitīva loma cilvēka attīstības ceļā. Ļaunums savās izpausmēs ir daudzveidīgs, spēcīgs, viltīgs, ka var iemānīt cilvēku savos, ne reti, smalki austos tīklos. Tāpēc cilvēkam dzīvē ļaunuma vidū ir īsts pārbaudījums, reizē īsts rūdījums. Ļaunums ir spējīgs cilvēku savā varā paņemt pat tad, kad tas savā evolūcija jau sastapis Skolotāju. Rezultātā var tikt apšaubīts Skolotāja padoms un autoritāte kā tāda, pat nopaļāta Hierarhija. Rezultāts var būt cilvēkam graujošs – viņš var tikt atsviests savā attīstībā tālu atpakaļ uz vairākiem mūžiem, līdz pat sadedzināšanai. Ir jāsaprot, ka mīlestības un uzticības bezrobežīgums ir saskanīgs ar VISA, KAS IR Bezrobežību kā tādu un nesaskanīgums noved pie paša izpostīšanas. Mīlestība un uzticēšanās ir pirmais solis Kalpojumā.

Ne vārdi, kurus izsaka cilvēks, tiek izvērtēti, - patiesais tiekšanās kvalitātes rādītājs un gara potenciāls atklājas darbībā, t.i., “nevis vārdus, bet darbību uzskata par augstāko enerģiju apliecinājumu”.

Cits cilvēka brieduma rādītājs ir “domas kvalitāte”. Domas spēks netiek pienācīgi novērtēts, - tās iedarbojas uz “Izplatījuma Uguni”, rada spriegumu, pat formas. Noformētā, netīrā domā var būt paslēpusies patmīlība, augstprātība, naidīgums, šaubas u.c. tumsu apstiprinošas formas, kuras labākā gadījumā traucē evolucionēt, sliktākajā gadījumā pārtrūkst kustība uz Gaismu vispār. Un otrādi, domu kvalitāte var paplašināt apziņu. Tāpēc jāattīsta uzmanību, modrību (Aurobindo teiktu: jāpieslēdz Neatkatīgais vērotājs) pat pret šķietami sīkiem “netīrumiem”. Domas tīrība nosaka tuvākas un tālākas vides tīrību t.i., tā, sava neierobežotā ātruma dēļ, momentāni spēj uz ilgu laiku piesārņot smalko plānu. Doma izplatījumā akumulējas, t.i, tā piesaista līdzīgās domas, piesaista “neapvaldāmas stihijas” un var tapt arvien spēcīgāks veidojums. Doma spēj arī attīrīt, uzturēt tiekšanos uz Gaismu. Ir visos plānos jāpatērē milzu enerģija, lai neitralizētu traucējošo ļaunumu, ko raidījuši neattīsti, nesakārtotu domu tumsonīgi ļautiņi. Tātad doma ir radītāja, tā rada garīgajā plānā būtni, kurai piemīt visas domas būtībā ieslēgtās pazīmes. “Kā garīgā plāna substance doma nav iznīcināma”. Doma var būt cēlonis gan labestīgiem, gan nekrietniem notikumiem.

Cilvēks nav nieka puteklītis bez atbildības! Atbildības sajūta ir vēl viens attīstības mērs. Mēs konstatējām, cik būtiski svarīgas ir mūsu domas un darbības, - to kvalitāte ir mūsu atbildība.

Cilvēks pat ar atvērtām acīm, ausīm parasti nesaskata, nesadzird to, kas ir viņa priekšā, - ir jāpieradina skatīties neredzot un klausīties nedzirdot. Te palīdzēt var Skolotāja tēla skatīšana iztēlē. Evolucionēt nozīmē uztveres smalkuma attīstību. Nav iespējams iepazīt “smalko pasauli” bez smalkas uztveres. Smalkās uztveres (t.sk. smalkās maņas – redze, dzirde utt.) attīstība iet viensolī ar apziņas paplašināšanos. Tikai smalkai uztverei ir pieejamas smalkākās enerģijas, tā ir atslēga “Vārtiem uz Daili”.

Lai kādi arī nebūtu mūsu konkrētie dzīves uzdevumi, tie saistīti ir ar Augstāko Gribu, kas izpaužas tā likumu realizācijā. Regulāra Kalpošana (darīšana bez vissīkākajiem netīrumiem domās) pakāpeniski palīdz saskaņoties ar arvien augstākajiem uzdevumiem, - palīdz nodibināt gara saikni ar Augstāko Gribu, paplašina apziņu. Tiekšanās (pat neapzināta) uz saskaņu ar Augstākajiem Spēkiem ir nosacījums jaunradei, - bez tās nav jaunrades, nav iespējas piedalīties Kosmosa ugunīgajā pilnveidē. Radoša darba pazīme ir pārbaudīšana, kad notiek vērošana. Cilvēks nemitīgi rada, kā jau teikts, gan labām domām, gan sliktām. Katrs elpas vilciens, kustība maina kosmisko viļņu plūsmu. Aiz mums paliek, katra mūsu kustības forma, - vai tai nav jābūt daiļai? Par vienu no taisnīguma īpašībām tiek atzīta pateicība. Caur pateicību mēs veicinām Kalpošanu, tā aizdedzina sirds uguni un stiprina saiti ar Augstāko Hierarhiju. Kalpošanas sākums iezīmējas ar “atraisīšanos no pagātnes un pilnīgas pievēršanās nākotnei”, t.i., nav atklāja ne mazākā saite ar “vakardienu”, pat draugus mēs tajā nemeklējam (piemēram, vērtējot ar darbiem pagātnē), bet protam uzreiz atklāt “viņu sirdis” – izvērtēt patiesumu. Otrā pazīme ir skolotāja atskāršanas nepieciešamība. Trešā – atbrīvošanās no bailēm. Bezbailības pamats ir apjēgsme par Hierarhijas sniegto pasargātību. Ceturtā – nenosodīšana (nosodīšana ir pretrunā ar pirmo pazīmi – velk sev līdzi pagātnes notikumus). Piektā – savu laiku veltam konkrētam darbam nākotnei. Skats vēršams nākotnē, - radošā darbība būs veiksmīga, “kad doma nostiprināsies nākamības spēkā”. Nākamībā nav vietas ļaunprātībai, aizvainojumam, patmīlībai, nodevībai, bailēm, - tajās nav balstāma darbība šodien, šāda motivācija iznīcina jebkuru centienu, tie neveido tiekšanās pamatu uz Gaismu. Sestā – prieks par to, ko dari pasaules labā. Septītā – “garīga tiekšanās uz tālajām pasaulēm”. Ja atklāsiet šīs pazīmes, tad zinām – esami gatavs Kalpošanai!

Katram jādara saskaņā ar sevi, savām spējām, varēšanu un jāievēro darbības samērojamību ar objektu, pret kuru ir tā vērsta, - vai ir savstarpējā pievilksme, t.i., jārealizē atbilstības likums (latviešu tradīcijās – saderības likums). Tikai Augstākais sader ar Augstāko, tikai tīra un smalka doma sader ar daiļo, “Augstākais plāns prasa augstāko mēru lietošanu”.

Hierarhiskā Visuma struktūra nav iedomājama bez atsevišķu cilvēku grupu, tautu utt. Vadoņiem – tikai daži ir spējīgi par tādiem būt. Vadoņa ceļš ir sirds ceļš un tas prasa ievērojamu apziņas plašumu. Saskanīga sadarbība, mērķtiecīga virzība iespējama tikai abpusējā mīlestībā, t.i., nevar būt runa par mīlestību, ja sirds nav “ietvērusi Vadoņa Tēlu”. Saitēm ar Vadoni ir jābūt ārkārtīgi ciešām, tik ciešām, ka doma par Vadoni izraisa trīsas sirdī, kas rada spēju savu apziņu pārnest Vadoņa apziņā un darboties ar viņa spēku. Līdzīgai ciešuma saitei ir jābūt ar Skolotāju, tā tēls jāierauga visos sīkumos, lai gūtu lielu labumu sev, saviem tuvajiem un savam darbam. Cilvēka kļūda ir tā, ka viņš sevi uzskata par ārpusē stāvošu. Rezultātā nav sadarbības ne pa horizontāli ne pa hierarhisko vertikāli. Viss Kosmoss elpo vienā elpā, dzīvo vienos ritmos, arī cilvēka jūtīgā sirds ir tiem pakļauta. Jūtīgā sirdī atbalsojas viss, tāpēc jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam, lai to nepārslogotu. Kad tā prasa atpūtu, tai to ir jādod. Veselība ir saudzējama, saudzīgums ir svētīgs ne tikai cilvēkam pašam, bet tas stiprina visas aptverošās sfēras. Iekļaušanās kosmiskajos ritmos, līdz ar labvēlību, līdzcietību, uzticību hierarhijai, saskaņa ar Kosmisko Apziņu pieder pie sirds dārgumiem. Lai sirds spētu uztvert šos dārgumus, tiem ir jābūt tur, pretējā gadījumā “sūtījumi” netiek saņemti. Nav iespējama augšupeja bez Skolotāja, VISA, KAS IR izzināšanu sekmē skolnieka apvienošanās ar Skolotāju: “...skolnieks, kurš nevēlas Skolotāju, parāda savu gara tumsonību, jo aptur savu attīstību”. Tikai pievienošanās Augstākai Apziņai ļauj atšķirt spēkus un enerģijas, - ir spēki, kuri nav pielaižami pie “celšanas darbā”. Runājot par attiecībām ar Vadoni vai Skolotāju, nav jāiedomājas bikla un pasīva pakļaušanās, bet “būtnes  piepildīšanās ar Vadoņa, Skolotāja Apziņu”. Tikai apziņas paplašināšana paver iespēju gara augšupejai pa “gara kāpnēm”, virza uz “augstāko risinājumu”.

Sudraba pavedienu, kurš saista Skolotāju un skolnieku var iznīcināt nodevība. Tas ir sāpīgi kā abiem, jo veicina kosmisko ļaunumu, tāpēc ne katrs var kļūt par skolnieku, - atlase ir ļoti rūpīga. Saites pārāvumam nebūt nav nepieciešams, kāds izteikti ļauns nodarījums, - pietiek ar šaubu parādīšanos, svārstīšanos, ar kādu šķietami mazsvarīga momenta noliegumu. Hierarhijai nodarītais ļaunums nav izdzēšams un nav attīrāms; tas nav nosaucams par kļūdu, vieglprātību - tā ir atkrišana, nodevība.

Ļaunprātība “nav nošķirama no nodevības un mēlnesības”. Ļaunums ir postīšana, kas noved pie sairšanas. Vienaldzība ir egoistiska gara prerogatīva, tie ir vārti ļaunumam, tā bruģē ceļu uz gara nāvi.

Ir nepieciešams “tumšo” skaidrojums. Gaisma ir nenovēršama, pretēji tumsai, - tumsa nav pretmets Gaismai. Kā var būt komplementārs pāris Gaismai kaut kas tāds, kas cenšas Gaismu izdzēst? Patiesībā Gaisma cīnās ar neizpausto Haosu, pārveidojot to un šī cīņa vienlaicīgi ir līdzeklis “mentālai jaunradei”. Kauja ar tumšajiem ir tikai “konvulsijas, kas apgrūtina kustību” – tas ir zaudēts laiks jauncelsmei. Ironija ir tā, ka tumšie, meklēdami Gaismas bojā eju, aizmirst, ka bez Gaismas paši nemaz nevar pastāvēt. Tumšo radītais ļaunums ir izdeldējams.

Katra tauta pati nosaka savu karmu, savu vietu evolūcijā un svarīgs rādītājs ceļā uz izaugsmi (tāpat kā atsevišķam indivīdam) ir apjēgsme par Hierarhiju un tās nostiprināšana apziņā. Katrs tautai piederīgais ir līdzatbildīgs par tautas augšupeju ar saviem garīgiem uzkrājumiem un savu darbu. Ja nav tautai, planētai šo pazīmju, tā ir slima. Ir jāatgūst augstākie principi un jācenšas atjaunot sudraba pavedienu, kas saista pasaules. Mīlestība ir vadošais jēdziens, radošā sākotne “tiekšanās virzībai un pašaizliedzīgumam” – cilvēcei vajadzīga mīlestības uguns. “...evolūcijas pamatā ir pilnīgošanā, vienkāršība un saite ar Augstākām pasaulēm”. Planētas atdzimšana ir iespējama tikai kultūras ceļā (atceraties Raini?!) un vadīšana jāorganizē Vadonim. “...ne zelts, ne skaļi vārdi, ne nepieņemamu padomu blāķi neglābs tautu. Tikai Vadoņa ugunīgā doma, ugunīgais gars pavērs jaunus ceļus”. Bez Vadoņa nav iespējama augstāko centienu realizācija, bez tās nav iespējama tautas augšupeja. “Tāpēc katrai tautai vispirms ir jāparūpējas par Stūrmani, jo laiva bez stūres vētru neizturēs”. Katras tautas rūpju lokā jābūt centieniem sakārtot savu dzīvi uz  Hierarhijas pamata – “katrs celšanas darbs jāpiesātina ar spēku no Augšienes!”

Kāds ir teicis: “Daile izglābs pasauli!” Arī Dzīvās Ētikas mācība uzsver dailes nozīmi gara atdzimšanā. Tā nošķir zināšanu no zinātnes: zināšana ir māksla, bet zinātne metode. Kosmiskā daile ir apjaušam bez zinātniskās metodikas.

Nenovērtējams ir psihiskais faktors. “... fizisku parādību vienmēr var izskaidrot ar psihisku faktoru, bet psihisku parādību ar fizisku paņēmienu apstiprināt nav iespējams. Lai tauta pārspētu lielus satricinājumus, tai ir jāvalda pār apziņu, turklāt ir svarīga psihiskās enerģijas un Hierarhijas apzināšanās. Hierarhija ir vienīgā, kas var dot papildus spēku psihiskajai enerģijai.

“Nevis līšana, nevis dusmas, nevis izdevīgums būs vārti uz Hierarhiju, bet gan brīva Kalpošana, sirsnīga goddevība un apzinīga augšupeja tuvinās Gaismas slieksnim”.

Turpinājums par šo tēmu sekos!