24. turpinājums sarunai par pedagoģiju - Vērtībās balstīta izglītība - 1. daļa

 


Ojārs Rode

21.10.2020.


Kad studēju doktorantūrā, man mācīja: kad pabeigsi, varēsi runāt savu, bet tagad atsaucies! Atsaucies uz grieķiem, mirušajiem (bet dižiem) pedagogiem Krievijā un citur pasaulē. Tā nu sanāk, ka esam pieradināti “atsaukties” un tam ir pamats, jo kas gan tu esi, lai tevi ņemtu par pilnu. Protams, ka ir jāiedziļinās priekšmetā, lai ko sakarīgu pateiktu, taču gan jau esat sevi pieķēruši pie domas – ka jūsu spriedumi ir līdzīgi “citēto” dižgaru spriedumiem, varbūt pat adekvāti, tad kāpēc atsaukties – runājiet “savu” – tas nebūs plaģiāts! Es laikam jau esmu par vecu, lai mainītos, tāpēc atsaukšos. Nu piemēram uz to, ko reiz teicis Gandijs: skola nosaka to, kāda būs mūsu nākotne uz planētas Zeme. Es turpināšu atsaukties vairāku iemeslu dēļ: kāds ir daudz dziļāk, plašāk iedziļinājies kādā jautājumā, skaisti pateicis, labi sakārtojis sakāmo un tā joprojām, bet vēl arī tāpēc, lai parādītu, ka Latvijā arī ir korifeji, pasaules līmeņa domātāji un ka to nav viens vien. Un vēl arī tāpēc, ka esam raduši uzklausīt citus - citi jau zina labāk. Lai neapgrūtinātu sevi un jūs, te gan nebūs pieminēti konkrēti autoru darbi – tos atradīsiet “meklētājā” pēc uzvārdiem: gandrīz visu var atrast internetā. Skatīšanās pasaulē man sniedz ne mazāku baudu (pieļauju) par to, ko iegūst pasaules apceļotāji. Tikai man nav nekur jābrauc, ir iespēja būt kur esi un vienlaicīgi būt Pasaulē – klātbūtnē skaistu ideju Pasaulē.

Laiks atkal samācies, - te snieg, te līst, te krīt krusa un varam pasēdēt pie datora, lai parunātu par vēl vienu izglītības modeli – vērtībizglītības. Kāpēc par “vērtībizglītību jārunā? Uz šo jautājumu atbild B. N. Narasimha Murthy (India): "Mūsdienās skumjākais ir tas, ka zinātne dod zināšanas pirms sabiedrība tām ir gatava. Zinātne mums dod zināšanas, turpretī vērtības piešķir mums gudrību. Zinātne un tehnoloģija bagātina cilvēka dzīvi, bet vērtības to paaugstina. Zinātne un tehnoloģija paaugstina dzīves līmenis, bet vērtības uzlabo dzīves kvalitāti. Zinātne un tehnoloģija nosaka dzīvesveidu, bet vērtības nosaka dzīves mērķi. Jebkam, ko apgūstam izglītības veidā skolās un universitātēs, būtu jādod labums indivīdam un sabiedrībai. Visām mācībām ir jābūt tādam, ka tas nāks par labu cilvēcei un visai mūsu planētas dzīvei, un nekādā veidā nekaitē tai. Lai tas notiktu, vērtībām vajadzētu būt izglītības, mācību un mācīšanās virzītājspēkam jebkurā priekšmetā - zinātnē, humanitārajās zinātnēs, komercijā jābūt balstītai uz vispārpieņemtām vērtībām, neatkarīgi no tautības, kultūras, reliģijas un vēsturiskās izcelsmes”.

Ir izveidojies priekšstats, ka vērtībizglītība ir kaut kas atsevišķi stāvošs un nepavisam jau nu nav primāra. Par to liecina kaut vai mūsu IZM izlolotais “kompetences” modelis, kurā ētiskā audzināšana, rakstura veidošana ir “caurvija,”- ja kaut kur ir kāds caurums, tad to varētu aizbāzt ar “vērtībizglītības” aspektiem. Patiesība ir tāda, ka visa mūsu dzīve ir pakārtota “vērtībām” – kādas tās katram nu ir un kādas tās ir tautai vispār. Varbūt ievērojāt, ka jau apskatītās izglītības filozofijās, lai gan tajās tas netika noformulētas kā “vērtībizglītības”, pamatā ir kaut kādas vērtības, uz kurām tiekam aicināti orientēties, apgalvojot, ka tā mēs pilnveidosimies, evolucionēsim un beigu beigās, apziņai augot, tapsim, ja ne kas vairāk, tad vismaz labāki un gudrāki. Tā, piemēram, vērtībizglītības pētnieki uzskaitot valstis un skolas, kurās aktualizēta “vērtībizglītība” min gan Šri Aurobindo integrālās izglītības skolas, gan Krišnamurti izglītības filozofijas skolas ASV, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā, Indijā, Pakistānā, Austrālijā un daudzviet citur. Interneta meklētājā uzliekat šķirkli “Value-Based Education” un jūs atklāsiet, ka sevišķa aktivitāte “vērtībizglītībā” līdz pat valsts līmenim vērojama Indijā, Indonēzijā, kur tā pasludināta par galveno izaicinājumu izglītībā (Value based education now an integral part of New Education Policy 2020 – “The Times of India”), kā arī tās kaimiņu zemēs. Es domāju, ka aicinājums izglītību nolikt uz “vērtībizglītības” pamatiem, masām ir saprotamāks un pieņemamāks nekā sekošana, kādai garīgai skolai. Tas ir saprotams pat pragmatiski noskaņotam cilvēkam, jo izklausās pieņemami, kad tiekam aicināti dzīvot tikumiski savstarpējās attiecībās, attiecībās ar dabu un tamlīdzīgi.

Tātad, kas tad ir vērtībizglītība? Mūsu valstī izdotajā Pedagoģijas terminu vārdnīcā lasām: Personas pamatvērtību – garīguma, morāles, kultūras, gara un fiziskās stājas izkopšana izglītības process. Personas pašapziņas, pašvērtības apziņas, pašrefleksijas, valodspējas un radošuma izkopšana; vispārcilvēcisko vērtību attīstīšana; ievirze, motivācija un sagatavošana veiksmīgai profesionālai karjerai.

Ko saka Vērtībās Balstītas Izglītības (VBI) popularizētāji pasaulē? To, ka ierastā mūsdienu izglītība orientēta uz “prātu”, bet VBI dod mums arī sirds skaidrību, sirsnību, saista mūs ar pašu ģimenes locekļiem, mudina būt pilnīgākiem, veido mūs kā cilvēkus tādā kā kopveselumā, dod mums instrumentus dziļākai sevis izpratnei. VBI veic apmācību, pamatojoties uz vērtībām. Tā veicina akadēmisko mācību sasniegumu uzlabošanos un attīsta visai dzīvei nepieciešamās sociālās un attiecību prasmes; VBI ir process, kas dod jauniešiem iespēju dzīvot vērtībās, dodot zināšanas par tām. Vērtībizglītību daži sauc par rakstura izglītību, morālo izglītību un ētisko izglītību (Lovat & Toomey).

Vērtībizglītība nozīmē bērnos ieaudzināt humānismu, dziļas rūpes par citu labklājību. Vērtībizglītība mūs māca saglabāt to, kas ir labs un vērtīgs tajā, ko esam mantojuši no savas kultūras. Vērtībizglītība spēj pārveidot slimu prātu par jaunu, veselīgu, dabisku un uzmanīgu prātu. Pārveidotais prāts spēj labāk sajust, paaugstina uztveres spēju līmeni. Tas mums palīdz veidot cieņas pilnu attieksmi pret tiem cilvēkiem, kuri atšķiras no mums. Ļauj indivīdam spriest, kas ir vēlams un kas ne. Vērtībizglītība nozīmē morālo, kultūrālo pilnveidošanos, garīguma attīstību, spēju pareizi izvērtēt vērtības, tās internalizēt dzīvē. Tā ir izglītība, lai „būtu”, un tā ietver indivīda personību tās veselumā. Vērtībizglītība būtībā ir cilvēka un rakstura veidošana (Chaitanya M., USA).

Vērtībās balstīta izglītība palīdz skolām nodrošināt uz vērtībām balstītas vides izveidi, kurās skolēni dzīvojot, apzinās un izjūt pozitīvās universālās vērtības. Tas sniedz izglītojamajiem pamatus, uz kuriem attīstīt pašapziņu, savstarpējās saskarsmes prasmes nākotnes uzplaukumam. https://valuesbasededucation.com/about-vbe/.

VBI stundu pamatā ir vērtības. Tā ir mācību sistēma, kurā vērtības tiek mācītas gan tieši, gan netieši ar piemēru. VBI sistēma sastāv no mācību līdzekļiem un paņēmieniem. Tā ietver skolas vides attīstību, kas pauž un praktizē pozitīvas universālās vērtības. Bērni ir liecinieki šīm vērtībām un iesaistās to izdzīvošanā. Uz vērtībām balstīta izglītība nodrošina veiksmīgu vidi visu akadēmisko, sociālo un starppersonālo prasmju mācīšanai un apguvei ( R. K. Sharma ).

VBI ir ērts termins plaša spektra aktivitātēm, kas izstrādātas, lai palīdzētu skolēniem attīstīties kā tikumīgiem, gādīgiem, autentiskiem, altruistiskiem un pašapzinīgiem sabiedrības locekļiem. Tas ietver visus skolas dzīves un darba aspektus. Šis termins ietver centienus veicināt personīgo un sociālo izglītību, izglītības garīgos, ētiskos, sociālos un kultūras aspektus. VBI ietver dažādus paņēmienus, kā attīstīt vērtības, izmantojot visus mācību programmu aspektus kā formālajās, tā neformālajās programmās. Vērtībizglītībai ir arī tā sauktās “slēptās iezīmes”, - to apgūst, izmantojot tradīcijas, konvencijas, rutīnas, struktūras un pieaugušo paraugu (Neil Hawkes, Austrālija).

Varbūt ar šo ieskatu tajā, kas tad ir vērtībizglītība varētu pietikt. Izskatās, ka mūsu Ped. t. v. sastādītāji ir visai veiksmīgi aprakstījuši vērtībizglītību.

Arī mūsu valsts izglītības modelis ir balstīts uz “vērtībām”. Kādas tad tās ir: galvenā ir konkurentspēja jeb spēja darba konkurences tirgū nogrūst kādu no plaukta (ne vienmēr par to atklāti runā). Tas “kāds” ir ne tikai atsevišķs cilvēks, bet tā var būt kāda cita zemnieku saimniecība, kāds cits uzņēmums, kāda cits ekonomisks grupējums, tauta, valsts, valstu apvienība utt. Respektīvi, mūsu vērtības meklējamas mūsu spēkā un varā. Jāpiekrīt, ka ir svarīga kā fiziskā tā ekonomiska eksistence un šodien ir jābūt pietiekami stipriem, lai pastāvētu vispār. Domāju, ka tas arī bija par iemeslu tam, ka reiz, dibinot Latviju, nerealizējās Raiņa aicinājums, iet kultūras ceļu (ne varas). Jāpiezīmē, ka te “kultūra” nenozīmē visas tās drazas, ko saražo pseidokultūras darboņi šodien. “Kultūra” nozīmē visu to, kas veicina garīgo izaugsmi, veido cilvēku garīgo pamatu, kas atbilst augstiem ētiskiem un estētiskiem standartiem sadzīvē, mākslā, zinātnē. Tautu, kas to realizē, varam saukt par KULTŪRAS tautu, cilvēkus par kulturāliem. Jāpiekrīt tiem, kuri saka, ka “varas” ceļš nav nekas cits kā džungļu likumu ceļš – mūsu “vērtības”, mūsu ideāli rodami dzīvnieku pasaules līmenī (te nenoniecinu “dvnieku” pasauli) un ne tikai – pateicoties prātam, esam izperinājuši visatļautību, nosaucot to par cilvēktiesībām (arī bērnu tiesībām). Latvija īpaši ne ar ko neatšķiras no citām valstīm. Tā, piemēram, reiz A.Līdakas veiktais pētījums apliecina, ka no 300 respondentiem trešajai daļai neparādās vispār tādas vērtības, kā mīlestība, labestība, draudzība. Viņa konstatē, ka sabiedrībā dominē naudas un mantas kults – daudzās ģimenēs garīgās vērtības vienkārši tiek noniecinātas. Dzīves baudīšana (lietu kults, izklaide, seksuālās vājības u.c.) tapusi pati par sevi kā vērtība, kā dzīves jēga, - to jau sen konstatēja Jurevičs, kurš šo cilvēku attālināšanos no ētiskiem un garīgiem ideāliem, - “cilvēka dvēseles prasību” ignoranci, nosaucis par hedoisma filozofiju, bet laikmetu par nihilisma laikmetu (arī Nīče).

Pasaules un mūsu pašu zemītes gaišāko prātu balsis šobrīd reti kur tiek saklausītas un izskatās, ka tas tā būs vēl ilgi. Uz to norāda K. Wilbera moderno laiku pētījumi psiholoģijā, - pār sabiedrību valda dominējošais “varas” un “zinātniskais” mema apziņas stāvoklis, kas ir vidējie cilvēkiem pieejamie apziņas stāvokļi apziņas skalā. Wilbers arī atrāda, ka zemākie (pretēji austākajiem) nespēj saprast augstāko apziņas stāvokļu valodu (par to jau tika runāts). Tad nu jāpiekopj visādas viltības, lai “augstāko apziņu” sējums ne tikai netiktu izbradāts, bet tiktu kopts un lolots – tad ir CERĪBA uz ko labāku nākotnē. Uz to arī aicinu savus dombiedrus un tāpēc arī te FB un citur dzīvē tā nopūlos. Lūk ko saka viens no Vērtībās Balstītas Izglītības (VBE) dibinātājiem: “Mūsu pasaulei tik ļoti nepieciešama cerība. Cerību dod Vērtībās balstīta izglītība, kurā rodams potenciāls izglītības un sabiedrības pārveidošanā, lai mēs varētu dzīvot harmonijā savā starpā un nodrošināt savas planētas ilgtspēju. ”

Kā jau ieminējos, katrai tautai ir savas vērtības. Runājot par Vērtībām un Vērtībizglītību, noteikti min tos latviešu viedos prātus, kuri mudinājuši mūsu izglītību ieskaņot augstākās vērtībās (un tas nebūt nemaz nebūtu grūti, jo mūsu tautas mantojumā ir viss – gan saturs, gan izkoptas metodes, lai to darītu). Kā pirmo vēlos minēt savu kādreizējo kolēģi no LU laikiem, fiziķi Jāni Valbi. Kad strādāju LU CFI nemaz nenojautu, ka viņā slēpjas pedagogs. Jānis devis skaistu “garīguma” definīciju: “Garīgums ir uz kopienu un tradīcijām balstīta indivīda attieksme pret to, kas ir vai tiek uzskatīts par augstāko jēgu, augstāko vērtību un augstāko patiesību un ko apgūst, tiecoties uz garīgo gudrību.
Par garīgo vērtību aktualizācijas svarīgumu runājuši Latvijā daudzi, nemaz nevar visus uzskaitīt:
A.Broks, L.Mūrniece, A.Līdaka, L.Geikina, I.Beļickis, S.Reivalds, I.Belousa, Burāne, M.Kravale. I.Tunne, A.Līduma, M.Pipere, A.Špona, M.Vidnere, M.Veide,
R.Raudupe, M.Zupančiča, J.Janezs, u.c..
Es ļautu (savā nezināšanā, ja tas būtu manā varā) Jānim vēl padzīvot un pakalpot tautai. Jānis paspēja pievērst ne mazums akadēmisko prātu vērtībizglītības svarīgumam. Jānim ir virkne publikāciju (domātas dažādām auditorijām) par vērtībizglītību. Dažās viņš apraksta gūtos iespaidus, kas gūti kādā no starptautiskām “vērtībizglītotāju” konferencēm. Jānis reāli pārliecinājās, ka konferences dalībnieku prezentētās prioritārās vērtības ir dažādas. Un mēs to redzam pasaules notikumu gaitā šodien - ja tās būtu vienādas un orientētas uz augstākiem ētiskiem ideāliem, mēs nedzīvotu ellē, kā tas dažreiz jau sāk likties. Vērtības nav kopīgas ne tikai Austrumu un Rietumu kultūras zemēs, bet arī ortodoksāli katoļticīgajās zemēs un valstīs ar multietnisku un multireliģisku tradīciju kopumu. Un tā:

Beļģijā: cieņa un iecietība;

Portugāle: mērens individuālisms; pragmatiska orientācija; iecietība un labs noskaņojums; ideoloģisks eklektisms;

Ungārijā: ģimene un drošība;

Slovēnija: iecietība, solidaritāte, vairākuma demokrātija, likuma vara;

Francijā: sociālās vērtības, ģimenes kultūra (lai gan no 2013. gada likumīgas ir viendzimuma laulības), gastronomija (ēdiena un vīna kultūra), brīvība, vienlīdzība, brālība, izglītība.
Polijā: Laimīga ģimene, Laba veselība, Godīgums, Miers un klusums, Karjera, Ticība, Citu cilvēku cieņa, Izglītība, Draugu loks, Tēvzemes labklājība, Materiālā labklājība, Viedokļu izteikšanas brīvība u.c.- sarindotas procentuāli dilstošā secībā;

Anglijā: demokrātija, likuma vara, individuālā brīvība, cieņa, iecietība, dalība sabiedrības dzīvē.
Skotija: rūpes un līdzjūtība, cieņa un cieņa, atvērtība, godīgums un atbildība, kā arī kvalitāte un komandas darbs;

Vācija: ģimene, punktualitāte, patiesība, attieksme pret darbu.
Krievijā: cilvēkmīlestība, taisnīgums, gods, sirdsapziņa, griba, personiskā cieņa, labestība,
pienākums pret sevi, savu ģimeni un savu Tēvzemi;

Un tagad kādas vērtības akcentē vērtībizglītības pētnieki un popularizētāji?

Šalva Amošvili: ticība, taisnprātīgums, mīlestība, humānisms, taisnīgums, kultūra, sirdsapziņa, tautas nacionālais gars, labestība un cēlsirdība;

I.Beļickis: cilvēka dzīvību un garīgumu;

Kaļčičs: kalpošanu, brīvību, sirdi, gudrību, bezbailību, mīlestību;

Satja Sai Baba: patiesību, taisnīgumu (pareizu rīcību), mieru, mīlestību, kalpošanu un nevardarbību;

P.Goba: Labas Domas, Labi Vārdi, Labi Darbi;

U.Heinss: nesavtība, cieņa un mīlestība pret vecākiem, uzticība, ziedošanās spēja, cieņa pret citiem, iecietība, demokrātisms, spēja sadarboties, līdzjūtība, māka piedot, māka atrisināt konfliktus, labestība, gatavība palīdzēt, pašcieņa, atbildīgums, godīgums, paškontroles spēja, taisnīgums, akurātība, darba mīlestība, neatlaidība, uzmanība, garīgā un fiziskā veselība, domas plašums, radošums, māka kritiski domāt, zinātkāre, tieksme pilnveidoties, vērtēšanas spēja;

Zelcermans: patstāvība, individuāla atbildība, izvēles brīvība, sadarbība, personības identitāte (neatkārtojamība), radošās darbības daudzveidība, citu kultūru vērtību atzīšana, griba kā spēja realizēt savus dotumus, elastīgums daudzveidīgās pasaules uztveršanā un spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem sabiedrībā, refleksivitāte kā spēja kritiski novērtēt savu darbību;

Dzīvā Ētika: Kalpošana Vispārības Labā - pienākuma sajūta, pareiza attieksme pret īpašumu un darbu, spēja izjust jauno, sabiedriska aktivitāte, iniciatīva, gatavība kalpot cilvēcei un cīņai pret ļauno, pašaizliedzība, gatavība varoņdarbam; Sirds - vienotība, brālība, cieņa, pieklājība, pateicība, atzinība, uzticēšanās, uzticība, draudzība, iecietība, nenosodīšana, neapvainošanās, draudzīgums, iejūtība, tieksme palīdzēt, līdzcietība, mīlestība, sirdsapziņa, morālā tīrība, cēlsirdība, skaistuma izjūta, optimisms, prieks, svinīgums; Gara nelokāmība - pacietība, pašsavaldība, iekšēja savāktība, augšuptiecība, vīrišķība, šķēršļu, grūtību un briesmu pārvarēšana, nelokāmība pārbaudījumos, nedienās, ciešanās; Gudrība - vienkāršība un kautrība, godīgums, goda jūtas, patiesīgums, atklātība, samērojamības izjūta, uzmanīgums, vērīgums, spēja analizēt, sintezēt.

Christopher Drake: sadarbību, brīvību, laimi, godīgumu, pazemību, mīlestību, mieru , cieņa, atbildība, vienkāršība, iecietība un vienotība;

Neil Hawkes: godīgums,cieņa, empātija, taisnīgums, pazemība un altruisms.

Šajā ieskatā redzam vērtību daudzveidību. Visas izskatās atbalstāmas – jautājums par prioritātēm.

Nākošajā sarunā iecerēta iepazīšanās ar VBI praktisku realizāciju skolās.

Lai top!