Ojārs Rode

27.11.2020

Sveiciens faniem! Laikam jau sākumā jāatklāj, ka līdz Ziemassvētkiem līdz tautas pedagoģijai netikšu (kā tas bija iepriekš plānots un solīts), jo vēl jāturpina pētīt dažādie vērtībizglītības modeļi pasaulē, kas prasīs noteiktu laiku. Un tas ir tik, cik ir. Ir gan citi tautskolas un mājas darbi, gan vēlme kādreiz arī paslinkot. Idejas vērtībizglītībā, kuras šodien došu, var tikt radoši izmantotas IZM caurviju realizēšanai mācību programmās. Ja ir dziļa pārliecība, ka bez vērtībizglītības mēs kārtīgus cilvēkus neuzaudzināsim, tad var rīkoties pat skolotājs - “vientulis” – labāk jau, ka par vērtībizglītību vienojas visi skolotāji skolā.

            Šajā sarunā došu vērtībizglītības praktisku paņēmienu paraugu. Tas konspektīvi paņemts no rokasgrāmatas skolotājiem, kura izdota Deli (Values Education A Handbook for Teachers  Community Centre, Preet Vihar, Delhi  2012). Izklāsts nebūs kā tulkojums viens pret vienu (aizņems sešas reizes mazāk vietas nekā oriģināls), bet vairāk kā interpretācija ar dažiem maniem komentāriem, kurus likšu samazinātā šriftā. Oriģinālu atrodiet interneta gogles meklētājā.

            Rokasgrāmatas sākumā vispirms tiek norādīts uz to, ka veiksmīga Vērtībās Balstīta Izglītība (VBI) skolās ir iespējama tad, kad visi – skolēni, skolotāji, vecāki, vadība un palīgpersonāls apzinās tā nozīmīgumu, būtību un vajadzību. VBI prasa strukturēt mācību programmas, organizēt vidi tā, lai nodrošinātu vērtību nodošanu, asimilēšanu jebkurā vietā, laikā, veidā, darbībā.

            Viens no pirmajiem vingrinājumiem, kurš būtu izpildāms visiem VBI dalībniekiem ir pašrefleksijas vingrinājums. Tas var būt arī citādāks nekā būs minēts šeit. Tautskola ir izstrādājusi un laika gaitā aprobējusi savu formātu, kas uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem liek atbildēt kā skolēnam, tā viņa vecākiem, skolotājam, skolas psihologam un tamlīdzīgi. Tādā veidā VBI tiek iesaistītas visas ieinteresētās puses un iegūts pilnīgāks priekšstats par konkrētu skolēnu, iegūts priekšstats par to, cik labi skolēnam apkārtējie viņu pazīst, kāds varētu būt tālākais VBI process. Vingrinājums ir svarīgs, jo ir kā sākums sevis apzināšanās procesā, sākums, kad apzināti sāc domāt par to, kas es esmu, ko varu, kas jādara un tamlīdzīgi.

Pašrefleksijas piemērs:  .

I. No "es" līdz "mēs"

Q1. Kas es esmu? Kā jūs raksturotu sevi kā cilvēku?

Q2. Kādi jautājumi ir svarīgi jums kā indivīdam?

Q3. Kādu sevis aspektu jūs vēlētos mainīt / uzlabot?

Q4. Kādas izmaiņas, jūs vēlētos ieviest savā vidē skolā /

mājas?

Q5. Kādā veidā jūs domājat panākt šīs izmaiņas?

II. Mana nākotne

Q1. Ko jūs vēlētos sasniegt?

Q2. Kādas ir prasmes un attieksmes, kas, jūsuprāt, jāattīsta, lai jūs sasniegtu savu

mērķi?

Q3. Kādas problēmas / grūtības / izaicinājumus jūs redzat, īstenojot savus sapņus?

Q4. Kas / kā, jūsuprāt, var jums palīdzēt sasniegt izvirzīto mērķi?

III. Ārpus manis (Šo vingrinājuma daļu var veikt tie, kuri jau aptvēruši dzīvi dzīvojot un pasauli vērojot, kas ir kas – kas ir slikti un kas ir labi. Uzdevums būtu veicams bez skolotāja skaidrojumiem, jo tas arī ir kā sevis atklāšana to notikumu kontekstā, kas atrodas ārpus manis un par kuriem neesmu īpaši līdz šim domājis)

Vērtību devalvācijas iemesls pasaulē varētu būt šāds:

Bagātība bez darba; Prieks bez sirdsapziņas; Zināšanas bez attīstīta rakstura; Komercija (bizness) bez morāles (ētika); Zinātne bez cilvēces; Politika bez principiem.

Lielākā vai mazākā grupā (vai individuāli) varat apspriest vienu no dotajām tēmām  un izlikt spriedumus uz papīra. Ieteicama grupas prezentācija, - prezentēšanās tēmas ir dažādas un pastāv iespēja visiem iepazīties arī ar tām tēmām, kuras paši neapsprieda.

            Rokasgrāmatā tiek liktas priekšā desmit pamattēmas, kuras var tikt iestrādātas vērtībizglītības programmā. Tās ir jāpatur priekšā domājot par to, kā katrā dzīves brīdī – organizējot gan vidi, gan izstrādājot mācību programmas, organizējot mācību procesu skolās vispār. Un tās ir:

1. “Domāt pozitīvi”

ir pašpietiekams jēdziens, kas veicina pozitīva paštēla veidošanos;

2. “Atklājiet iekšējo mieru”

ļauj indivīdam izprast sevi dziļākā apziņas līmenī. Tas attiecas arī uz cilvēka garīgajām vajadzībām;

3. "Mācīšanās sadzīvot" -

realizējot sadarbību, savstarpējo palīdzību, uzticību un komandas darbu. Harmoniski strādājot grupās, mazinot konkurenci un uzsver prieku strādāt komandā;

4. “Cienīt cilvēku” -

mērķis ir attīstīt apziņu, kas vienlaikus atzīst citu un savas tiesības;

5. “Esi pats patiess”

veido uzvedības prasmes, piemēram, laika izmantošanas prasmes, godīgumu un rakstura spēku, kas ir būtiski momenti konfliktu risināšanā un efektīvai sociālajai mijiedarbībai;

6. ”Kritiskās domāšanas attīstīšana” -

spēja domāt loģiski un saprātīgi. Tā ietver arī lēmumu pieņemšanu un ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa;

7. “Risināt konfliktu nevardarbīgi”

ir vērtībizglītības pamatkomponents. Tas ietver prasmes, kas nepieciešamas konfliktu risināšanai, aktīvai uzklausīšanai, starpniecībai, radošai alternatīvas meklēšanai;

8. “Nodrošināt mieru sabiedrībā”

būt sociālajā realitātē un izprast cilvēku problēmas, kā arī atbildību un pienākumus;

9. “Rūpes par planētu” -

planētas veselībai ir tieša un tūlītēja ietekme uz cilvēci;

10. “Ieaudzināt mīlestību, laipnību un draudzīgums”,

kas ir svarīgi, lai reaģētu uz neiecietību un vardarbību sabiedrībā.

Galvenās vērtībās balstītas izglītības mācību metodes

Diskusijas;  Atšķirību konstatēšana / kritiska domāšana par atšķirībām; Salīdzināšana; Labā praktizēšana; Piemēru atrašana; Rīcības seku apdomāšana; Uztveres salīdzināšana; Dažādu perspektīvu konstatēšana; Svarīguma izsvēršana; Argumentu analizēšana; Vienošanās un domstarpību izteikšana, izpēte; Iespēju izpēte; Kritēriju atrašana; Spriedumu izvērtēšana.

1. Draudzīga klases vide, kas ir saistoša un motivējoša.

Klases vides veidošana bez uzsvērtas konkurences, draudiem vai izsmiekla, kas ļautu radoši atklāties. Tajā nedominē autoritārs skolotājs, bet tā nav arī pilnīgi nestrukturēta vide. Mērķis ir izveidot emocionāli labestīgu klimatu studentiem, lai viņi izjustu savu vērtību, uzticēšanos, cieņu un veidotos nosacījumi pašdisciplīnai. Tas nozīmē, ka studenti jūtas laipni gaidīti klases telpā un viņiem ir piederības sajūta gan fiziskai telpai, gan cilvēkiem tajā.  Viņi spēj veidot komandas atbilstoši noteiktajam uzdevumam un sadarboties ar viens ar otru. Tas novērš savtīgumu vai cenšanos pievērst sev uzmanību. Studentu motivācijas un iniciatīvas izvērtējums ir svarīgs veselīgas klases vides rādītājs. Vēlams apsvērt dienas sākuma ievadīšanu ar savstarpēju dalīšanos informācijā, sveikšanu dzimšanas dienā, pozitīvā uzsvēršana.

2. Nodrošiniet studentiem iespēju izpausties.

Rast iespēju bērniem uzdot jautājumus (un viņiem arī atbildēt). Tas viņiem palīdz sasaistīt to,  ko viņi mācās skolā ar to, kas notiek ārpusē. Tā bērni rod atbildes, ne vienkārši  iegaumējot priekšā liktu jautājumu un atbilžu klišejas, bet gūst uz pašu interesi par kādu notikumu. Tas ievērojami veicinās studenta pašapziņas, pašvērtības veidošanos. Bērniem ir savas domas, uzskati, viedoklis, idejas, uztvere, kas izriet no viņu ikdienas pieredzes ar vecākiem un draugiem, plašsaziņas līdzekļiem utt.. Atklātas debates un diskusijas ļauj studentiem skaidrāk saprast viņu pašu uzskatus un pieņēmumus, apšaubīt un modificēt tos. Viņi tiks rosināti domāt, radīsies iespēja attīstībai. Var rosināt apspriešanai un izpētei dažādas tēmas, notikumus, procesus.

3. Radošo aktivitāšu izmantošana

Eksperimentēšana un izteikšanās brīvība var veicināt studentu interešu un līdzdalības atmodināšanā. Iecietības un cieņas ideja var tikt stimulēta radošās aktivitātēs mūzikā, dejā, teātrī vai dzejā vai kur citur. Tas padarīs nodarbības vērtīgākas un veicinās satura internalizāciju.

4. Ētiskā paradigma

Veicināt tādas vērtības kā godīgums, disciplīna, darba cieņa, cieņa pret citiem, punktualitāte, apņemšanās un centības, kas var izrādīties kritiski svarīgas korupcijas un vardarbības savārdzinātai sabiedrībai.

5. Perspektīva

Personiskā perspektīva ir pamatā mūsu attieksmei pret dzīvi. Tā ietekmē mūsu domas, viedokļus, izvēli, darbības un spējas. Nodarbības galvenā uzmanība tiek pievērsta ne tikai tās saturam, bet arī kontekstam. Priekšmeta laba mācīšana nozīmē to, ka studenti iegūst ieskatu priekšmeta būtībā, tā loģiskajā struktūrā, metodēs, attieksmēs un vērtībās, kas saistītas ar konkrēto priekšmetu. Nodarbība, kas iedvesmo, pamodina pozitīvas izjūtas un rosina meklēšanas garu, uzdodot jautājumus, pētīt, atklāt un konstruēt izpratni par vērtībām.

Vērtību mācīšana, izmantojot galvenos mācību priekšmetus

Te sniegti piemēri dažādos mācību priekšmetos.

Vēsture

Mācot vērtības caur vēsturi, ir svarīgi, lai notikumi tiek atspoguļot holistiski, savstarpēji saistīti nevis atsevišķi. Tas palīdzētu studentiem saprast notikumu savstarpējās atkarības nozīmi. Viena cilvēka rīcība var ietekmēt visas nācijas dzīvi, valsts panākumus vai neveiksmes, radot indivīdam atbildības sajūtu par kolektīvo mērķi. Praktiskos piemēros apspriest apspiešanu, ekspluatāciju, alkatību un agresiju, salīdzinot ar patriotismu, līdzcietību, drosmi, sadarbību, lojalitāti, taisnīgumu, neatlaidību un atbildīgu lēmumu pieņemšanu. To visu var izdarīt, veicot  diskusijas, debates, izmantojot drāmu un lomu spēles, kas nostiprina pozitīvās vērtības un padarīt vēstures mācīšanos dzīvu un interesantu.

Politikas zinātne

Šis priekšmets palīdz attīstīt izpratni par konstitucionālām vērtībām, piemēram, pienākumu, demokrātiju, pilsonību, cilvēktiesībām, bērns tiesībām, sociālo taisnīgumu, patriotismu un vienotību dažādībā. Indijas konstitūcija ir ārkārtīgi svarīgs dokuments, kurā ir nostiprinātas visas tautas veidošanai būtiskās vērtības. Pieaugot globālās pilsonības vērtību nozīmei, var mācīties, pētot pārvaldību un dažādas iespējamās politiskās sistēmas, kuras rodamas pasaulē. Vērtību atklāšanā var palīdzēt projektu darbs, vizītes, sabiedrības aptaujas, diskusijas par sociālajiem jautājumiem, prezentācijas utt.

Ir saprotams, kāpēc rokasgrāmatas sastādītāji tajā ietvēruši valsts konstitūcijā iekļautās vērtības, - grāmata domāta valsts pilsoņiem. Mēs varētu pameklēt tās savās valsts Satversmē. Indijas gadījumā tās ir šādas:

Desmit principi (ko paredz Indijas konstitūcija), kas ir jāieaudzina katrā pilsonī:

i) ievērot konstitūciju un ievērot tās ideālus un institūcijas; simboli: Valsts karogs un valsts himna.

(ii) lolot un ievērot cēlos ideālus, kas iedvesmoja brīvības cīņas.

iii) atbalstīt un aizsargāt Indijas suverenitāti, vienotību un integritāti.

(iv) aizstāvēt valsti un veikt valsts dienestu, kad uz to aicina.

(v) veicināt harmoniju un vienotības garu, brālību starp visiem Indijas cilvēkiem.

(vi) Novērtēt un saglabāt mūsu kultūras bagātīgo mantojumu.

vii) aizsargāt un uzlabot dabisko vidi.

(viii) attīstīt zinātnisko noskaņojumu un izpētes garu.

(ix) aizsargāt publisko īpašumu un novērst vardarbību.

(x) censties sasniegt izcilību visās individuālajās un kolektīvajās darbības jomās.

 Ģeogrāfija

Ģeogrāfijas mācīšanā jāuzsver daudzveidības vienotība, atbildība par vides aizsardzību, dabiskās dzīvesvides saglabāšanu, cieņa un mīlestība pret floru un faunu, t.i., piemēram, mācot par upju sistēmu un laika apstākļiem, skolotāji var atrast iespējas ilustrē vērtības, kuras mēs rodam dažādās lietās dabā. Kā viss ir savstarpēji saistīts, rodas un atkal saplūst savā avotā. Ūdeni iztvaicē Saule un tas pārtop mākoņos, un pēc tam, nokrīt kā lietus. Ģeogrāfijā mēs uzzinām par dažādām valstīm un to robežām. Var paskaidrot, ka nav robežu, ja mēs ceļojam pa gaisu vai jūru, mēs nevaram atšķirt vienu valsti no citas. Tas ilustrē to, ka Zeme ir viena vienība un mums vajadzētu redzēt lietas tālāk par nacionālām un starptautiskām robežām. Vides saglabāšanā var pievērst uzmanību tam, ka mēs katrs varam dot kaut vai nelielu ieguldījumu, apzinoties nepieciešamību taupīt dabas resursus, dzīvojot vienkāršu dzīvi. Karšu zīmēšana, vides spēles, viktorīna, lomu spēle, ideju vētras utt. var izmantot, lai ar ģeogrāfijas starpniecību nodotu svarīgas vērtības. Vēsture, politikas zinātne, ģeogrāfija ir dažādi sociālo zinātņu aspekti, kas palīdz atklāt cēloņu un seku saistību.

VALODAS

No visiem akadēmiskajiem priekšmetiem valodas ir labākais saziņas līdzeklis. Studenti viegli saprot valodu un skolotājs var integrēt cilvēciskās vērtības, izmantojot mācību programmu. Vērtību ieaudzināšana ar valodas palīdzību ir liels izaicinājums valodas skolotājam. Parasti cilvēki apgūst valodu saziņai. Viņi iemācīties otro valodu, īpaši angļu valodu, lai iegūtu sociālo mobilitāti, lai kļūtu par globālu pilsoni un labākām sociālekonomiskām iespējām. Otra valoda savieno vienu cilvēku ar otru un palīdz viņam uzzināt vairāk par citu viedokļiem, idejām un perspektīvu. Tādējādi tas paplašina cilvēka prātu, mazina aizspriedumus, paplašina skatu uz dzīvi un tuvina cilvēkus. Caur valodu tiek saglabātas vispārcilvēciskās vērtības un mantojums.

Izmantojot labus, vērtībās balstītus jēgpilnus tekstus, vienmēr var padarīt izglītojamos par jūtīgām būtnēm un apzinīgiem pilsoņiem. Valodu mācību grāmatās visām klasēm jāietver stāsti apvienojumā ar morāli un pieņemtām universālām vērtībām. Uzdodiet pārbaudes jautājumus, tie jāveido tādi, kas liek pievērsties vēlamajām vērtībām:

ii. Ilustrēt ar piemēriem par vērtībām;

iii. Nosakot uzdevumus, lūgt studentus identificēt savu mīļāko varoņu labās īpašības.

iv. Izmantot dziedāšanu, stāstu stāstīšanu, lomu spēli, drāmu (izjust šīs vērtības simulētā situācijā) utt., piemēram, izmantojot dzejas deklamēšanu. Dzejoļi izklaidē lasītājus, uzlabo viņu jūtas un attīsta viņu jutīgumu, kas galu galā padara viņus par labākiem cilvēkiem (te sastādītāji min virkni Indijā pazīstamu dzejnieku darbu piemērus).

            Var tikt izmantoti izcilu un cēlu personību piemēri, autobiogrāfijas, lielu un cēlu cilvēku pieredze.

            Ir svarīgi attīstīt diskusijas prasmi gan darba vietā, gan ikdienas sociālās mijiedarbības laikā. Sarunu un viedokļa aizstāvības prasme palīdzēs iemācīties sadzīvot, saprast un pārvaldīt emocijas, spēju klausīties un novērtēt. Var radīt kopā:

radoši rakstīt, sacerot uz vērtībām balstītas dziesmas, kopīgu stāstu veidošana, krustvārdu mīklu minēšana, vārdu veidošanas spēles, debates un diskusijas.

VIDES ZINĀTNE

Vides zinātne ir pilna ar iespējām nododot vienlīdzības, taisnīguma, cilvēka cieņas, tiesību un gādīgas attieksmes vērtības pret dabu utt. Zem tēmas, piemēram, ēdiena gatavošana, ēšana kopā ar ģimeni uzsvērt pārtikas taupīšanu, tīrības vērtību, izpratni par dažādiem ēdieniem  dažādās kultūrās. Sadaļā par darbu jāpopularizē darba vērtību. utt..

ZINĀTNE

Zinātnes priekšmets ļauj attīstīt kritiskās domāšanas prasmes, lēmumu pieņemšanas un problēmu risināšanas prasmes. Mācot zinātni, attīstot zinātnisko attieksmi, var attīstīt arī dažādas cilvēciskās vērtības. Attīstot zinātnisko attieksmi, jāuzsver ka

cilvēkam ir jāpārtrauc dabas bagātību izniekošana. Dabas zinātnei ir jāveicina cieņas vērtību pret dabu.  To var darīt veidojot ekoklubus, dabas klubus, piedzīvojumu klubus, veselības un labsajūtas klubi u.c.

Piemēram, tēmā Refrakcija, kad studenti novēro ilūziju, ka parādās taisna stikla stieņa ievietošanā ūdenī, atklājas, ka to, ko mēs redzam mūsu pašu acīm, var nebūt patiesība. Tā var tikt ilustrēti kultūras parādību aizspriedumus. 

Līdzīgi var būt arī parazītisko augu tēma, lai izskaidrotu, kā dabā rodama savstarpējā atkarība un atbalsts. Tas veicina sadarbību un izdzīvošanu pat augiem. Cilvēkiem, kuri atrodas visaugstākajā evolūcijas līmenī, tas ir jādara apzinoties savstarpējās atkarības esamību un sadarbības  nepieciešamību.

Novērošana, salīdzināšana un analīze ir prasmes, kas attīstītas zinātnes mācībā. Šīs prasmes var pārtulkot ‘Vērtībās’, kas studentiem var palīdzēt sazināties savā starpā un dzīvot sabiedrībā.

MATEMĀTIKA

Attīstāmas vērtības: uzmanība, precizitāte un estētika, mācot formas, norādīt uz kārtību

un harmoniju tajās. Piemēram,  bērniem mācot par peļņu un zaudējumiem, kā arī aprēķinot algas darbiniekiem, ir svarīgi, lai skolotāji to saista ar reālās dzīves situācijām, t.i., izjautājot par norēķinu veidiem; ko un kādai vajadzībai tērē naudu ģimenēs; salīdzinot to ar dažu nabadzīgo algām. Skolotāji var arī norādīt, cik svarīga ir vienāda alga vīriešiem un sievietēm,

tādējādi izceļot dzimumu līdztiesību, bērnu darba jautājumus utt.. Matemātika ir izšķiroša, piemēram, tādu milzīgu projektu veiksmēm vai neveiksmēm, kā, raķešu palaišanai, vadīšanai -  izšķiroša ir precizitāte un uzmanības koncentrēšana.

MĀKSLA

Vai tās būtu melodijas, kas nomierina prātu, vai spēcīgi teksti, kas iedvesmo, vai glezna, kas runā tūkstoš vārdiem, te nav robežas. Māksla mums piedāvā milzīgu cerību, tā raksturo visu, uz ko cilvēks spējīgs intelektuāli, fiziski un garīgi. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk mums ir jāizmanto mākslu kā dvēseles dziedinātāju. Izmantojot mākslu un kultūru, mēs varam pētīt stereotipus, veicināt kritisko domāšanu, iedvesmot bērnus līdzdalībai procesos un notikumos kā skolā, tā mājās un sabiedrība vispār.

PARAUGU PLĀNI:

Te ir sniegti daži mācību plānu paraugi. Tēmas izvēlētas, ņemot vērā to reprezentativitāti vai universālumu. Daži tēmu elementi mācību priekšmetu programmās ir spirālveidīgi attīstāmi gandrīz visās klasēs  - no I līdz XII.

ANGĻU valoda

Pamatā ņemts darbs Two Gentlemen of Verona

Rosinātās vērtības: 1. Mīlestība pret ģimeni; 2. Darba ; 3. Nesavtība; 4. Noteiktība; 5. Cītīgs darbs;  6. Pašdisciplīna.

Studenti lasot šo darbu atklās: 1. Darba mīlestības svarīgumu; 2. Pašaizliedzības vērtību; 3. Pašdisciplīnas nozīmīgumu.

Darba rīki: 1. Diskusijas grupā; 2. Diskusijas klasē, viktorīnas; 3. Apcerējumu rakstīšana; 4. Uzvedība novērošana; 5. Lomu spēles.

VIDES ZINĀTNE

1. KLASE  Tēma: Manas ģimenes attiecības

Rosinātās vērtības: Uzticēšanās; Mīlestība un pieķeršanās; Cieņa pret visiem ģimenes locekļiem;  Dalīšanās un gādība;  Kopība.

Studenti pie šis tēmas  strādājot attīstīs: 1. Veselīgas attiecības ģimenes lokā, īpaši brāļu un māsu starpā. 2. Iemācīsies dalīties ar lietām; 3. Rūpes un gādību par vecāka gadagājuma cilvēkiem un slimiem; 4. Kopā svinētu svētku nozīmīgumu; 5. Morālās īpašības.

Darba rīki: 1. Apģērba cienīšana; 2. Dzimtas koks / albumu. 3. Svinēšana dienas, piemēram, Vecvecāku Diena, tēvu Diena, Mātes Diena; 4. Paldies kartes; 5. Lomu spēle; 6. Katra ģimene locekļa aprakstīšana.

2. KLASE  Tēma: Mūsu palīgi

Rosinātās vērtības: 1) Darbaspēka cienīšana; 2) Cieņa pret visiem

Studenti strādājot pie šīs tēmas iemācīsies: cienīt katru un katra profesija. Sapratīs katra darba vērtību.

Darba rīki: Labāka apģērba konkurss; Īpaša Darba dienas (1.maijs) atzīmēšana; ”Paldies

Kartes” skolas palīgiem; Mīklu minēšana kādā profesijā; Palīgu lietoto instrumentu dažādība.

3. KLASE  Tēma: Mūsu Visums

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Līdzāspastāvēšana; 2. savstarpējā atkarība; 3. Pasaule ir kā ģimene.

Studenti strādājot pie šīs tēmas apzināsies: Pasauli ārpus mums; Dabas resursus, debess ķermeņus; Attīstīs izzināšanas alkas.

Darba rīki: 1. Projekti un modeļu veidošana; 2. Mozaīku mīklas (puzles); 3. dzejoļu deklamēšana par Sauli, Planētām, zvaigznēm; 4. Atbilžu rakstīšana darba lapās; 5. Viktorīnas; 6. Planētu sakārtošana pēc dažādām pazīmēm.

MATEMĀTIKA

7. KLASE Tēma: Peļņa un zaudējums

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Godīgums; 2. Integritāte; 3. Paškontrole.

Studenti strādājot pie šīs tēmas apzināsies: 1. Godīguma nozīmi darījumos; 2. Integritātes nozīmīgumu; Savas uzvedība vērošanu un emociju kontroli.

Darba rīki: 1. Uzvedības spontanitātes novērošana; 2. Vienaudžu un apkārtējo viedoklis;  3. Skolotāja novērtējums;

VĒSTURE

8. KLASE Tēma: Mongoļu dinastija

Tēmas rosinātās vērtības: Reliģiska iecietība un starpticība (?); 2. Sekulārisms; 3. Kultūras

integrācija; 4. Toleranci, brālību un pacietību.

Studenti strādājot pie šīs tēmas iemācīsies: 1. Būt pacietīgi un toleranti. 2. Cienīt katra reliģiju. 3. Cienīt kultūru daudzveidību.

Darba rīki: 1. Starpticības sapulce; 2. Mantojuma viktorīna; 3. Vēsturisku vietu apmeklējums.

8. KLASE Tēma: 1870. - 1947. gada Nacionālā Kustība Indijā

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Patriotisms; 2. Sekulārisms; 3. Vispārējā mīlestība un iecietība; 4. Nacionālā Integrācija; 5. Citu kultūras vērtību cienīšana; 6. Komandas darbs.

Studenti strādājot pie šīs tēmas iemācīsies: 1. Izpratīs Nacionālisma patieso nozīmi; 2. Masu  Nacionālisma attīstība. 3. Iegūstiet ieskatu Gandija filozofijā; 4. Uzzinās par sieviešu dalību Indijā brīvības cīņās.

Darba rīki: 1. Projekta darbs. 2. Darbs jauktās grupas. 3. Albūmu sagatavošana par Indijas Neatkarības Cīņām. 4. Uzjautrinošu gadījumu ieraksti;  5. Lomu spēle. 6. Filmu veidošana. 7. Pašu sastādīti dzejoļi / dziesmas.

ĢEOGRĀFIJA

9. KLASE Tēma: Indija: Lielums un atrašanās vieta; Indija Klimats.

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Vides izpratne 2. Vienotība daudzveidībā 3. Savstarpējā dažādu reģioni atkarība (integrēšanās tautā).

Studenti strādājot pie šīs tēmas: 1. Apzināsies vajadzību aizsargāt ģeogrāfisko vidi; 2. Veidosies izpratne par dažādos reģionos sastopamo  klimata daudzveidību; 3. Musoni, lietus, upes, kalni, resursi utt., ir reģionu saistoši faktori; palielināsies izpratne par nacionālo vienotību un integrāciju.

Darba rīki:1. Viktorīnas; 2. Debates; 3. Darba lapas; 4. Darbs ar karti.

CIVILĀ MĀCĪBA

9. KLASE Tēma: Konstitūcija

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Konstitūcijas un Demokrātijas cienīšana 2. Sekulārisms

Studenti strādājot pie šīs tēmas: Stiprinās pienākuma apziņu un sociālo atbildību; 2. Izveidosies

paradums pieņemt lēmumus demokrātiski; 3. Sekulārisma saprašana un tā praktizēšana; 4. Apzināsies Indijas konstitūcijā ietvertās vērtības un  iemācīsies risināt konfliktus ar konstitucionālo rīku palīdzības. nozīmē.

Darba rīki: 1. Novērošana 2. Viktorīna programmas; 3. Jautājumu - atbilžu lapas. 4. Izspēles / Jauniešu parlamenta izspēle, - tādu nodaļu izstrāde, kas varētu būt iekļautas konstitūcijā. 5. Klases konstitūcijas izstrāde atbilstoši skolas noteikumiem, filozofijai.

VĒSTURE

9. KLASEI Tēma: Franču revolūcija

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Vienlīdzība, Brīvība, Brālība; 2. Fundamentāls cilvēktiesības.

Studenti strādājot pie šīs tēmas: 1. sapratīs organizētas kopdarbības nepieciešamību tautas attīstībai; 2. Apzināsies tādus ideālus kā Vienlīdzība, Brīvība, Brālība; 3. Apzināsies tautas nacionālo simbolu svarīgumu.

Darba rīki: Cilvēktiesību deklarācija; 2. Lomu spēle. 3. Prezentācijas par intelektuāļiem un filozofiem, kuri iedvesmoja revolūciju.

ZINĀTNE

11. KLASE  Tēma: Gravitācija

Tēmas rosinātās vērtības: 1. Disciplīna; 2. Zinātkāre;  3.Precizitātes svarīgums un precizitāte ikdienas dzīvē; 4. Dabas likumu novērtēšana.

Studenti strādājot pie šīs tēmas: 1. Attīstiet disciplīnas izjūtu, izvērtējot dažādus dabas likumus, kas regulē Visumu. 2. Attīstīties zinātkāre – vēlme uzzināt ko vairāk par dabu; 3. Novērtēs cilvēka centienus atklāt dabas noslēpumus, zondējot ar vien dziļāk kosmosā, izmantot dažādus teleskopus un klausīšanās ierīces, piemēram, Habla teleskopu.

Darba rīki: 1. Projekta darbs; 2. Jaunumi (ziņas) Zinātnē; 3. Grupa diskusijas; 4. Viktorīnas.

EKONOMIKA

10.  KLASE – Tēma: Ekonomika

Kas ir ekonomika?

Vispārinājums: Ekonomika ir tādu ražošanas vienību kopums kā fermas, rūpnīcas, bankas, skolas, valdības biroji utt., un ir to darbības nosacīta.

Vērtības: Savstarpējā sociālā atkarība, kas izraisa neizbēgamu sadarbību.

Ekonomikas veidi:

1. Kapitālistiskā ekonomika

Vispārinājums: Īpašumtiesības ir privātpersonu rokās, kuras vada neskaidrs peļņas motīvs, kas pieprasa no privātā uzņēmēja uzņemties risku.

Vērtības: Uzņēmīgs gars un aprēķināts risks.

2. Sociālistiskā ekonomikai

Vispārinājums: Resursu īpašumtiesības ir visas sabiedrības (t.i., valdības) rokās. Mērķis - efektīvi izmantot resursus visas sabiedrības labā.

Vērtības: Efektīva dabas resursu izmantošana, kopienas attīstība, dalīšanās iepazītu sociālo vajadzību ietvaros.

ii) Ekonomikas pamata problēmas

Vispārinājums: Ekonomiskas problēmas rodas resursu nepietiekamības dēļ. Risinājums ir efektīvs esošo resursu izmantojums un jaunu resursu radīšana.

Vērtības: Resursu saglabāšana un palielināšana, un to uzlabošana.

Indijas ekonomikas pārskats

Vispārinājums: Indijas ekonomika ir jaukta ekonomika, kurā valsts un privātais sektors strādā kopā. Indijas ekonomikai ir federāls raksturs, kur vara regulē cilvēku ekonomisko dzīvi starp centru un štatu.

Vērtības: Savstarpēja sadarbība.

BIZNESA STUDIJAS

11. KLASE Tēma:

SATURS

1. Ekonomiskās aktivitātes un bizness

Vispārinājums: Saimnieciskā darbība nozīmē cilvēku iesaistīšanos izejvielu pārvēršanā lielākas vērtības produkcijā un tādējādi naudas nopelnīšanā, un šajā procesā ir iesaistītas vairāk nekā viena persona. Ar ekonomiku nesaistīta darbība nozīmē iesaistīšanos darbībā, kuras mērķis nav nopelnīt naudu. Bizness kā saimnieciska darbība ietver darījumus starp divām vai vairākām pusēm, lai kalpotu viņu attiecīgajām interesēm un apmierinātu klientus.

Katrā profesijā funkcionāram ir noteikts rīcības kodekss un morālais pienākums.

Nodarbinātība ir ekonomiska darbība, kas ietver darba cītīgu izpildi darba devējiem.

Nodarbinātība ir saimnieciska darbība, kas ietver rūpīgu darba devēja uzticētu uzdevumu veikšanu.

Vērtības: Savstarpēja sadarbība. Darba dalīšana, atbildība. Savstarpējā atkarība. Draudzības uzturēšana, sirsnīgas attiecības. Kalpot citiem bez personīgā labuma (nesavtīgums). Interešu savstarpējā saskaņa. Spēja pielāgoties. Darbā ir ieinteresēta nācija – jāstrādā, jo tas tiek darīts nacionālo interešu vārdā (Cieņa pret tautu); Demokrātiska sadarbība. Ētiskās vērtības, piemēram,  grāmatvežiem nevajadzētu viltot kontus; Integritāte; Sirsnība; Punktualitāte; Disciplīna; Cieņa pret darbu un sevi; Vienlīdzības izjūta.

GRĀMATVEDĪBA

11. KLASE – Tēma: Nav paredzēta peļņas iegūšanai

Vispārinājums: Honorāri; Ziedojumi; Fonds īpašam mērķim; Slimnīcas, skolas, bibliotēka, klubi, sabiedriskie centri, vecu ļaužu pansionāti; Stipendijas; Bezpeļņas organizācijas; Priekšapmaksas; Alga; Nolietojums.

Vērtības: Labdarība, kas atspoguļo līdzjūtību; Cieņa; Lietderīgi uzkrājumi

sabiedrības labā; Citu talantu novērtēšana; Rūpes par sabiedrību; Sadarbība ar uzņēmējdarbības un sabiedriskām organizācijām; Jutīgums; Patstāvīgums.

Vērtībizglītība, izmantojot veselības un fiziskās aktivitātes

Nav jāpārliecina, ka fiziskās aktivitātes ir būtiskas vērtību audzināšanā. Dažas no šādām vērtībām ir sadarbība, iecietība pret integritāti, uzticēšanās, kopienas gars, noteikumu un likumu ievērošana, organizēšanas spējas, sadarbība, cilvēktiesības, garīgā un fiziskā veselība, līdzdalība. Tas nenozīmē, ka visas fiziskās aktivitātes bez ierunām  ir pozitīvas un labas studenta izaugsmei. Fiziskās aktivitātes var labi kalpot vērtību mācīšanas procesā. Piedalīšanās sporta spēles, iekļaušanās skautu un gaidu, ceļu satiksmes drošības, Sarkanā Krusta aktivitātēs, jau pašas par sevi ir saistītas ar konkrētiem mērķiem un vērtību kopumu, kas būtu jāieaudzina studentiem. Pieredze, kas iegūta šajās aktivitātēs, lielā mērā palīdz veidot bērnu personības.

Piecas izglītojošās olimpiskās vērtības:

1. Cenšanās prieks - jaunieši attīsta un praktizē fizisko, uzvedības un intelektuālās prasmes, izaicinot sevi un citus fiziskās aktivitātēs, kustībās, spēlēs un sportā.

2. Godīga spēle - Apgūstot godīgas spēles uzvedību sportā, var veidoties un nostiprināties godīga uzvedība sabiedrībā, dzīvē.

3. Cieņa pret citiem - dzīvojot multikulturālā pasaulē, cilvēki iemācās pieņemt un cienīt daudzveidību, praktizēt personīgu mierīgu izturēšanos, veicinot mieru un starptautisko sapratni.

4. Tiekšanās pēc izcilības - koncentrēšanās uz izcilību var palīdzēt jauniešiem veikt pozitīvu izvēli  kļūt ar vien labākiem, lai ko viņi darītu.

5. Līdzsvars starp ķermeni, gribu un prātu - mācīšanās notiek visā ķermenī, ne tikai prātā.

Izmantojot kustību, var veicināt gan morālo, gan intelektuālo attīstību.

Citas aktivitātes

Cita veida praktiskas darbības ar vispārēju / konkrētu mērķi varētu tālāk klasificēts kā:

1. Skola kā iestāde (ar tās noteikumiem, likumiem, paražām, tradīcijām,rituāliem un slēptām mācību programmām utt.):

*Studentu pašpārvalde - vēlēšanas, zvērestu došana, skolas parlaments, padome utt.;

*Kultūras aktivitātes un konkursi; *Skolas asambleja; *Klubi / asociācijas / biedrības; *Nacionālo dienu, festivālu un citu nozīmīgu dienu svinēšana un gadījumi; *Skolas / Gada diena; *Sporta diena; *Atvadu diena; *Skolas žurnāls / Ziņu biļetens; *Gada izstādes

Organizējot un veicot iepriekšminētās grupas aktivitātes / sacensības klasē /skolas līmenī, var gūt ieguvumus ilgtermiņā.

Ieteikums:

i. Dalībai vajadzētu būt 100 procentiem vienā vai vairākās izvēlētās aktivitātēs.

ii. Nedrīkst pieļaut, ka kāda darbība kļūst par ikdienu. Tām jābūt iedvesmojošām un entuziasmu raisošām.

2. Skola kā kopiena

*Tīrot klases un skolas telpas; *Spēļu laukumu u.c. kopšana;*Skolas dārzu, koku audzes sagatavošana un uzturēšana; *Klases un skolas dekorēšana svētku un skolas dienu svinēšanai; *Mēbeļu kopšana, mazgāšana; *Durvju un logu krāsošana; *Palīdzība bērniem viņu mācībās; *Palīdzība bibliotēkā un citās nodaļās; *Palīdzība sagatavot skolas maltītes un citus hosteļa darbus, ieskaitot pasniegšana; *Skolas ekskursijas; *Nometnes un semināri par dažādām tēmām, piemēram, lasītprasme, nacionālā integrācija, iedzīvotāju izglītošana, sociālā izpratne utt.

3. Skola kā kopienas attīstības aģents / ārpusskolas aktivitātes

*Organizēt sabiedriskā darba aktivitātes - kampaņas par sanitāriju, tīrību, veselību un uzturu, antialkoholismu, lasītprasmi iedzīvotājiem, vides un dzīvnieku aprūpi, aptaujas un ielu spēles, lai palielinātu izpratni par  jautājumiem, kas saistīti ar veselību un labsajūtu, atkarību no narkotikām, abu dzimumu jautājumiem utt.; *Dalība citu aģentūru organizētās kampaņās un mijiedarbība ar tām; *Dalība sabiedrības attīstības aktivitātēs, celtniecības darbos (ceļi, ēkas, akas, cisternas), mežsaimniecībā u.c.; *Kalpošana veciem, neredzīgiem, slimiem un citiem trūcīgiem cilvēkiem; *Palīdzības pasākumu veikšana dabas katastrofu, negadījumu, nemieru utt. laikā; *Organizēšana / palīdzība asins ziedošanas nometnēs u.c.; *Aktīva līdzdalība atpūtas aktivitāšu organizēšanā, kultūras programmās, utt.

Citas uz āru saistītas darbības:

Izglītojošas ekskursijas un tūrisms; Izglītojošās nometnes; Pārgājieni, alpīnisms un citas piedzīvojumu sporta aktivitātes; Īslaicīgs darbs kādā nozarē vai citā iestādē projekta / mācību darba izstrāde utt.

Ieteikums: Jebkurai no iepriekš minētām darbībai, ko veic skola, vajadzētu būt studentu līdzdalība no plānošanas līmeņa līdz atgriezeniskās saites posmam. Lai iegūtu vēlamo rezultātu vērtībizglītībā, katram posmam un procesam jābūt pareizi plānotam un izpildītam.

Izglītotāju piesaistīšana

"Trīs galvenie sabiedrības locekļi, kas var kaut ko mainīt, ir tēvs, māte un skolotājs. "–Dr. A.P.J. Abduls Kalams

Ievads

 Vērtības nevar iemācīt atsevišķi. Vērtībizglītība jāintegrē vairākos līmeņos, izmantojot dažādas disciplīnas. Lai virzīt studentus uz pašattīstību, katras stundas vērtības ir jāidentificē un tās ir jāpaziņo studentiem.

1. Visas skolas pieeja vērtībizglītībai

Vērtībizglītība skolā ir jāieauž visās programmās kas sastāv no: Interaktīvas prakses; Starppersonu attiecībām; Skolas aktivitātēm; Noteikumiem un likumiem skolā; Notikumu svinēšanas veidiem; Labas prakses un novērtēšanas procedūrām; Personāla attīstību; Sistēmisku plānošanu; Indivīda integrāciju sabiedrībā; Harmoniju sevī un apkārtējos;

Visa skola, kā pieredzes ieguves telpa, kurā studenti pēta, domā, apsver un internalizē pozitīvās vērtības.

2.Vērtību ieaudzināšanas sistēmā klasē

Vērtību ieaudzināšanas metodes klasē var būt dažādas.

A. Modelēt konflikta situāciju

Studenti saņem materiālus, kādas idejas polārai argumentācijai -  kad ideju iespējams argumentēti gan aizstāvēt, gan noliegt;

B. Izaicinājumu identificēšana

Argumenti izraisa jautājumus, uz kuriem tiek meklētas atbildes. Iespēja ideju pamatot vai noliegt pretēja rakstura argumentiem, izraisa diskusiju.

C. Ierosiniet ieteikumus

Diskusija radīs iespēju gan vienoties par kaut ko, gan izraisīs nesaskaņas, radīs neskaidrības - parādīsies jauni jautājumi, meklētas atbildes. Šajā posmā studenti mācīsies cienīt dažādus uzskatus, kā arī strādāt kopīgi klases vidē.

D. Argumentu analīze, izmantojiet pamatojumus

Lai jēdzieni būtu skaidri, skolēniem drīzāk jāizmanto loģiskā spriešana, nevis lecot taisni uz secinājumu. Studentiem vajadzētu izpētīt jēdzienus, kategorijas, tos sakārtot un varbūt pat pilnveidojot definīcijas, lai saprastu argumentus vai apspriežamo priekšmetu.

E. Secinājums un novērtējums

 Lai izdarītu labāku secinājumu  ir nepieciešams argumentu novērtējums, - te nepieciešama skolotāja palīdzība. Bet tas nenozīmē, ka secinājums ir vienprātīgs. Ar vērtēšanas palīdzību studenti labāk izprastu argumentus.

3. Skolas disciplīnas vadlīniju sagatavošana

Skolā būtu jārada standartizētas uzvedības vadlīnijas dažādām konkrētām situācijām skolas vidē. Rīcības kodeksu var sagatavot, iesaistot skolotājus, skolēnu padomi. Dokumentā jāiekļauj rīcības ieteikumi šādiem konkrētiem scenārijiem. Katra rīcībai - klases audzinātāja, mācību programmas darbinieka, skolas vadības, vecāku, kopienai, ir jābūt skaidri izklāstītai šajā dokumentā:

Piemēram:

a) Rīta sapulce - katram jāiet savas klases ierindā.  Kamēr notiek pasākums, jāievēro klusums.

b) Cieniet skolas īpašumus, piemēram, bibliotēku, datoru laboratoriju, mūzikas un mākslas telpas utt.

c) Starpbrīžos ievērojiet disciplīnu gaiteņos.

d) Atrodoties rotaļu laukumā - spēlējiet spēles labestīgā spēles garā, - uzvarēt un zaudēt arī  ir

spēles daļa.

e) Pusdienu pārtraukumā - vienmēr jāizvairās no nepieklājīgas uzvedības.

- Palīdziet studentam, kurš ir ievainots.

- Dalieties ar klases biedriem.

- Atvainojieties, ja jūsu uzvedība ir nepatīkami ietekmējusi kādu.

- Ievērojiet disciplīnu skolas ēkā un spēlējieties rotaļu laukumos.

f) Uzvedība pasākumu laikā auditorijā - pasākuma laikā esiet pacietīgi un klausieties runātāju.

- Ieejot auditorijā un izejot no tās, ievērojiet disciplīnu.

- Aplaudējiet, kad pasākums ir beidzies.

Šādus ieteikumus var izvietot uz skolas ziņojumu dēļa aktivitāšu telpās, auditorijās, skolas foajē utt. Tie kalpos kā pastāvīgs atgādinājums studentiem par vēlamo rīcību.  

Visiem skolas darbiniekiem ir jāzina šīs vadlīnijas un tās ir jārealizē.

4. Pārliecinātas personības veidošana

Vērtību izglītība ir vērsta uz bērna holistisko attīstību. Ir ļoti svarīgi skolām īstenot dažādas studenta pašattīstības stratēģijas. Atzīšana un iedrošināšana palīdzēs veicināt pašcieņu. Bērni ir jutīgi pret ‘uzslavu’. Var dažādos veidos izteikt atzinību par uz vērtībām balstītu uzvedību:

i) Nedēļas “Vērtību zvaigzne”, kas tiek atspoguļota vērtību displeja dēlī; ii) "Zvaigžņu" bērna dalīšanās pieredzē rīta sapulcē; iii) Apbalvošana ar nozīmītēm, vērtību sertifikātiem utt., atbilstošas rīcības veicināšanai.

5. Uz vērtībām balstītas aktivitātes izturēšana, attīstīšana

Skolotāji var izstrādāt un attīstīt dažādas aktivitātes, kuras var izmantot:

i) Klasē izveidojot saistošu mācību vidi; ii) To vērtību un uzvedības modelēšana, kuras skolotājs vēlas skolēniem mācīt; iii) Veicināt radošās domāšanas un lēmumu pieņemšanas prasmes, iesaistot studentus grupu aktivitātēs kopīgai mācībai; iv) Nodrošiniet vienādas iespējas katram klases skolēnam; v) Uzlabojiet savstarpējās komunikācijas prasmes; vi) Veicināt sabiedrisko darbu.

6. Vērtības dienas iedvesma

Diena jāsāk ar to, ka skolotājs vai skolēns klasē pievēršas kādai vērtībai.

Tā varētu būt kā: i) saruna; v) ziņa; ii) dzejolis; vi) gadījumi no biogrāfijām; iii) stāsts; vii) citāti;  iv) personīgā pieredze.

7. Displeja paneļi klasēs / skolās

Displeja dēļi var būt ļoti nozīmīgi, popularizējot vērtības skolā. Tie nodrošina stāstu, dzejoļu, rakstu, uzskatu atspūlgošanu. Katrs displeja dēlis var runāt par kādu no vērtībām un to veido  atsevišķa redakcijas komanda. Piemēram, nedēļas vērtības var būt: integritāte, godīgums, miers, mīlestība, nevardarbība un pareiza rīcība, līdzcietība, cieņa utt.

8. Notikumi, kuru pamatā ir vērtības

Skolas organizēt pasākums orientētus uz vērtībām.  Tie var būt šādi:

i) Lekcijas, diskusijas; ii) Debates; iii) Izstādes; iv) Mākslas un mūzikas koncerti; v) Displeja dēļu konkursi; vi) Diskusijas, kuru pamatā ir motivējošas un iedvesmojošas filmas; vii) Grāmatu lasījumi un grāmatu nedēļas; viii) Kopienas informēšanas programmas.

9. Vienaudžu "fokusētāju" noteikšana

Tiek atlasīts students-fokusētājs uz nedēļu vai divām (pēc rotācijas principa tā, lai fokusētājs var kļūt jebkurš). Fokusētājs starp vienaudžiem var veicināt tādu īpašību izkopšanu kā empātija, pacietība, sadarbība un cieņa pret citiem. Tas palīdzēs mazināt un atrisināt starppersonu konfliktus. Vienaudzis darbosies kā padomdevējs un rīcības noteicējs nelielai studentu grupai. Skolotājiem vajadzētu fokusētājus vadīt, ieteikt viņiem efektīvus veidus, ka risināt klases konfliktus.

10. Skolas asambleja

Rīta asambleju var izmantot kā pozitīvu sākumu, lai ievadītu ražīgu un mērķtiecīgu dienu. Katrā asamblejā var koncentrēties uz jebkuru no pamatvērtībām, piemēram, komandas darbu, sadarbību, neatlaidību, pašdisciplīnu, mīlestību, mieru, nevardarbību, pareizu rīcību, godīgums utt. Skola identificē vērtības, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, paturot tās prātā kā

prioritāti  dienas gaitā. Katra skola var izstrādāt skaidru redzējumu un iekļaujamo vērtību hartu savos misijas paziņojumos.

Ideju saraksts rīta asamblejai:

i) Dienas vērtība ir studentu noteikta; ii) Koncentrēšanās uz jebkuru slavenu personību no visas pasaules, piem., sporta persona, vadītāji, valstsvīri, uzņēmēji, mediji utt.; iii) Grupas dziesmas par tēmu; iv) Skečs vai lomu spēles par tēmu. v) meditācijas; vi) Dienas vērtībai jāpakārto arī nodarbības visas dienas garumā.

11. Skolu sasaistīšana ar Vērtību programmām

Skolas vienā apgabalā vai tuvējā apkārtnē var radīt vērtību centru, lai caur to popularizētu vērtības skolēnu, vecāku, skolotāju un sabiedrības vidū. Starpskolu, starpklubu un starpklašu pasākumus var vadīt periodiski. Tēmas: i) veselība; v) kultūras jutīgums; ii) vide; vi) lasītprasme; iii) Dzimums - lomu konflikti; iv) drošība, piemēram, ceļu satiksmes drošība, ugunsdrošība, katastrofu seku mazināšana.

12.Skolotāji kā vērtību apguves veicinātāji

Personālam jāapzinās sava loma vērtībizglītībā. Skolotāju apmācībai būtu jākoncentrējas uz pašapziņas jomām, komandas veidošanu darbinieku vidū. Savukārt vērtību pedagoģija ir balstīta uz ideju, ka bērni paši konstruē savu darbību. Mācīšana par vērtībām nav tikai kognitīva, bet aptver afektīvo un uzvedības līmeni. Piemēram, nepietiek ar jebkura jēdziena, piemēram, sadarbības, izpratni. Uzdevums ir nodrošināt, ka “sadarbība” kļūst par cilvēka iekšējo attieksmi. Attieksmes, vērtības un prasmes nevar attīstīt, liekot studentiem iegaumēt vārdus un arī ne kā likumus. Jāizveido pieredzes un internalizēšanas iespēja. Pieredze ir izšķirošais instruments tam, lai izglītojamais apzināti un atbildīgi pieņemtu lēmumu praktizēt vērtību. Piemēram, var būt daudz veidu, kā ieaudzināt līdzjūtības izpratni. Piemēram, to var ieaudzināt, pētot to cilvēku dzīvi, kuri ir slaveni ar savu līdzjūtību. Līdzjūtība var pārņemt personu konkrētā dzīves pieredzē, - mīlestības un laipnības vidē mājās un skolā. To var kopt, liekot ieraudzīt citu ciešanas, iedrošinot kalpot trūcīgajiem un nelabvēlīgos apstākļos dzīvojošiem. Šis modelis pieņem, ka svarīgi ir nevis tas, ko jūs mācāt, bet gan tas, kā jūs mācāt. Ja tā nebūtu, vērtībizglītība varētu kļūt par vēl vienu pienākumu, ko nosaka skolas.

13. Mācīšanas kompetences

A. Spēja saskatīt un radīt mācību vidi

Mācību programmās ir daudzas jomas, kuras skola var izmantot, lai mācītu vērtības. Skolotājiem jāņem vērā, ka pareizu attieksmju un vērtību mācīšana ir tikpat svarīga kā akadēmiskās zināšanas Mēs nevaram atšķirt vērtības no zināšanām, kā arī nevaram mācīt vērtības bez atbilstoša konteksta.

B. Spēja izmantot mācību stratēģijas

Skolotājam jāspēj izmantot mācību metodes vai stratēģijas, kas piemērotas studentu vecumam un spējas. Vērtību mācīšana ir divvirzienu lieta, - skolotājs realizē vērtībizglītību, caur sava mācību priekšmeta jēdzieniem, un māca arī sociālās uzvedības vispārējās vērtības. Svarīgi ir skolotājus apmācīt tādās tehnikās kā pāru darbs, darbs grupā, grupa mācīšanās utt. Grupas darba, projektu aktivitātēm jāpiešķir prioritātes.

C. Jutība pret iespējamo vērtību konfliktu

Skolotājam vajadzētu saprast, ka plurālistiskā sabiedrībā, ir vērojams  vērtību konflikts. Ir jāattīsta spēja risināt tos iejūtīgi un bez tiesāšanas, izmantojot seminārus, ideju vētras un lomu spēles. Skolotāji var izmantot šos paņēmienus stundās, lai pētītu problēmas, kad tās parādās.

D. Parādiet intelektuālo integritāti

Skolotājam vajadzētu ne tikai mutiski definēt un paziņot vērtības klasē, bet arī tās realizēt rīcībā.

E. Izrādi līdzjūtību un uzmanību

Iecietība pret citiem viedokļiem, spēja skatīties uz notikumiem bez aizspriedumiem, ir lietas, kas jāattīsta visiem studentiem. Viņi spētu izdarīt to labāk, ja skolotāji paši stundās parādītu atbilstošu attieksmi. Skolotāji var attīstīt šīs vērtības, izmantojot plaša mēroga projektus, debates balstītas uz dažādiem viedokļiem.

F. Spēja piesaistīt kautrīgus vai klusus studentus

Skolotājiem jāmēģina iesaistīt visus skolēnus klases diskusijās vai aktivitātēs. To var veicināt  grupu darba. Vairāk pārliecinātos cilvēkus būtu jāmāca klausīties un apsvērt klusāku vai kautrīgāku viedokli.

G. Spēja uzraudzīt un novērtēt

Tāpat kā jebkurā citā mācību programmā, ir svarīgi novērtēt un uzraudzīt studentu progresu. Tomēr, ciktāl tas attiecas uz vērtību izglītību, novērtēšana nevar notikt ar pārbaudījumu gada beigās. No iepriekš minētā var redzēt, ka skolotājs var ieaudzināt vērtības divējādi: a) būdams labs paraugs un b) būdams kvalificēts skolotājs, kurš var radīt attiecīgās mācību situācijas klasē, izmantojot atbilstošās stratēģijas vai paņēmienus. Studenti daudz vieglāk uztver redzēto nekā definēto.

14. Realizējiet studentu cerības

A. Uzmanība un iedrošinājums

i) Mudiniet katru studentu piedalīties; ii) Klausieties studentu ar sirsnību un pacietību.

B. Pozitīva paštēla veidošana

i) Palīdziet viņam / viņai identificēt savas stiprās un vājās puses; ii) Norādīt uz studenta kļūdām un vājajām vietām nevajadzētu visas klases priekšā.

C. Uzticības un cieņas izjūta

i) Skolotājam personīgi jāpazīst visi studenti; ii) Visiem skolotājiem jābūt objektīviem un jāizvairās no favorītisma.

15. Vērtību izglītības metodika

Sabiedrība izglīto savus jauniešus, lai viņi kļūtu atbildīgi par savu labklājību un veicinātu sabiedrības progresu, vienlaikus saglabājot tai raksturīgo. Tas nozīmē sabiedrības loloto vērtību ieaudzināšanu jauniešos. Konkrētajā sabiedrībā ir jāņem vērā atšķirīgās kultūras pirms izlemt par uzsvērtajām vērtībām. Metodēm, kas tiek izmantotas vērtību ieaudzināšanā, jābūt iejūtīgām arī pret indivīda sentimenta un vajadzībām.

Ir daudzas ietekmes, kas veido bērna attieksmi un vērtības. Skola noteikti ir  viena no vissvarīgākajām. Kā norādīts iepriekš, attieksmi un vērtības vislabāk var absorbēt pieredzes un mācīšanās līdzdalības mode. Dažas pieredzes un refleksijas stratēģijas, kuras var jāizmanto un atbilstoši ieintegrēt mācību programmās un skolas aktivitātēs, tiks apspriestas tālāk. Dažas no tām ir vairāk piemērotas sākuma vecuma posmam, bet citas, ir paredzamas vidējās un  vecākās pakāpēs audzēkņiem. Vērtību attīstības procesa sarežģītība un plašais kopjamo vērtību diapazons prasa, lai katra skola izvēlētos savu, sev piemērotu stratēģiju.

Trīs līmeņu pieeja

Skolai ir jāpiedāvā saviem skolēniem daudzveidīga mācīšanās. Pirms iedziļināties metodoloģijā, ir svarīgi saprast, ka vērtības nevar būt mācāmas tāpat, kā akadēmiskie mācību priekšmeti, un vērtībizglītību nevar atstāt tikai vērtību izglītības skolotāju ziņā. Visi skolotāji ir jāpadara par vienlīdz atbildīgiem un vērtībizglītībai ir jācaurstrāvo viss mācību process. Tajā pašā laikā mums ir patur prātā, ka nav sastādams pilnīgs vērtību saraksts, ar kurām pietiks un kuras atbildīs visiem cilvēkiem. Ir jāļauj studentiem izlemt par vērtībām, risināt radušos vērtību konfliktus.

Katrai mācību programmai ir ļoti grūti skaidri nodefinēt vērtībizglītību, jo tad draudam kļūt neelastīgi un nejutīgi pret studentu tūlītējām vajadzībām. Mācību programmās vērtību veicināšana ir slēpta vai netieša mācību programmas daļa.

Stratēģijas.

A.     Sēdēšana klusumā

 “Klusā sēdēšana” ir svarīga stratēģija, kas palīdz veidot pieradumu pārdomāt, palīdz iekšējās būtnes vai sevis stiprināšanā, saņemtās informācijas nostiprināšanā un būtiskā saglabāšanā. Sēdēšana klusumā palīdz koncentrēties, attīsta skaidru domāšanu, veicina atmiņas attīstību, veselību, palīdz noskaņoties uz sevi. Eksperimenti ir parādījuši, ka sēdēšana klusumā palīdz uzlabojot pašapziņu, spēju saprasties ar citiem, vienlaikus samazinot negatīvas emocijas un pārdzīvot iekšēju mieru. To var izmantot visās klasēs vai mācību priekšmetos, piemēram, divas minūtes pirms stundas sākuma. Sēdēšana klusumā kalpo kā iesildīšanās vingrinājums pirms mācībām īpaši jaunākajiem bērniem. Skolotājam jālūdz studentus klusuma laikā ievērot šos norādījumus: Sēdēt taisni un aizvērt acis; muguru turēt taisna un roka uzlikt uz augšstilbiem; Koncentrēties uz elpošanu; Apzināties visas skaņas apkārtnē un sēdēšanu klusumā beidzot, saberzēt rokas un novietojiet tās uz acīm; Tad atverēt acis.

B. Vizuālā pieredze

Skolotāji var izmantot simbolus, zīmējumus, plakātus, diagrammas, karikatūras, grafikus, fotogrāfijas un attēlus, - tie ir nozīmīgi attieksmju un vērtību veidotāji. Māksla ir spēcīgs instruments vizuālajā pieredzē.

C. Stāstu stāstīšana

Stāsti nodrošina lielisku izglītojamo iesaistīšanu dažādās situācijās un idejās. Tie ļauj izpētīt un izteikt domas, jūtas caur stāstu varoņiem, sižetu vai vēstījumu. Vai tās būtu pasakas vai fabulas.  Stāsti un to stāstīšana ir nozīmīga attieksmju veidotāja. Sākotnējā posmā stāsti pamodina izglītojamajā interesi un izpratni, cieņu pret vidi un dabisko zinātkāri. Tēmas, piemēram, var būt: cieņa pret vecākajiem, stāstos var ieaust sociālo savstarpējo atkarību un godīgumu. Sākotnējā un vidējā līmeņa skolēniem var lūgt radīt savus stāstus, pamatojoties uz dotajām vērtībām, kuras viņi uzskata par svarīgām - pacietība, godīgums, disciplīna u.c.. Viņus var arī lūgt dalīties ar anekdotēm no reālās dzīves, kas atklāj sociālos aizspriedumus vai līdzāspastāvēšanu, un veidus, kā tikt galā ar sociālajiem jautājumiem. Vecāko klašu skolēniem skolotājs var lūgt pabeigt uzsāktu stāstu, dodot iespēju studentam izteikt savas domas, idejas tā pabeigšanā. Piemēram: - Šorīt, nākot uz skolu, es redzēju nabaga bērnu lūdzamies pārtiku ... Ūdens upē sāka izžūt, tāpēc…

D. Drāma

Aktierspēle ir veids, kā prezentēt idejas, plašākai auditorijai. Tā ļauj studentiem iejusties stāsta vai dotās situācijas saturā un kontekstā. Koncentrēšanās uz vērtībām notiek tad, kad studenti iesaistās scenārija rakstīšanā, mēģinājumu un uzstāšanās organizēšanā utt..

G. Lomu spēles

Šī ir vēl viena tehnika, kurā studenti strādā divatā vai mazās grupās - trijatā vai četratā. Te studentiem tiek iedots problēmsituācijas apraksts – jāmeklē risinājums. Katram no viņiem tiek lūgts uzņemties kādu lomu. Tas studentam dod iespēju iejusties tēlā, situācijā un caur to noskaidrot savu personīgo attieksmi. Uzsvars liekams ne uz darbības spējām, bet gan uz ideju / vērtību projicēšanu un analīzi. Analīze atklāj, kāpēc personai nevajadzētu pieņemt attiecīgās vērtības, bet visos gadījumos rīkojieties atbalstoši paša vērtībām. Lomu spēles var veikt neatkarīgi no vecuma. Lomu izspēle ir tikai viena daļa. Patiesā un galvenā daļa šajā procesā  ir pārdomas, caur kurām notiek attieksmes pārmaiņas un pozitīvu vērtību nostiprināšanās.

Viss mācību process, izmantojot lomu spēles, griežas ap:

i) stāsta izspēlēšanu; ii) pārdomām par problēmsituāciju un tajā  rodamām vērtībām;

(iii) dažādas uzvedības atdarināšanu, lai students saprastu atšķirību starp pieņemamu un nepieņemamu uzvedību.

Dodiet vienu un to pašu scenāriju 2 grupām un lūdziet vienu no tām atdarināt pieņemamu, bet otru atdarināt nepieņemamu uzvedību. Tad pajautājiet klasei, kurš no atdarinājumiem viņiem patīk labāk.

Lomu spēlē studenti tiek sadalīti pāros vai mazākās grupiņās. Katrai grupai tiek lūgts izvēlēties vienu problēmu un izstrādāt tās risinājumu. Katrā grupā vienam studentam tiek lūgts uzņemties pieaugušā lomu, bet pārējie rīkojas kā bērni vai jaunieši. Skolēnam, kurš uzņemas pieaugušā lomu, tiek lūgts paskatīties uz  problēmu no pieaugušā redzesloka. Pēc lomu spēles klase tiek rosināta diskusijai.

H. Diskusija

Diskusijas ideja nav sveša. Mācību gadā nav neviena mācību priekšmeta, kurā starp skolēniem vai pat visā klasē, nevarētu organizēt diskusiju. Diskusija var kalpot par līdzekli , lai apspriestu noteiktus sociālos, politiskos un morālos jautājumus, kur vērtības kā tādas nav diskusijas uzmanības centrā, bet ir tēmu kontekstā.

Tēmu piemēri:

a) Sociālais taisnīgums; b) Cilvēktiesības un brīvība; c) Vide, ekoloģija, iedzīvotāju kontrole; d) miers un atbruņošanās u.c..

Diskusija ir izmantojama apspriežot arī gadījumus ikdienas dzīvē, kas ir saistīti ar pusaudžu problēmām: a) Kāpēc / kad bērni dumpojas; b) Parāda savus dzīvnieciskos impulsus, satraucas; (c) kļūst satriekti un nomākti.

I. Vērtību precizēšana:

Vērtības precizēšana tiek izmantota problemātiskās situācijās, konfliktējot alternatīvām vai pat konkurējošas vērtības. Šī stratēģija ļauj izvēlēties vienu no abām, lai to pārdomātu un izvērtētu. Te mērķis ir palīdzēt studentiem iedziļināties viņu pašu idejās, uzvedībā, attieksmē,  ļaujot pašiem izvērtēt. Skolotājam ir jāizvairās  no sava viedokļa uzspiešanas, bet ar uzvedinošiem jautājumiem, ļaut pašiem nonākt pie pozitīva rezultāta. Piemēram:

a) Jautājot studentiem, ko viņi tagad izvērtē un kāpēc to dara? b) Kas ir viņu paraugs mājās, skolā un kāpēc? (c) Apspriest kādu konkrētu gadījumu vai incidentu, kas attiecas uz skolēniem un rosināt izteikt viņiem savu viedokli; d) Pajautājiet viņiem, ko viņi darītu, ja būtu prezidents, premjerministrs un skolas priekšnieks, ministrs vai bērnu vecāks konkrētā kontekstā vai scenārijā.

J. Refleksija

Vērtību izglītības galvenā sastāvdaļa ir reflektēšana. Skolēniem jādod laiks un telpa, lai viņi varētu pārdomāt savu pieredzi, lai pēc tam varētu saprast, kas viņiem ir svarīgs, kur kļūdās, kādas lietas var labot un kā. Tas nozīmē, ka pēc jebkura veida aktivitātes ir jāparedz laiks pārdomām par pašu pieredzi un tās izvērtēšanu. Pārdomu patiesais ieguvums ir spēja redzēt lietas jaunā gaismā. Iespējams, ka spēja mainīt attieksmi ir vislielākais ieguvums refleksijas praksē. Rosiniet pārdomās rīkoties: rakstīt dienasgrāmatu, stāstus, kuri saistīti ar skolēna paša dzīvi; sastādīt sevis pilnveidošanas laika grafikus; zīmēt sasniegumu diagrammas / grafikus utt..

K. Literārās prasmes

Skolēnus var iedrošināt veidot dzejoļus, stāstus un zīmējumus par doto tematu. Tas viņiem ļaus brīvi izteikties. 1. Rīkojiet mākslas, dzejas un radošās rakstīšanas konkursus, kuru tēma ir vērtības. 2. Publicējiet atlasītos ierakstus skolas biļetenos un žurnālos.

L. Prāta vētra

Šajā metodē skolotājs sagaida, ka studenti izteiks savas idejas par apspriežamo tēmu.

Piemēram: skolotājs lūdz studentus sniegt savas idejas par problēmu savā dzīvē saskarsmē ar pieaugušajiem.

            M. Debates

To mērķis ir veidot bērnus un jauniešus civilizētākus, sabiedriskākus, demokrātiskākus un tolerantākus.

Konkursā startējošās labākās komandas var tikt identificētas pēc sekojošiem kritērijiem: Vai

-Komanda praktizē vēlamās demokrātiskās vērtības un sistēmas.

-Komanda ir labi vadījusi sevi visa pasākuma laikā.

-Komandas dalībnieki domā patstāvīgi, kaut arī viņiem pietiek iespējas meklēt palīdzību.

-Komanda ir vērsusies pie auditorijas intelektuālajiem un emocionālajiem instinktiem.

-Komandas locekļi respektē katra spējas, zināšanas un iespējas un attiecīgi izmanto laiku un telpu, lai izvirzītu līdzsvarotus un pārliecinošus argumentus.

-Komanda prot sarunāties, respektējot pretēju viedokli.  

-Atrod un prot sarunā izmantot nepieciešamos faktus, skaitļus un argumentus, iejusties pretinieka lomā un saskatīt viņu argumentu pamatotību. Tas palīdz saprast to, ka cilvēki ar dažādiem viedokļiem var mierīgi sadzīvot.

Debatēs būtiska loma ir moderatoram, kuram ir nepieciešama kompetence šādos jautājumos:

a) Zināšanas un izpratne par izvēlēto tēmu.

b) Spēja vadīt diskusiju dodot iespēju izteikties visiem dalībniekiem.

Jau pirms diskusijas tās dalībniekiem vajadzēja izpētīt un sagatavot tēmu. Katram ļauj izteikties, piemēram, divas minūtes. Ērti to darīt izvietojoties aplī. Visi uzklausa citu viedokļus. Studenti var apšaubīt un izteikt savu viedokli (es gan neieteiktu apšaubīt, bet izteikt tikai savu). Var veidot divus koncentriskus apļus – iekšējo no tiem, kuri diskutē, bet ārējo – relatīvi pasīviem klausītājiem.

Debašu tēmu piemēri: 1. Bagātīgas kāzas - pārtikas un naudas izšķiešana; 2. Vadītāja apliecības vecums; 3. Eitanāzija; 4. Skola bez formas tērpa; 5. Taisnīgums; 6. Patriotisms; 7. Disciplīna u.c..

SKOLAS TELPAS

1.Vērtības un skolas vide:

"Mūsdienu klasēs tiek veidots tautas liktenis." - Indijas Izglītības komisija - 1964. gads

Tas, kas notiek skolas telpās, ir kritiski svarīgi gan indivīdam, gan valstij, gan pasaulei. Klase ir bērnu attīstības tīģelis un mikrokosms; nodarbībām te ir ilgtermiņa ietekme uz sabiedrību visās jomās.

Skolas ārējā un iekšējā vide spēcīgi ietekmē bērna personības vispārējo attīstību.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību un bērna personības vispārējo attīstību, labai skolai ir jābūt noteiktiem pamatelementiem: a) Infrastruktūrai; b) humānai videi;

c) uzvedības normām.

a. infrastruktūra

i. Labi aprīkotas laboratorijas, bibliotēka un lasītava; ii. Dzīvojamās telpas visam personālam; iii. Mūsdienīgi mācību līdzekļi un aprīkojums; iv. Bagātīgi spēļu laukumi ar aprīkojumu visdažādākām spēlēm un sporta veidiem, ieskaitot vingrošanas, meditācijas un vietu jogai; v. Atbilstošas ​​iespējas dažādām kopīgām skolas aktivitātēm, ieskaitot auditorijas; vi. Iespējas bērniem apmierināt savas intereses; vii. Atpūtas iespējas; viii. Pareiza medicīniskā aprūpe studentiem un personālam; ix. Labi izveidota un efektīva administrācija; x. Pareiza ūdens un elektrības ierīkošana; xi. zēniem un meitenes atsevišķas un tīras tualetes; xi. Aktivitāšu klase ar televizoru, DVD / VCD atskaņotāju, audio sistēmu, projektoru un darbam nepieciešamiem materiāliem; xii. Gaišas klases ar pietiekamu ietilpību.

b. Humānā vide

Laba skola nodrošina bērniem humānu vidi:

i. Dabas vidū: dārzs ar skaistiem ziediem un kokiem visapkārt skolas pilsētiņai; Valodas skolotāja pienākums ir iesaistīt apmācībā izglītojamos tā, lai viņi varētu just prieku, mierinājumu un mieru, lasot par daudzkrāsainu varavīksni, mierīgu un klusu upi, dejojošām narcisēm un noslēpumaino mēnesi. Visi šie skaistie, jaukie un dabiskie priekšmeti dziedinās jaunās paaudzes garu, paaugstinās viņu jutīgumu, pilnveidos viņu sirdis un attīstīs viņu mīlestību pret visu pasauli; ii. Skolas ētika atklājas caur dzīvīgumu, atvērtību, izaicinājumiem sniegt novatorisku mācību pieredzi; Pat svētku svinēšana, piemēram, Ziemassvētku, valodas skolotājs var izmantot, lai parādītu, kā paražas un svinības rada prieku un jautrību mūsu dzīvē, un padara mūs iecietīgākus, humānākus un plašāk domājošus; iv. Skolas vadītājam jānodrošina patīkama, droša atmosfēra un vadība programmu izstrāde; v. Skolas skolotājiem jābūt pieredzējušiem, motivētiem, piedāvājošiem sadarbības atmosfēru ar kolēģiem un diskusijas iespējas ar studentiem par visām tēmām, kas attiecas uz bērna attīstību; vi. Labvēlība jāizrāda visiem skolas darbiniekiem, visos gadījumos.

c. Uzvedības normas

“Labam” skolas skolēnam vajadzētu: i. Vienmēr tiekties uz augstākiem sasniegumiem t.i., pieliekot pozitīvas un nemitīgas pūles, lai sasniegtu vispārējo mērķi: labas prasmes un zināšanas; ii. Jāspēj plānot un organizēt lietas, savas ikdienas gaitas, jāspēj atrisināt problēmas; iii. Ir kārtīgs un sakārtots; iv. Veic savus pienākumus ar lepnumu un atbildības sajūtu; v. Ir daudzveidīgas un dziļas zināšanas; vi. Ir dažādas intereses un latentas prasmes;

vii. Ir sabiedrisks pēc būtības, ar mīlošu dvēseli; viii. Sadarbojas ar vienaudžiem, ir uzmanīgs, izpalīdzīgs; ix. Ciena noteikumus; x. Piemīt morāla drosme, nepiesedzot citu melus un palaidnības; xi. Ir tādas dinamiskas īpašības kā drošsirdība, pārliecība, izturība;

Skolai būtu jānodrošina mierīga gaisotne. Tas nozīmē, ka visi tie, kas tajā iekļūst ne tikai jūtas laipni gaidīti, bet ir arī motivēti un iesaistīti. Tas iespējams ir tikai tad, ja ir partnerības izjūta un izpratne par to, ka skola nav tikai darba vieta, bet nākotnes pamatelements.

Tajā atradīsim: displeju, diagrammas un sienas žurnālus, kas sniedz informāciju par dažādām tēmām un notikumiem.

Tīrība un higiēna skolā ir nozīmīga, lai izveidotu pozitīvas enerģijas plūsmu.

Dabas ienešana klasē - klasē esošie augi, puķes podos dod tai īpašu auru, siltumu un uzmundrinājumu, kuru var nodrošināt tikai daba.

Organizēšanās laikā

Skolām ir jāorganizē darbība laikā gan dienas, gan nedēļas, gan gada garumā. Jau no brīža, kad mēs ieejam skolā, līdz brīdim, kad mēs no tās izkļūstam mums jābūt organizētiem laikā. Tas attiecas uz katru dienu, katru nedēļu un gadu, kas pavadīts skolā, un dzīvē, kuru vadām. Lineāri izvērstais laiks mijas ar cikliskām laika norisēm, kad notikumi cikliski atkārtojas dienas ietvaros vai pat gada ietvarā.

Sadarbība

Sadarbības klasē nozīmē to, ka tā darbojas kopā kā komanda. Mācīšanās kopā ir sadarbības klases būtība. Šodien klases ne reti ir sadrumstalotas pēc ekonomiska rakstura iezīmēm,  valodu atšķirībām un dzimumu nevienlīdzību. Spēja sadzīvot ir neatņemama taisnīgas, nevardarbīgas sabiedrības radīšanas nosacījums.

Kā sadarbība tiek realizēta? Caur dažādo procesu attīstību klases (grupas) ietvaros; caur grupas resursu koplietošanas prasmju attīstīšanu; sadarbībā izslēdzot konkurenci; caur kopīgu lēmumu pieņemšanu, noteikumu ievērošanu un kopīgas atbildības uzņemšanos; Fokusējoties uz cieņu pret daudzveidību, atšķirību novērtēšanu un pieņemšanu, uzticības radīšanu un piederības sajūtas veidošanu klasei/grupai.

Grupas dinamika

Cilvēki pēc būtības ir sabiedriski un lielu daļu savas dzīves pavada grupās. Tas dot iespēju cilvēkiem izteikties (sevi apliecināt) ne tikai individuāli, bet arī kolektīvi. Kā jau minēts, lai izveidotu efektīvu grupu, jāievēro daudzi faktori – sadarbība, morāles attīstība un pašcieņa, taisnīgums un cieņa pret otru. Tikai tad, kad visi šie faktori apvienojas, var runāt par efektīvu grupu.

Grupas veidošana

Kad grupas sanāk kopā, indivīds bieži jūtas apdraudēts, jo vietas atrašana (lomas) grupā rada zināmu diskomfortu. Kad grupas struktūra izveidojusies - lomas, uzdevumi, atbilstoši mērķim sadalīti, grupa gatava kopīgā mērķa realizēšanai. Grupu veidošanas process ietver dialogu, komunikāciju, lomu spēli, lēmumu pieņemšanu un darbības organizēšanu. Tātad grupu raksturo skaidri noteikts mērķis, studentu skaidrība par katra individuālajām lomām un uzdevumiem. Draudzīga grupas vide veicina ideju apmaiņu starp tās locekļiem. Tāpat ir svarīga disciplīnas un uzvedības kodeksa ievērošana, par kuru kolektīvi un demokrātiski nolēmuši grupas dalībnieki. Darbs grupā dažkārt var izraisīt spriedzi un konfliktus; šķīrējtiesnesis, vai grupas konsultants var palīdzēt tos risināt grupas iekšienē.

Kāpēc mums jāiemācās Sadarbība?

Sadarbība ir (domāju tāpēc, ka skolās šodien tiekam gatavoti konkurencei, ar kuru saduramies arī reāli ieejot darba tirgū) kļuvusi ārkārtīgi nozīmīga, jo gan skolās, gan visā pasaulē ir šķelšanās spēki, kas ienes bailes, savtīgumu, varaskāri, naidu utt.. Klasē, kas ir sabiedrības mikrokosma, var redzēt tās sadalījumu spēcīgos un vājākos, minoritātes un vairākuma pretstatījumos, bagātajos un nabadzīgajos.  Skolotāja pienākums ir veicināt dialogu un darba kultūru klasē, skolā. Skolotājam ir izšķiroša loma uz kopīgām vērtībām balstītas klases kopienas veidošanā. Klases, kuras vieno kopīgs darbs kopīgam mērķim, automātiski pārtop par mācīšanās kopienu. Mūsdienās neveselīga (vai vispār var būt veselīga konkurence) konkurence ir kļuvusi par galveno pamatu pašcieņai, kura tiek stimulēta ar otra sakaušanu. Konkurence ir kļuvusi par spriedzes avotu.

Vērtības veidošanas kultūra

Sekojošas aktivitātes varētu būt noderīgas, veidojot vērtības skolā:

1. Demokrātiskas vides veidošana visā skolā, sākot no palīgpersonāla līdz pat vadībai, kas būtu kā piemērs, kam līdzināties.

2. Izveidot izspēles parlamentus, kur bērni varētu izvirzīt savas idejas un atklāt savas grūtības.

3. Izveidot skolas padomi, kuras pārstāvji varētu būt arī skolas vadībā.

4. Personāla mudināšana savstarpējai sadarbībai.

5. Studentu iesaistīšana organizatoriskajā darbībā visām skolas aktivitātēs.

Skolas un mājas sadarbība

Skola, vecāki un sabiedrība kopumā ir atbildīga par sociālās apmierinātības un skolēnu emocionālo vajadzību apmierināšanu. Ja visi nenāk kopā līdzsvarotas personības radīšanā, mūsdienu jaunieši var kļūt dumpīgi vai pat vardarbīgi.  Mājas - skolas partnerība vērtību izglītībā ļauj bērniem apgūt vērtības, kuras palīdz pozitīvas personības veidošanā, sākot jau no agras bērnības: attīstot kopīgu garīgumu; cienot ar kultūru un tradīcijām saistīto vērtību vēsturisko mantojumu; izprotot cilvēktiesību un demokrātijas jēdzienus; pielāgojot savu dzīvesveidu tādu globālu problēmu risināšanai kā rūpes par dabu un ilgtspējīgas attīstības, sociālā taisnīguma, terorisma, narkotiku un alkohola lietošanā utt.

Mācības nesākas ar skolu, tas sākas daudz agrāk mājās un turpinās tur pat pēc tam, kad bērns tiek iepazīstināts ar formālo izglītību. Vecāku līdzdalība ir obligāta izglītības procesos. Vecāku - skolotāju partnerībai ir izšķiroša nozīme holistiskā izglītībā un abiem jābūt pārliecinātiem, ka viņu alianse ir bērna interesēs. Vērtībizglītības kontekstā mācītas vērtības un problēmu risināšanas metodes klasēs ir jāuztur un jāapstiprina mājās, ja vēlamies, lai tās skolēni internalizētu.

Mājas - skolas partnerība - ētika un vērtības

A. Vecāku iesaistīšanās

Vecāku iesaiste vērtībizglītībā sākas ilgi pirms skolas. Sākotnēji vērtības bērnam nodod vecāki, vecvecāki un citi tuvi radinieki, ar kuriem bērns mijiedarbojas. Šīs vērtības parasti ir tādas, kuras sagatavo bērnu sabiedrībā: mācās kārtot lietas, sasveicināties ar vecākajiem, respektēt laiku, atturēties no vienkāršām vardarbības darbībām (piemēram, priekšmetu mešana, īpašuma iznīcināšana), ir daļa no sākotnējiem vērtībizglītības pirmsākumiem ģimenē. Lielākā daļa vērtību ir tās, kuras ģimene ir uzņēmusi no sabiedrības. Ne reti pusaudži vai cilvēki dzīves vēlākā posmā, sāk apšaubīt šīs vērtības. Uzkrājoties dzīves pieredzei, vecās vērtības tiek pārvērtētas un pārveidotas, lai veidotos jaunas vērtības. Vienas vērtības tiek atmestas, citas integrētas. Vērtības mainās, mainoties sabiedrībai, tāpēc indivīdiem ir vajadzīgas prasmes noskaidrot, kādas tieši ir viņu pašu vērtības. Viņiem jāprecizē savas vērtības.

Ir izšķirami vairāki vecuma posmi atkarībā no tā, kas motivē cilvēka attieksmi un rīcību.

1. Pirmskonvenciālais posms (0–7): es to daru tāpēc, ka mani vecāki tā saka; Jo tā darot, es saņemšu atzinību / dāvanu utt.

2. Konvenciālais posms (7.-10.): Es to daru tāpēc, ka es jums labāk patikšu kā saistībā ar vienaudžiem, tā vecākiem un skolotājiem; Jo tas ir likums, un man tas tā ir jādara.

3. Pēckonvenciālais posms (18+): es to daru jo taisnīgums to prasa; jo tas ir labs cilvēcei.

A. Darba ētika

Darba ētika nozīmē saistības, precizitāti, taisnīgumu, sirsnību, dalīšanos, palīdzību, neatkarību, atbildību, pazemību un lepnumu. Bērniem jāiemācas saskatīt, ka katrai darbībai ir sekas – labas vai sliktas. Piedāvājot bērnam palīdzību, ir jāsaglabā viņam piešķirtā neatkarība izvēlēties vai noraidīt palīdzību. Ir svarīgi, ka bērni apjauš savas tiesības kontrolēt situāciju, pieņemt svarīgus lēmums, tajā pat laikā viņi saprot visu savstarpējo saistību un to, ka viņu rīcība ietekmē ne tikai viņus pašus, bet arī citus, par ko arī ir atbildīgi.

B. Vecāku un skolotāju asociācija

Vecākiem ne tikai regulāri jāapmeklē vecāku un skolotāju sapulces un jāapspriežas ar skolotājiem, - viņu klātbūtne vēlama dažādās skolu programmās. Viņi var būt kā profesionāli tiesneši konkursos, lektori utt., ir svarīgi, ka viņi dalās savās prasmēs ar skolu. Vecāki var brīvprātīgi aizstāt skolotājus atvaļinājumā, dot ieguldījumu skolas labklājības projektos, piemēram, brīvprātīgi piedalās tādās aktivitātēs kā sporta dienas un braucieni ekskursijās utt..

Pieaugušo sadarbības attiecības ar skolu ir ne tikai abpusēji izdevīgas, bet arī ļauj skolai uzņemties iniciatīvas sabiedrībā, ko tā citādi nekad nebūtu varējusi darīt. Bez tam tas ļauj skolai kalpot kā sociālo pārmaiņu instrumentam. Skola var iesaistīties kopienas projektos, piemēram, pieņemt apkaimes kopienu, atverot profesionālos centrus un vadot darbnīcas sabiedrībā, organizējot veselības pārbaudes un lasītprasmes projektus (katrs no tiem māca vienu) pieaugušajiem. Šie projekti bērniem nodrošina reto saskarsmes iespēju ar cilvēkiem, kuri nav līdzīgi viņiem, saprot viņu problēmas un realitāti, un jūt viņiem līdzi. Rūpes un dalīšanās attieksme ir mierīgas sabiedrības stūrakmens. Mājai un skolai būtu jānodrošina ne tikai vide, kas ir lielākas sociālās vides mikrokosms, bet tai vajadzētu būt iespējai arī izraisīt pārmaiņu dzirksteles sabiedrībā.

Vērtības caur partnerību

Vērtības un ētiku nekad nevar mācīt atsevišķi, bet tai jābūt skolas ideoloģijas, darbības un prakses neatņemamai daļai. Zināšanas, prasmes un attieksme, kas ir daļa no vērtībizglītības procesa, jāuztver kā prasmes, nevis dogmatiski jāuzspiež skolēniem jebkurā brīdī.

1. Individuālās vērtības

Pašcieņa; Tolerance; Patiesība; Cilvēku un to atšķirību cienīšana; Atvērtība jaunām idejām un pārmaiņām; Līdzsvarotība; Līdzjūtība; Spēja piekļūt attiecīgajai informācijai un to izmantot; Rūpes un iejūtība; Atbildība; Jutīgums pret nelabvēlīgiem apstākļiem (ekonomisko un sociālo fonu), invaliditāti utt.; Domu un darbības kontrole; Vides izpratne; Komunikācijas prasmes; Kritiskās domāšanas un problēmu risināšanas spējas; Pozitīva perspektīva;

Līderības un lēmumu pieņemšanas spēja.

2. Klases vērtības

Nav diskriminācijas; Kooperatīvs darbs grupās; Cieņa vienam pret otru; Mierīga konfliktu atrisināšana; Daudzveidības atzīšana; Noteikumu un likumu ievērošana.

3. Skolas vērtībām

Skolas misija; Daudzveidīga un interesanta mācīšanas pedagoģija; Pieaugušie kā paraugi; Droša vide; Aktivitātes veicināšana starptautiskā izpratnē, piemēram, rūpes par daba vidi un sabiedrības ilgtspēju; Personāla attīstības programmas; Vecāku un skolotāju partnerība; Rūpes un konsultācijas

4. Kopienas vērtības

Vadības iniciatīva; Sadarbība ar citām iestādēm; Partnerība ar citām skolām / organizācijām; Attieksmju problēmu risināšana.

Noslēguma domas

Mājas, skolas un kopienas partnerība ir būtiska - skolas ne tikai nodrošina mācīšanos klasē, bet tās darbība pārsniedz sociālo robežu. Tas, ka skolotāji un vecāki ir cilvēki, kuriem ir vislielākā ietekme bērna dzīve, ir neapstrīdama realitāte. Vecāki ir dziļi iesaistīti savu bērnu attīstības procesā un šajā sakarā, faktiski, tiem ir jāveido nepārtraukta sadarbība ar skolu.

Ar sadarbība aicinājumu starp skolu un vecākiem šoreiz arī beigsim otro ieskatu vērtībizglītībā. Šoreiz tas bija konkrēts vērtībizglītības modelis. Nākošajā sarunā turpināsim pētījumus par citiem vērtībizglītības piedāvājumiem pasaulē.