Alternatīvo skolu dibinātāji raksta vēstules, uzdodot vienus un tos pašus jautājumus. Tāpēc publicējam vēstuli, kurā sniegtas atbildes uz galvenajiem jautājumiem.

1.      Savu domu par skolas dibināšanu vajag palaist tautās – nopublicēt vietējā presē. Pēc tam varat gaidīt atsaucamies ieinteresētos novada vecākus, potenciālos skolotājus. Skolas dibināšana ir ļoti nopietns pasākums un vēlams tajā iesaistīt vairākus domubiedrus. Jāņem vērā, ka nodibināt skolu nozīmē mainīt savu dzīvi ilgstošā periodā (mūsu skolas nav vieta, kur attīstīt biznesu jeb gūt kādu finansiālu labumu).

2.      Iesakām domubiedru kopai nodibināt savu biedrību ar topošās skolas vārdu un veidot mājas lapu. Ja vēlēsieties būt par atzaru tautskolai, tad tā ir viena no prasībām - biedrības dibināšana saimniecisko darījumu veikšanai, sponsoru piesaistei, projektu darbiem utt.

3.      Ja jūs sākat ar pirmo klasi, tad nemaz daudz to skolotāju nevajag - pietiek pat ar vienu, diviem.

4.      Vēlamais bērnu skaits grupā 10 - 12, bet ne vairāk kā 15.

5.      Gaidiet tos bērnus, kuri atnāks (kurus atvedīs vecāki), ieteicam nekādu filtru neveidot. Par vienīgo atlases kritēriju varētu kļūt vecāku (vecākiem bērniem arī bērnu) apņemšanās raksts par skolas filosofijas atbalstīšanu un iedibināto tradīciju ievērošanu. Tas pats arī pedagogiem.

6.      Gatavus pedagogus jūs neatradīsiet. Tautskolas filosofijas stūrakmens ir "brīvība", brīvība skolotāja radošai darbībai, kura izpaužas tautskolas principu ievērošanā. Katrs skolotājs ir personība ar savu pieredzi un savu skatījumu uz pasauli, saviem akcentiem. Veseluma filosofija pieļauj situāciju daudzveidību, kuru nosaka, jau minētā skolotāju veidotā vide, kā arī skolas fiziskā vide - pilsēta lauki, vai kaut kas pa vidu, privāta teritorija vai tā ir pašvaldības, vai sabiedriska utt., un, protams, arī pats bērns - viņa intereses, dotumi psihiskās, fiziskās īpatnības utt. Bez tam neesam atkarīgi arī no finansēm - ko varam atļauties un ko vēl nē. Ar pamatprincipiem būsim gatavi iepazīstināt. Viss teiktais nozīmē to, ka veidot programmu konkrēta mācību priekšmeta apgūšanai ievērojot tā dabīgo attīstību, skolotājam būs radoši jāpielāgo mācību metodes, darba paņēmienus ik brīdi katram skolēnam individuāli (jeb jāveido ar skolēnu sadarbības gaisotni, vidi). Programma nav veidojama ilgam laika posmam – ir ieskicējams tikai ceļš uz mērķi.

7.      Telpas jāmeklē pašiem. Vislabāk ir vienoties ar pašvaldību par kaut kādu telpu nomu. Protams, ka tām ir jābūt piemērotām no sanitāro inspekciju un ugunsdzēsības prasību puses. Pašvaldības parasti ir lētākas un to uzlabojumiem, remontiem ir vieglāk piesaistīt naudu. Arī pašvaldības, ja ir pārliecinājušās par jūsu darāmā nozīmīgumu, jūsu uzticamību, un ar tām citādi labi sadzīvojat, var piedalīties projektu līdzfinansēšanā, vai dod kādus atvieglojumus. Telpu lielums atkarīgs no jūsu finansiālās prognozes.

8.      Tāmi jāveido pakāpeniski un nopietni, aprēķiniem jābūt pamatotiem. Protams, ka sava nozīme ir arī bērnu skaitam, bet parasti ir vajadzīgas telpas arī interešu apmierināšanai, kustībām utt. Protams, ka vēlamā atrašanās vieta būtu dabas vide.

9.      Kā filiāle tiks nodrošināsim ar lietvedības pakalpojumu? – tas ir savstarpējās vienošanās jautājums. Pašiem noteikti būs jāuzņemas vietēja rakstura lietu kārtošana. Visus dokumentus, kuri saistāmi ar "lielās biedrības vārdu" paraksta valdes priekšsēdētājs vai pilnvarotas personas. Par valsts līdzekļu tēriņiem atskaitās centrālā grāmatvedība, sastādot atbilstošām institūcijām attiecīgos dokumentus. Visas valsts mērķdotācijas iet caur centrālo grāmatvedību. Kā jau tika teikts, visu saimniecisko darbību uzņemas mazā biedrība jeb vecāki dibinātāji.

10.  Ar finanšu izlietojumu ir jābūt ļoti, ļoti piesardzīgiem - jālieto tikai mērķim un nevar būt nemazāko pazīmju par savtīgu rēķinu kārtošanu – te jābūt caurspīdīgumam un gataviem sniegt atskaites naudas devējiem.

Ja ir kādi jautājumi, rakstiet!