Izteikšu savas domas par kustības iespējamām vērtībām, darbībām, noteikumiem un citiem aspektiem!

Kā jau kustības galvenajā mērķī ļoti trāpīgi definēts „garīgi modināt sevi un palīdzēt to izdarīt arī citiem”, tad manuprāt, arī tas lielākais darbs būtu veicams ar sevi, ar savām negācijām, zemo vibrāciju enerģijām un nepilnībām. Nevarēsim palīdzēt citiem kaut ko uzlabot viņu dzīvē un modināt viņus, ja paši to nebūsim izdarījuši ar savu dzīvi. Un citam jau arī var palīdzēt tikai tad, kad viņš tam ir gatavs, nobriedis, vēlas pārmaiņas savā dzīvē.

 

Pa punktiem:

1. Mums būs jāatrod un jāiedarbina sviras, kuras kaut kā bremzētu šo ļautiņu masveidīgu iekļaušanos pašreizējās sabiedrības izsmalcinātās paverdzināšanas formās.

 

Manuprāt, šeit nav un nebūs ietekmīgāka veida, ka tas, ko Jūs jau darāt gadiem ilgi, Ojār! Respektīvi, tas ir darbs ar bērniem, darbs ar bērnu izglītību un audzināšanu.

Pieaugušajam cilvēkam ir daudz grūtāk kaut ko mainīt savā apziņā. Tāpēc labāk vienkārši neļaut jaunajai paaudzei iekāpt tajos netīrumos. Tas ir darbs ar saviem bērniem mājās, darbs ar sevi, jo bērni mācās pēc piemēra, darbs ar izglītības sistēmu, darbs ar sabiedrību informēšanas jautājumos, kas ir saistīti ar īstām garīgajām vērtībām, ar to, kādas briesmas satur mūsdienu popkultūra, nekvalitatīvs ēdiens, atsvešināšanas no dabas, tehnogēnisms un citi.

Tautskola un tās filiāles ideāli der, manuprāt, šī mērķa īstenošanai. Jau tagad dabiskā veidā Tautskola ir pārvērtusies par alternatīvās izglītības centru Latvijā un tāpēc Tautskolas viedoklim, arī kā Latvijas alternatīvi domājošo vecāku pārstāvim, bērnu audzināšanas jautājumos ir jāsāk skanēt skaļāk, cik nu tas ir iespējams –gan sabiedrībā, gan Saeimas koridoros, gan medijos, kas saistīti ar audzināšanas jautājumiem. Piemēram, viedokļi un publikācijas žurnālos Mans Mazais, Annas psiholoģija, Skolas vārds (visi, kas ir saistīt ar bērnu audzināšanu, izglītību, attīstību. Visus nepārzinu); semināri un lekcijas jauniem vecākiem; publikācijas internetā; varbūt pat savs žurnāls vai vismaz sava lapa soc.tīklos, kur ieinteresēti vecāki varētu lasīt Tautskolas viedokli un publikācijas.

Tautskola var izaugt līdz spēcīgam smagsvaram izglītības līmenī tā, lai tās viedokli nevarētu neņemt vērā, veidojot nākamo gadu izglītības koncepcijas un attīstības stratēģijas valsts līmenī.

Tas pats jau attiecas uz jautājumu par „Cits darbības lauciņš būtu vēršams visu ļaužu, kopu vienošanas (konsolidēšanas) virzienā. Arī te ir viela pārdomām, ierosinājumiem, priekšlikumiem”.

Ja mēs bērniem spēsim iemācīt, ka viss ir viens, ka nav jāmeklē atšķirīgais un par to jāstrīdas, bet gan jāmeklē kopīgais, tad arī vienotības laikmets atnāks daudz ātrāk.

Savādāk, manuprāt, konsolidēt no ārpuses ļaužu masas, kas nav tam nobriedušas diez vai būs pa spēkam mums vai kādai citai kustībai. Tas darbs nāk no iekšpuses, no katra iekšējās gatavības un izdarīta darba. Ja tas nav bijis paveikts, nekas nestrādās no ārpuses.

Protams, augļus no darba ar bērniem mēs neredzēsim tik ātri, bet tā paaudze, kas aug tagad, jau būs daudz saliedētāka, ja vien mēs spēsim pietiekami daudz pūļu ieguldīt bērnu patiesās garīgajās vērtībās un vienotības koncepta ieaudzināšanā.

 

 

Neko jaunu jau nepateikšu, bet šīs, manuprāt, ir tās svarīgākās:

 

 

·         Ar darbību šajā kustībā mēs saprotam to, ka ne tikai paši pilnveidojamies, bet arī ka kalpojam kādam augstākam mērķim un būtnēm – mieram, laimei, mīlestībai, Latvijai, Zemei, Cilvēcei, Visumam.

·         Vārdam seko darbs. Pirmkārt, jau tāpēc, ka materiālajā plānā nekas nenotiks, ja tikai runāsim. Nepieciešams arī reāls darbs un, galvenokārt, kā jau minēju, tas ir darbs ar sevi. Lai tās vērtības, ko paužam savā kodeksā nebūtu uz papīra, bet būtu mūsu katra ikdiena. Otrkārt, tāpēc, lai nebūtu tikai plika parunāšanās un kad būs jārīkojas arī kopībā kā kustībai (gan jau arī tāds moments atnāks), tad visi diži runātāji paiet malā.

·         Dziļa izpratne par to,ka, kaut mūsu domas un vēlmes ir līdzīgas, viņas nekad nebūs vienādas, jo tur jau slēpjas mūsu katra burvība un individualitāte. Tāpēc, mums katram jāspēj pieņemt, ka Kustībā nekad nebūs viss tieši tā, ka kāds no mums iedomājas, bet ka spēsim atrast smuku kopsaucēju, kas vedīs uz mūsu kopīgo lielo mērķi garīgajai atmodai. Sinerģijas rezultāts būs ļoti skaists, ja vien mākslīgi to nemēģināsim pārlieku ietekmēt.

·         Nenosodīšana- katra dalībnieka lēmums iestāties/izstāties tiek pieņemts ar cieņu. Dalībnieku individuālās īpatnības (pat negatīvas) netiek kritizētas, bet gan respektētas, jo mēs katrs esam tikai ceļā.

·         Palīdzības sniegšana otram tikai pēc lūguma. Tas ir savā ziņā kosmiskais likums. Neko neuzspiežam un savu viedokli, padomus, palīdzību dodam tikai tad, ja cilvēks to ir lūdzis. Ja kādam liekas, ka viņš zina labāk par otra cilvēka dzīvi, tad ir jānomierinās un jāpastrādā ar savu augstprātību.

·         Ikdienas darbs ar negatīvo. Savu domu higiēna. Vārdu higiēna. Atbildības uzņemšanās par savu dzīvi un notikumiem tajā. Apzināta dzīvošana. Uz visu skatīšanas no malas, cik vien iespējams. Uzdodam sev jautājumus par visām dzīves norisēm apkārt – kāpēc tā; ar kādu mērķi; vai man tas nāks pa labu; vai tas ir tas ko es vēlos; vai tas ir tas, kas man sniedz patiesu gandarījumu, nevis sabiedrības uzspiests; kā var savādāk; vai tas nes sevī mīlestības enerģijas un līdzīgie jautājumi. Neko neuzņemam kā dotu, bet izlaižam caur savu sirds prizmu un tikai tad akceptējam vai noraidām. Tā varēsim katrs no sevis izravēt ļoti daudz un ar to vien jau būsim tikuši tuvāk mūsu mērķiem.

·         Kā atsevišķu rituālu var ievest katra dalībnieka regulāru (piemēram, vienreiz nedēļā vai divās) labo domu sūtīšanu katram no Kustības dalībniekiem un kustībai kopā. Tas neprasa daudz laika. Tā mēs stiprinātu mūsu savstarpējo saikni un vairotu kustības kopējo pozitīvo enerģētiku un spēku.

·         Pārlieku nesteidzināt noteikumus un nekontrolēt situāciju. Mums jāsaprot, ka šajā Kustība ir daudz apslēpto procesu, kas mums varbūt nemaz nav zināmi un kas rit savā gaitā, laikā kad mēs unapkārtēji tam esam gatavi. Tāpēc mums jāiemācās gaidīt, atlaist situāciju. Izpratne, ka ceļā uz tādu diženu mērķi mums klāt ir daudz jo daudz palīgu no smalkās Gaismas pasaules. Mums ir jāļauj viņiem izdarīt savu tiesu darba un jāpaļaujas, ka viss norit tā, ka tam vajadzētu būt. Protams, kā jau minēju arī konkrētām darbībām no mūsu puses ir jābūt.

·         Savstarpējā prieka uzturēšana – kā nu neklātos Kustībai vai mums pašiem savā dzīvē, jāiemācās uzturēt ikdienas prieku. Smaidām viens otram no sirds, jokojam, uzturam pozitīvo atmosfēru – tas gan vairos satikšanās un sadarbības prieku, gan kopējo pozitīvo enerģiju mums apkārt. Neesam pārlieku nopietni.