·      Brīvība nozīmē neatkarīgu izvēli, viedokli;

·      Brīvība nozīmē drošību, stabilitāti, pārliecinātību;

·      Brīvība nozīmē neatkarību - nav nevienam jāizpatīk, kādam kaut kas jāpierāda;

·      Brīvība nozīmē pašpietiekamību; brīvībā esi mierā ar sevi;

·      Brīvību nosaka morāles princips: nedari citiem to, ko pats negribi, lai citi to dara tev;

·      Brīvība meklējama sevī caur domu tīrību un skaidrību, tīriem darbiem;

·      Brīvība nav pieķeršanās; Brīvība ir nepiesaistīšanās citu domām, viedokļiem, uzskatiem;

·      Brīvībā nav baiļu – bailes rodas no pieķeršanās, tā rada atkarību;

·      Brīvība ir process, vispārēja lietu kārtība;

·      Brīvība ir tad, kad tu realizē Dieva gribu, kad tu dzīvo absolūtā saskaņā ar „Visu kas ir.”

·      Brīvam nozīmē būt ļoti drosmīgam;

·      Brīvība nozīmē izdzīvot to scenāriju, ko dvēsele izvēlējusies.

·      Brīvība nozīmē spēja būt pašam;

·      Dot brīvību bērnam nozīmē ļaut darīt viņam to, kas viņu interesē;

·      Brīvība nozīmē nepazaudēt iekšējo es, būt saskaņā ar savu sirdsbalsi, saprast ko vēlas dvēsele;

·      Brīvībā neko neuzspiež apkārtējai videi, pasaulei.

·      Brīvība ir mans viedums;

·      Brīvība ir pretstats visatļautībai – visatļautība ir verdzības forma;

·      Brīvība ir iekšējs klusums, iekšēja saskaņa ar sevi un dabiska brīvības došana citiem;

·      Brīvība nozīmē dzīvot atbilstoši savam iekšējam dabīgam spēkam;

·      Brīvība izslēdz konkurenci;

·      Brīvībā doma ir skaidra, vēlēšanās patiesa un viss notiek pats no sevis;

·      Brīvība ir manas pasaules izjūtas robežas;

·      Brīvība ir mana saskaņa ar vidi;

·      Ierobežojot otra cilvēka brīvību, mēs ierobežojam paši savu brīvību.

 

2. Tīrības (Daiļuma) princips

·      Ietver fizisko tīrību un garīgo tīrību – tīras, skaidras, šķīstas, baltas domas;

·      Gaišums, patiesība, smalkums;

·      Harmonija – tīras domas, tīri darba;

·      Esi patiess (neliekuļo);

·      Gaisma no tīras sirds, kurā nav aizvainojuma;

·      Dvēseles būtība;

·      Baltais, tikumiskais, iekšēja sakārtotība, ārējais un iekšējais skaistums;

·      Attieksmes mēraukla, sevis atrašanas nosacījums;

·      Tīra barība – iekšējas sakārtotības un drosmes nosacījums;

·      Brīvības mēraukla;

·      Netīrība ir lipīga: neaplipini savus skolēnus!

·      Gaišas domas, labestīga vide;

·      Saskaņa pašam ar sevi;

·      Sirds skaidrība un spēja dot;

·      Iekšējs miers;

·      Patiesums;

·      Attīstāma lieta sevī;

·      Kaut kas nepārtrauktā kustībā; Kopjama un uzturama parādība.

·      Citam došanas nosacījums;

·      Katra būtība, iekšējs vērotājs;

·      Šķīstais neaizskaramais;

·      Baltais cilvēkā;

·      Sevis, savu darbu izvērtēšana nosacījums;

·      Sirdsapziņa.

 

3. Mīlestības princips...

·      Mīlestība ir enerģija, kas materializējas darbos. Tā ir visur esoša;

·      Mīlestībā negaidām došanu, bet dodam;

·      Mīlestība ir žēlsirdība (līdzjūtība);

·      Mīlestība ir visu varoša gaisma. Mīlēt – būt gaismai;

·      Mīlestībā savā būtībā esam tīri vārdos, darbos, attieksmēs pret sevi un pasauli;

·      Mīlestība ir attieksme un parādās iecietībā, bijībā un saticībā;

·      Mīlestība atklājas darbībā gan attiecībā uz sevi, gan uz ārējo pasauli;

·      Mīlestība atklājas caur visu ko darām;

·      Mīlestība – labestība; Labestība iet roku rokās ar izpalīdzību;

·      Labestība nozīmē atvērtu sirdi;

·      Mīlestība izpaužas labestībā - labu domāt, labu darīt, ticēt labajam! Labestība - miers un labvēlīga attieksme, neuzspiešana;

·      Mīlestība pareizas rīcības nosacījums;

·      Mīlestību var redzēt acīs;

·      Mīlestība panākumu garants. Visi principi mīlestībā balstīti;

·      Mīlestībai nav telpiskās dimensijas; Tā atrodas kustībā;

·      Vispirms iemīli sevi un tad dod tālāk;

·      Mīlestība ir bezrobežaina visās savās izpausmē un realizējas mijiedarbībā;

·      Mīlestības avots meklējams katrā cilvēks;

·      Mīlestībai raksturīga nepārtrauktība, plūstamība un beznosacītība;

·      Mīlestība – ikdienas dzīve;

·      Mīlestība ir Dievs, Dievs ir Patiesība, Patiesība ir Mīlestība;

·      Mīlestība nav tikai emocijas;

·      Mīlestība ir pašattīstības nosacījums;

·      Mīlestībai ir daudz nokrāsu un visas tās vienotas tajā, ko saucam par dzīvi;

·      Nav nekas pasaulē tāds, kuru nevarētu apstarot mīlestības gaisma.

 

4.     Uzticēšanās princips

·      Cilvēks savā būtībā nepieviļ;

·      Uzticēšanās nav akluma pazīme;

·      Bez riska (uzdrošināšanos) nav attīstības – uzticēšanās attīstības priekšnoteikums;

·      Uzticēties nozīmē pieļaut iespēju kļūdīties;

·      Uzticēšanās ir ļaušanās kādai vienojošai virzībai;

·      Bez uzticēšanās nevar būt sadarbība;

·      Uzticēšanās – laime, prieks;

·      Uzticēšanās mīlestības mēraukla;

·      Uzticēšanās ir sirds kvalitāte;

·      Uzticēšanās ir ticība labā triumfam;

·      Atvērtām sirdīm nav nepieciešams uzticēšanās jēdziens;

·      Uzticēšanās nav savienojama ar labumā gūšanu – uzticēties nozīmē ticēt dievišķajam cilvēkā;

·      Uzticēšanās nozīmē harmoniskas attiecība;

·      Uzticies dievišķajam sevī;

·      Dzīve nav iedomājama bez uzticēšanos;

·      Uzticies sev – tu esi gaisma!

·      Uzticēšanās ir intuīcijas bērns;

·      Uzticēšanās ir sadarbības nepieciešamais nosacījums;

·      Uzticība ir process, kurā tu pārbaudi savu un citu varēšanu;

·      Uzticēšanās ir ļaušanās augstākiem spēkiem;

·      Uzticēšanās nav prāta, bet sirds auglis;

·      Uzticēšanās sev, bruģē ceļu pretī panākumiem.

 

·      Sadarbība nav saderīga ar izrīkošanu (komandēšanu);

·      Bez sadarbības nevar būt harmoniskas attiecības;

·      Veselums nav iedomājams bez sadarbības ar „visu, kas ir” – arī ar to, par ko neko nezinām;

·      Sadarbība – savstarpējs cieņas apliecinājums;

·      Sadarbībā vieno mērķis;

·      Sadarbība - harmoniska domu, darbības, enerģiju apmaiņa izjūtot konkrētā mirkļa situāciju;

·      Sadarbība ir vienošanās jūtu un intuīcijas līmenī;

·      Sadarbība ar vecākiem ir kopīga rūpe par bērna personību;

 

·      Pašizteiksmei nepieciešama cilvēku vides palīdzība;

·      Patība – individuāli dievišķais manī;

·      Patība – cilvēka būtība;

·      Tas ir tas, kas patiesībā esi;

·      Patība- sirds un gara stīgojums manī, kas atspoguļojas manās ārējās izpausmēs;

·      Katrs ir individualitāte ar savu raksturu, paradumiem, dotumiem un dzīves uzdevumiem;

·      Patība – es esmu es pats, tu esi tu pats – tā ir mūs dažādība, kas bagātina pasauli;

·      Iepazīsti sevi un paliec pie savas patības;

·      Patība – iespēja vienam no otra mācīties;

·      Individualitāti raksturojošais;

·      Patība – mans mērķis.

 

·      Būt patiesam pret sevi un citiem

·      Patiesība meklējama cilvēka patībā

·      Patiesība katram sava;

·      Patiesība neliekuļo;

·      Patiesība ir godīgumam rada;

·      Patiesība rosina patiesību;

·      Patiesība nav atklājama, ja nav mīlestības;

·      Patiesība ir ētiska kategorija;

·      Pasaules redzējums;

·      Patiesību nevar iemācīt – tā būs tikai kādam citam piederoša patiesība, kuru „iemācoties” zināšu;

·      Patiesība ir pati dzīve.

 

·      Kalpot nozīmē realizēt mīlestību;

·      Kalpošana - nesavtīga došana;

·      Kalpošana-cilvēka patiesā būtība;

·      Kalpošanā neprasa atlīdzību;

·      Kalpot – dievišķuma pazīme cilvēkā;

·      Kalpot nozīmē realizēt savu patību;

·      Kalpošana- dzīves jēga;

·      Kalpot nozīmē veikt kaut ko, kas dod patiesu labumu;

·      Arī no maza sējuma iespējams iegūt lielu ražu;

·      Dari to, kas vislabāk padodas!

·      Kādus tu bērnus izveidosi, tādi tie arī būs;

·      Nesēj to, ko nevēlies pļaut;

·      Sēj beznosacījumu, beznosacījums nāk arī atpakaļ; 

·      Skaistais piesaista skaisto un neglītai neglīto;

·      Skolotājs nākotnes sējējs;

·      Sēj atbilstoši savai sirdsapziņai – raža būs laba! 

·       „Nedari otram to, ko negrib, lai dara tev”;

·      Dari bērniem un kolēģiem to, ko pats gribi saņemt atpakaļ;

·      Ļaujies spontānumam;

·      Izjūti kosmisko pulsāciju, esi uz viļņa.

 

 

Маслоу Ф. (1997). Психология бытия. Москва: Рефл-бук.;