Par tikumību Dainās. Dažādi avoti.

Konspekts

Konspektēja O.Rode

Teodors Zeiferts

Latviešu rakstniecības vēsture

Rīga: „Zvaigzne”, 1993. 506.lpp.

 Šiem dzejdarbiem latviešu tautas dziesmas, zināms, nevar līdzināties ne pēc vielas, ne pēc gara un formas. Viņu pamats un saturs ir gluži cits: latviešu tautas dzīve. Un tā nav mazāk plaša un bagāta, kā atsevišķi kara gājieni un viņu sarežģījumi. Še parādās ne miesīgs, bet garīgs spēks, ne kaujas izveicība, bet darba tikums, ne pa brīžiem uzliesmojoša sirdība un drosme ienaidniekam uzbrukt, bet pastāvīga uzcītība un sirdsskaidrība, ar grūtībām cīnoties, ne ārēji, bet iekšēji pārdzīvojumi, ne miesīga, bet garīga varonība.

48.lpp

 Tikumi

 Še izceļas kāds no dvēseles parādības veidiem, kas redzami ieaužas latviešu tautas dziesmās. Tā ir s i m p ā t i j a, i e j ū t a aplūkotos, novērotos priekšmetos.

! U z c i t ī b a, n e p i e k ū s t o š a d a r b ī b a s d z i ņ a tad nu izceļas viņos klaušu laikos par vienu no tām īpašībām, ko sevišķi slavē, ko tikuši izkopj.

. Augstāk par to stādāma g u d r ī b a. «Daža laba rudzu klēts gudra vīra galviņā.» Par visvērtīgāko īpašību atzīst gudru padomu. Šūpulī jāliek trīs lietas, kas nepieciešamas: maize, nauda, gudrs padoms. - Tīrības jūtās savienojas t i k l ī b a u n d a i ļ u m s.

Sakarā ar tīrību k r ā s u starpā pirmo vietu ieņem b a l t ā. Tai vispār augstāka, dziļāka nozīme. Par baltiem min ne tikai priekšmetus, bet runā arī par baltu māmuliņu, baltiem bāleliņiem, baltām dienām; balta ir meita, kas nāk ar savu tikumu.

Baltā krāsa pirmā pie rokas arī dzejniekam. Balta ieva kalnā, vēl baltāka lejā; tautu meita sedz baltu villaini, vēl baltāka tai pūrā. Še darbojas jau t ī r a s d a i ļ u m a j ū t a s. 72.lpp

Šādā un vēl daudz citādos veidos izrotāt uztvertos priekšmetus skubina iejūta tanīs. To pavada cildenas p r i e k a jūtas. Ganu meita aplūko savas govis, atrod, ka tās raibas, lielas un mazas - visas raibas, un izsaucas:

Pati prieka nevarēju, 73.lpp.

 Tāds pat prieks, ko dod dziļa, skaidra iejūta tautu meitai vēl arī par savu villainīti, vainadziņu, puķēm, tautu dēlam par savu kumeliņu. Ja to vēl pabalsta jaunības zaļoksnība, pārplūstošais spēks, tad dziesmas aizrit tādā straujumā, ka ir valdīt nevar. Prieks tad savukārt neizsmejams dziesmu avots, kura plūdumu atkal vada, uztur un pavairo simpātijas uz tuviem priekšmetiem.

Simpātija pieaugdama top par m ī l e s t ī b u. Tā aptver tuvās būtes, ne vien cilvēkus, bet a r ī k u s t o ņ u s, dažreiz a r ī c i t u s p r i e k š m et u s. Pa daļai tas izskaidrojas ar uzskatu, ka apkārtējie dabas priekšmeti ir cilvēkam līdzīgas būtes. Zeltene ietu tautietim līdz, ja nebūtu žēl rožu dārza; baltā roze trīs gadus noraud pēc savas sējējas un laistītājas. Šī saka:

Būt zemīte viegla bijs!
Kā tās manas villainītes,
Es būt savu rožu dārzu
Tautās līdzi aizvedusi. 74/lpp.

Ir arī lietas un parādības, kas nemodina simpātiskas jūtas. Daudz kas jāpiedzīvo, jāredz, kas nav patīkams un teicams, no kā ceļas dusmas, ienaids. Šīs jūtas izsakās zobgalībā, i z s m i e k l ā, s a t ī r ā, arī lāstā.

Starp netikumiem, kurus ņem uz grauda, stāv pirmajā vietā s l i n k u m s. Puisis guļ ceļmalā melnu muti; lai Dievs dod siltu sauli, būs mušām barība. Tautu dēls snauž vagas galā; viņam dod dievpalīgu, viņš vaicā: «ko tu saki?» Meita brīnās, ka otrai nenāk miegs, vilnu vērpjot; viņai nāk miegs, kad aitu vien ierauga. Vēl graiza uzpūtību, lielību, dzeršanu un citus netikumus. 75.lpp.

 Mūsu tautasdziesmas - latvietības mēraukla
Raksti / Folklora un tradīcijas
Ievietotājs: Varis | Maijs 12, 2006 - 01:02 AM

Leišu Zigfrīds

"Dievturu Vēstnesis" Nr. 17

Dagmāra Beitnere

Dainas par labumu

http://tautiskums.blogs.lv/2006/05/29/dainas-par-labumu/

   Pārpublicēts no:

http://www.klubs415.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=342&mode=thread&order=0&thold=0

ka senāk tāpat kā šodien cilvēki ir tiekušies pēc pilnības. Dainas to izteic ar krietnumu, čaklumu un tikumu, un nosoda netikumu, slinkumu, nevīžību, mēlnesību. Tautas dziesmās bieži vien izmanto tikumu kā visu cilvēka pozitīvo īpašību kopumu. Labais tikums tika vērtēts augstāk par cilvēka skaistumu vai arī mantisko stāvokli.

Dainās cilvēka pozitīvās īpašības bieži ir tēlotas saistībā ar pārticību, caur to paužot viedokli, ka tikumi un manta pieder pie labo vai dižo ļaužu kārtas.

Vārds – tikums – latviešu kultūrā ir īpašs vārds, tas ir kā sinonīms čaklam, strādīgam, dvēseliski bagātam

Mūsu dainu tradicijā mēs atrodam apdziedātu cilvēka pašvērtības sajūtu. Apkārtējie cilvēki var dažkārt kādu nesaprast, noniecināt, taču cilvēkā pašā ir atziņa par savu pašvērtību, varbūt pat nozīmību.

Lai kādas situācijas dzīvē, lai kādi cilvēki nāktu dzīves ceļā, latviskā dzīves gudrība dod padomu:

kad es pate laba biju.

Zenta Mauriņa Latvietis un darbs

Ievietots: Cet, 2007-12-27 20:40 by juris

http://www.janabaznica.lv/node/4220

Latvietim zeme ir svēta,

daiļums ir pirmais būtiskais elements latviešu pasaules uzskatā, tad otrs ir darbs.

Cilvēks

pats sevi piepilda, cilvēks ir un top, aug un nobriest mijiedarbibā ar līdzcilvēku, ar darbu, ar Dievu, jo visa dzīvā dzīvība ir kustība, enerģija, kas dzen visu kosmu, dzen arī mūs. Tikko pārtrūkst saites starp "es" un "tu", tikko pamirst veidošanās griba, cilvēks nonīkst, aiziet bojā

Jo grūtāks darbs, ar jo lielāku prieku jāķeras pie tā. Prieks par veikto kliedē nogurumu.
Darba lietas ir cienījamas lietas. Darbu nevar sākt, kad grib, un pamest, kad tīk.

Darbā izpaužas vislielākais tikums, un tikumu ved sakarā ar to, kas tīkams, tātad estētisko. Šeit slēpjas dziļa doma, ka darbs - ētiski visaugstākā vērtība - ir tas, kas dailina cilvēku. Darbam skarba roka, bet šķīstītāja spēks.

Vairāk par meitas augumiņu un daiļumu cienī viņas darbu.

Darbs ir pakārtošanās kosmiskajai likumībai

Cilvēks top labāks, kad viņš var darīt to, ko viņš grib.

Vārda dzīvot sinonīms ir “izturēt". Nekurnot izturēt sāpēs un slimībās, nebrīvībā, trūkumā, pamestībā un atstātībā. Fizisko un psihisko ciešanu virknē, tik garā, ka neviens filozofs to vēl nav iespējis pārredzēt un jēdzināt, visbezjēdzīgākās ir tās, kas rodas, velti meklējot darbu.

• Zenta Mauriņa. Kultūra

Kā senču rakstītās tautasdziesmas atklāj viņu dzīvesveidu, domāšanu, uztveri un paradumus?

http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/tautasdziesmas.html

Cik es zinu, tad apmēram 1,2 miljonus tautasdziesmu nav savākusi neviena no Eiropas tautām.

Senie latvieši vienmēr ir turējuši augstā godā darbu un darba tikumu.

. Jēdziens darba vara ietver sevī domu, ka darbs, ne tikai nodrošina ar iztiku un pārticību, bet arī pilnveido, attīsta un māca pašu darītāju

Tā ceļ uz arvien augstākas cilvēcības pakāpes, pilda ar gudrību un galu galā veido personību ar savu neatkārtojamo, individuālo raksturu. Grūts un liels darbs piešķir un prasa no darītāja augstu darba tikumu.

Tādā veidā liels darbs izveido draudzību, stiprina un uztur to.

Tas ietver sevī čaklumu, apzinīgu attieksmi pret darbu, neatlaidību, izturību, saticību, gudrību un vēl daudz citu lietu.

Latviešu tautas dziesmas mums stāsta, ka zemnieku darba tikuma izpratnē liela un nozīmīga vieta ir bijusi labsirdībai, cēlsirdībai un mākai piedot. Šīs ir vienas no cildenākajām mūsu senču īpašībām. Tautasdziesmās labsirdība izpaužas kā cīņa un nesamierināšanās ar dažādām nehumānām lietām – nežēlību, cietsirdību, augstprātīgu izturēšanos pret saviem līdzcilvēkiem, citus pazemojošu rīcību un tā tālāk. Tās māca līdzjūtību, līdzcietību pret citu sāpēm un izpalīdzību nelaimē nokļuvušajiem, mudina ar darbiem aizstāvēt un palīdzēt mazākajiem un vājākajiem, kam klājas grūti.

Darbs rūda cilvēka spēku un nostiprina tā fizisko izturību. Bet darbs liek rūdīties arī cilvēka garam, attīsta prātu un veido viņu gudrāku. Un gudrība ir viena no garīgajām vērtībām, kura tiek plaši apdziedāta latviešu tautas dziesmās. Tautas dziesmās gudrība ļoti bieži tiek apzīmēta ar vārdiem – padoms, gudrs padomiņš.

Tā ir gudrība, kas iegūta krājot darbā gūto pieredzi, prasmi un māku. Gudrība, kas palīdz tikt galā ar grūtībām, ar ikdienas darbiem. Mūsu senču gudrība ir darbā, apkārtējā dabā un dzīvē iegūtie vērojumi, uzkrātie spriedumi, atzinumi. Darba procesā cilvēks iepazīst dzīvi un izzina pasauli.

Ernesta Brastiņa grāmatā "Latvju tikuma dziesmas"

uzskaita tikumības principus, ko saskatījis tautasdziesmās: labvēlība un labdarība; godbijība un godprātība; paklausība un rāmums; tiklība un veiklība; apdomība un mazrunība; čaklība un drosme; pacietība un panesība; lēnprātība un pašaizliedzība; miermīlība un draudzība; taupība un viesmīlība; žēlsirdība un pārstāvība

Zeiferts, Teodors (1993) Latviešu rakstniecības vēsture. – R.: Zvaigzne, ISBN  5-405-01049-9, 506.lapspuses.

Mantojumu analīzē Teodors Zeiferts (1993) – darba tikums, čaklums, uzcītība, nepiekūstoša darba dziņa, sirdsskaidrība, saticība, iejūtība, sirsnība, gudrība, tikumība, daiļums, taisnība, uzticība, nesavtība, mīlestība ne vien pret cilvēku, bet pret visa Dieva radīto; vīrietim- stiprums, nelokāmība, patstāvība; sievietei – maigums, piemīlība.

...simpātija un iejūta aplūkotos, novērotos priekšmetos. ...tīras daiļuma jūtas. ...cildenas prieka jūtas (par padarītu darbu, vērojot kumeliņu, govīm utt.)

.Simpātija pieaugdama top par mīlestību. Tā aptver tuvas būtnes, ne vien cilvēkus, bet arī kustoņus, dažreiz arī citus priekšmetus. (74.lpp.)

...vēršas pret slinkumu, uzpūtību, lielību, dzeršanu. (75.lpp.)

Anspaks, J. u.c.(1987) Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. gadam.- R.: Zinātne.

            Līdzīgas vērtības mūs tautas mantojuma apcirkņos sameklējis J.Anspaks (1987, 16.-25.lpp): „Bagātā latviešu folklora ir patiesa tautas ētiskās un estētiskās apziņas enciklopēdija, tās gudrības enciklopēdija”. Autori uzsver, ka latvietis tikumību saista ar darbu, kā visu vērtību mēru un augstu vērtē labus paradumus, labu raksturu un stingru gribu.

Latviešu tautasdziesmas. I. Sējums Darba dziesmas, red. A., Ancelāne u.c. Rīga: „Zinātne” 1979.g. Lf 82.3(2L) La 802   L70700-099 76.79.4702340000. 680 lapspuses.

„Tautasdziesma ir arvien skaidra, vesela un svaiga kā rasas pilna, neaizskarta pļava; viņa pārsteidz mūs ne vien ar savu naivi sirsnīgo vienkāršību, zīmīgi gleznainību, ritma saskanīgumu, bet arī ar savu dzejisko skaistumu un intīmo maigumu. .” VI lpp.

Tās tika sargātas no aizmiršanas, glabātas atmiņā kā vislielākais dārgums,...

...īpašu savdabību un dzīvīgumu iegūst pat nedzīvā daba, kamēr augi un dzīvnieki pilnībā iekļaujas viņa dzīves un darba ritumā. Tēliem un metaforām bieži vien piemīt dziļi simbolisks raksturs , ļaujot mazajā četrrindītē ietvert visai plašu saturu , paust dziļu pārdzīvojumu...  tautasdziesma bag;ata un daiļskanīgā valodā mācījusi pateikt  dziļas atziņas par visu, kas mums apkārt, saskatīt ne tikai priekšmetiski lietišķās vērtības vien, bet atrast arī labo un daiļo, apbrības un atdarināšanas cienīgo.

VI lpp.

Tomsons, Teodors (1983) Par latviešu tautas dziesmu. Rīga: „Liesma”, 78L1 85.23(2L)1  To 436

T90110-42 243.82.4905000000, 194 lpp.

Tautasdziesmas ne tikai apdzied lietas un parādības. Tās pauž arī cilvēka attieksmi izprast, izskaidrot un vērtēt parādības ...15.lpp.

Tautas dzejā saturs tiek izteikts tēlainā, gleznainā, domu, iztēli un emocijas rosinošā valodā. (18.lpp.

Salīdzinājumā ar poētisko tekstu ne mazāk izteiksmīgas, emocionāli bagātas, gleznainas un taupīgiem līdzekļiem veidotas ir arī tautasdziesmu melodijas. 22.lpp.

Barons, Kr., Visendorfs, H., Latvju dainas, Jelgava 1894. gadā H.I. Dravnieka-Dravinieka general-komisijā.

„...Izlobot mūsu tauats dziesmu īsto veselīgo kodolu, mums atklājas viņās cilvēka gara labākie ideālie centieni, cilvēka sirds un dvēseles daiļākās, tikumīgākās, dziļākās jūtas, kas nekad nenovecojas... XVIII lpp.

Pasaules skatījuma poētiskā atveide folklorā (1988) red. J., Darbiniece Rīga: Zinātne. ISBN 5 -7966-0086-9, Pa 647, 173 lpp.

E.Kokare, Realitātes poētiskās atveides raksturīgākās īpatnības latviešu folklorā.

Raksturo... pašas tauats raksturu – emocionālā atturībaizteiksmē, savaldība jebkuru piedzīvojumu izpausmē. Emocionālās izpausmes lakonisms.

... visu folkloru caurstrāvo optimisms. Optimisms ne tikai prāta slēdziens. Bet gan kā dzīve princips, kā pārbaudīts līdzeklis izdzīvot, saglabāt savas radošās spējas... (19.lpp)

Folkloras cilvēka vērtību izpratne – darba cilvēka, zemes kopēja izpratne aiziet līdz pašām dziļākajām – cilvēka esības – saknēm. Vērtīgs ir tas, kas palīdz nodrošināt pašus būtiskākos cilvēka esamības pamatus, iztikas pamatus, dzīvības turpināšanas pamatus. Caur šo prizmu skatīta arī daba, apkārtējā pasaule, dievu un cilvēku vērtība....(25.lpp).

H.Erdmane, Koku tēli, to semantika un mākslinieciskā slodze dziesmu folklorā.

Skaistais tautasdziesmās izpaužas kā viena no galvenajām pozitīvām īstenību un cilvēku novērtējošām kategorijām. Skaistais tiek tik cieši saistīts ar ētiski cildeno, ka tos pat grūti nošķirt savrūp un aplūkot katru par sevi. (43.lpp.)

Saule sēja sudrabiņu. Latviešu tautasdziesmas par dabu. Izlase. Sak. K., Arājs (1972) Rīga: zinātne. Sa 843 . 328 lpp.

Apjomā ziņā nelielā, ārēji šķietami necilā tautasdziesmu četrrinde saglabājusi mums ne tikai patiesu poētiskumu senu, pat aizvēsturisku priekšstatu pēdas, bet sniedz arī pārsteidzošu smalku un daudzpusīgu darba dzīvē novērotu dabas parādību raksturojumu. Tā bagātīgā un daiļskanīgā valodā pratusi pateikt dziļas atziņas par visu, kas mums apkārt, saskatīt tajā nr tikai priekšmetiski lietišķās vērtības vien, bet atrast arī labo, daiļo, apbrīnas un atdarināšanas cienīgo...(5.lpp.)

Ūdeņu trauksmainība, koku un augu daudzkrāsainība, putnu un dzīvnieku pasaules attieksmju daudzšķautnība parādīta ne tikai sīki niansēta, - šajās dziesmās ietverta arī doma par radošā darba skaistumu un nepieciešamību. Atbilstoši izvēlēti arī izteiksmes līdzekļi – salīdzinājumi un epiteti... Taču arī te visnotaļ dabā meklēta analoģija pastāvošajām sadzīves un sabiedriskajām attieksmēm, mēģināts sniegt to morālisku un estētisku vērtējumu. (7.lpp.).

Darba vara lielu dara. Tautas dziesmu izlase. Sak. J., A., Jansons. (1973) Rīga: Liesma. Lf  Da 620. D 07-6-3         __    297-73.  232 lpp.

            M-801(11)-73

 Jansons izdala sekojošas pamatvērtības;

1. Darba tikums;
2. Humānisms;
3. Drosmi, izturību, neatlaidību;
4. Saderību un saticību;
5. Gudrību;
6. Godu;
7. Tēvu zemes mīlestība;
8. Optimisms jeb priecīgā prāta tikums;

Kas tas ir par brīnišķīgu darbam piemītošu varu, ar ko tas saista darītāju, liek priekā un laimē aizmirst pašam sevi un visu citu? Tas ir jaunrades prieks. Tas ir prieks un lepnums par savām spējām, par savu varēšanu, bet reizē ...- tā ir laime par darba rezultātiem, sasniegumiem, iznākumu...  14.lpp.

Darbs ceļ dzīvi. Darbs ved pie panākumiem: dzīvē visus ieguvumus, ar ko var lepoties, par ko var priecāties, devis darbs. Kur cilvēks visvairāk ieskata un atzīst šo patiesību par darba lomu, par darba lielo varu dzīves celšanā? ...- kolektīvā rosmē, kurā viņš pats iesaistīts ar aktīvu līdzdalību.(15.lpp.)

Darbs met tiltu pār dzīvības upi. Ir nedzīvai darbā sāk dzīvot....

...nozīmīga vieta ir bijusi humānismam.

Tautasdziesmu tēlojumā humānisms izpaužās cīņā pret visādu necilvēcību – nežēlīgu, cietsirdīgu, augstprātīgu, otru pazemojošu rīcību....

h. izpausme parādās līdzcietībā un līdzjūtībā pret tiem, kuriem dara pāri, kas cieš netaisnību ... aktīvā viņu atbalstīšanā un palīdzībā tiem.

Sadarbība ...( 20. lpp.)

Simpātija pret dzīvniekiem, augiem – nedrīkst postīt, spārdīt ...esi dzīvības sējējs, audzētājs un kopējs... viņš saprot, kas katram ir vajadzīgs.. kas dzīvību sēj, tas ievāc dzīvības ražu.

Dariet labu cik spēdami! Palīdziet tam, ka, darbu darot, dzīvi ceļot, klājas grūti. (21.lpp.)

... senākos laiko sdrošsirdība saistās galvenokārt ar vīra dzīvi. Cīņas drosme... darba drosme... (26.lpp)

Savstarpējās palīdzības tikums ir pastāvējis jau pirmatnējā kopienā... Tas pats sakāms par saderības un saticības tikumu...

..līdzjūtības tikumā visa dzīvā radība, tad saderība un saticība ir tikai cilvēku savstarpējo attieksmju morālā norma. ... zīmējās vispirms uz cilvēku sadzīves pamatnoteikumu labprātīgu ievērošanu.  ... ģimenē tā izpaužas cieņā pret vecākiem, brāļu un māsu savstarpējā mīlestībā... saderībā visu ģimenes locekļu starpā. (27.lpp).

Saderība un saticība kaimiņu sadzīvē...talkas... (29).lpp).

Gudrība stiprāka nekā fiziskais spēks... Tautas dziesmā tēlotā gudrība ir darba un dzīves pieredzes iegūtā veiksme, prasme un māka tikt ar visām grūtībām laimīgi galā. (32.lpp).

... gudrība izpaužās apķērībā, atjautībā, attapībā, veiklībā un izmanībā, kas bieži vien pāriet viltībā.- lietota pret ienaidnieku..

..gudrība, kas gūta darba pieredzē – darba gudrība.... (35.lpp.).

... dzīves vērojumu un vērtējuma gudrība – pazīst dabas norises un parādības, darba procesus, pazīst cilvēkus, viņu dzīves daudzveidīgos sakarus un attiecība...

Gudrs padoms vēr’tigāks par visu: par spēku, ārēju skaistumu un greznību, par naudu un par mantu. (36.lpp.).

 Gods ir vērtība, ar ko ikviens grib savu dzīvi izdaiļot un celt tā nozīmi... Gods ir slavas cēlonis. Un slava ir goda izdaudzināšana. Gods – paša pelnījums, paša dzīves piederums. (slava var būt nelaba).

..ar vārdu gods vērtē labu, kārtīgu cilvēka darbu vai uzvedību. ..(37.lpp).

Ar godu – nozīmē kaut ko darīt ar labu..

 ...godāt nozīmē cienīt, cienāt – parādīt kādam godu...38.lpp).

Meitu gods, ... puišu gods...

 Tēvu zemes mīlestība savas dzimtenes mīlestības apliecinājums plašākā nozīmē.. ..šaurākā nozīmē tēvam piederīgo zemi.. (41.lpp.).

Optimistisks dzīves skatījums, priecīgs, jautrs prāts parādās visos tautas dziesmu ciklos: dan darba, gan sadzīves dziesmās, gan svētku, gan godu dziesmās, arī bēru dziesmās.

Prieka vara ir dzīvības vara. Prieks atraisa visus dzīvības spēkus.. (45.lpp.).

... ticība labajam... priecīga dziesma, ...humors..joki .. cerības uz uz sasniegumiem..... par savu veikumu,... padarītu darbu...pats vērtīgākais prieks par savām radītāja spējām,...par savu celsmes spēku,...talkas prieks,... (51.lpp).

Raudupe, R. (2005) Labi ļaudis. Dainas un cilvēcisko attiecību dimensijas. Rīga: Madris. UDK 316.6  Ra 808. ISBN 9984-31-876-1.  136 lpp.

Tautasdziesmās bagātīgi ilustrēts tas, kā darīt darāmo, kā dzīvot saderībā ar citiem cilvēkiem... 7.lpp.

Visu attiecību pamatā: saderība, pašvērtēšana, došana, apziņa – viss ir viens.

Empātija, ieklausīšanās, līdzjūtība, pašaizliedzība, cieņa, vides respektēšana, draudzība, iekšēja brīvība, mīlestība.

Daudzās tautasdziesmās saderība cilvēku starpā salīdzināta saderībai dabā...dabā valda saderības likums. Saderība jeb saticība tiek daudzināta kā augstākais no tikumiem. 14.lpp.

Pašizvērtēšana – kāds esi – tāda ir pasaule ap sevi. Tavos spēkos ir uzturēt sevī pozitīvas noskaņas. Attieksmi (visi man labi bija, kad es pati laba biju...) 16.lpp.

Otra pieņemšana tādu, kāds katrs ir ( Nesasmēju nevienam,/Kādu kuru redzēdama:/Kādu Laimiņ’ i laiduse, / tādu māte auklējuse.

Dzīvot tagadnē. Dot iespēju otram būt tādam, kāds viņš ir.

Skatīties ar pilnīgu uzmanību. Es teiktu ne skatīties, bet iedzīvoies, iejusties vidē, justies kā daļai, saplūst. Ai, tēvu zemīte,/ tavu jaukmiņu!/ Smildziņa ziedēja/ Sudraba ziedus! 21.lpp.

Otram došana. Dots devējam atdodas.

Pasaule ir katra cilvēka atspulgs. 23.lpp.

Viss ir viens. – veselums tautas dziesmas uzbūv;e.

Prāta, valodas kontrole. 27.lpp.

Vērīgums uz sevi.

Piedošanas māka. 30.lpp.

Iekšēja noturība, priecīga nostāja (domāju, ka veseluma apziņa, izjūta rada prieka stāvokli – tajā arī rodas teicieni, dziesma. Tā rada iekšēju drošību augstu pašapziņu. Tā ģenerē labestību u.c. lietas. Fakstiski, galvenais ir  veidot Veseluma sajūtu.

Izturība;

Atbildība;

Paļaušanās. (uz dieva gudro padomiņu, uz to, ka pasaulē viss ir sakārtots dabas likumiem, Dieva grivbai. 51.lpp.

Līdzjūtība, skaidrība, maigums, atvērtība, saudzīgums, žēlsirdība;

Kad to vienu pašūpoju, visi līdzi līgojās. Vienotība

 Pašaizliedzība.

Cieņa, vecākās paaudzes, bērna, laulāta drauga cienīšana.

Vides respektēšana 76.lpp.

Draudzīga attieksme;

Iekšēja brīvība 85.lpp.

Draudzība ģimenē 88.lpp.

Laipnība 93.lpp.

Mīlestība 113.lpp.

Mīloša attieksme pret visu 126.lpp.

Siliņš, I.,E. (1999) Lielo patiesību meklējumi. Rīga: Jumava. UDK 1   Si 474.  ISBN-9984-05-186-2. 512 lpp.

Celms, V. (2008) Latvju raksts un zīmes. Rīga: Folkloras informācijas centrs. UDK 003(4743).         Ce 380. ISBN 9984-39-019-5 9. 272 LPP.

Tradicionālā kultūra, kas cieši saistīta ar dabas norišu cikliem, kosmosu, senajā zemkopju kultūrā glabā tādus ētiskos, estētiskos un Dieva izpratnes principus, kas varētu palīdzēt atjaunot zudušo līdzsvaru un harmoniju...

...lai ievirzītu attīstību saprātīgas pašdisciplīnas gultnē, atjaunotu zudušo saikni ar pasaules universālo sākotni sevī un dabā, atjaunotu harmoniju un līdzsvaru pasaules Veselumā. 267.lpp.

Zālīte, Pēteris  (1923) Latviešu tautas dvēsele ar iepriekšēju dvēseles jēdziena un tautu dvēseles apskatu. Latvijas Universitātes Raksti. 8: 33-84.

  Atklātās vērtības dainās:

Brīvība;

Līdzjūtība; līdzcietība; gudrība 33.lpp.

Labestība, saticība, šķīsta, autonoma, pašdarbīga, uzņēmība; 35.lpp.

Darbīga, izturīga, čakla;

Drošsirdība, tēvu zemes mīlestība

Dziesmu mūžu nodzīvoju. Izlase. Sast. R.Drīzule (1970). Rīga: Zinātne. Dr 515.

7-4-3

1970-121   320 lpp.

Bērnam piedzimstot, vecāki un pārējie ļaudis vēlē viņam laimīgu mūžu. Pēc senā latvieša izpratnes, laimīgs cilvēka mūžs ir darbam atdots mūžs.  7.lpp.

Tautas dziesmas rāda, ka latvieši lielākoties tikai ārēji pildījuši uzspiestās nesaprotamā baznīcas rituāla prasības, bet mājās un sadzīvē ievērojuši vienīgi pašu senās tradīcijas. 8.lpp.

 Plašāko vietu seno vārda došanas dziesmu ciklā ieņem dziesmas par kūmu mielastu, pādes dīdīšanu un šūpuļa kāršanu. Pādi dīdijā to uz rokām izdancinot un vēlējuma dziesmas izdziedot. 9.lpp.

Birkerts, P. (1937) Latvju tautas dzīve gudrība. – Rīga: J.Grīnberga izdevums. I.2. Darba filosofija. 320 lpp.

...darbu uzlūko par pasaules likumu,, par dzīves galveno saturu jeb dzīves dvēseli. darbam ir kulturālu vai saimnieciski mērķi..

Darbs ir katra cilvēka dabīgs uzdevums... darbam jāiemācās...

Dabā jāiemācās bērnībā, jaunībā... mācības turpinās visu mūžu...

Galvenie skolotāji; vecāki, pasaule, pati darba gaita, darba prakse...

Principi:

Nevar otru mācīt, ja pats neproti...

Darba mācībai jāsaskan ar pašu praksi, darbu.

 Katram darbam sava gaita: sākums, turpinājums, beigas...

Dažādi darbi, dažādi darba darītāji: strauji - kūtri, apķērīgi - neapķērīgi, skaidri – juceklīgi u.c. 309.lpp.

Darbam dažādas sekas...dod algu, maizi. Reputāciju, slavu. Normāls darbas – veselību; Pec darba spriez par pašu cilvēku – fiziskām, garīgām, morālām īpašībām.

Darbs var darīt gan laimīgu , gan nelaimīgu (pārmērīgs darbs) ;

Darba laimes elementi; darba augļi, pabeigta darba apmierinājums, izpildīta pienākuma jūtas, pēc darba atpūtas tīksme..;

Darbam savs ritms, savas metodes, paņēmieni...

Darbs attīsta prātu, gribu, neatlaidību, centību, pacietību, vērīgumu, uzmanību.... 311.lpp.

Atjklāj kopdarba pozitīvās puses..

Māca laika vērtību, lietderību;

Darba ētika:

Tai ir ievērojama loma.

Pienākuma jūtas darba gaitā;

Rūpība un kārtība;

Cenšanās padarīt darbu labi;

Čakluma izcelšana pretstatā slinkumam;

Cildenas domas par :

Darba vispārējo vērtību;

Sevišķi par darba ētisko vērtību.

Darbs un čaklums ir cilvēka gods un lepnums.

314.lpp.

Bērziņa, V. (1989) Tautasdziesmas gājums. Rīga: Zvaigzne. 82,3L Be 777.

ISBN 5-405-00298-4 . 135 lpp.

 Folkloras kolektīvisms izpaužas ne tikai tās rašanās procesā, bet arī saturā. ...Tautas mākslā taču patvēries tas, kas ir tuvs, būtiski svarīgs visai ļaužu kopībai, kas atbildis tās pasaules izpratnei un izjūtai, mazāk ievērojot atsevišķo, individuālo. ...

Folkloras īpatnība... stihiski objektīvs pasaules skatījums, kurā „es” un „pasaule” ir identiski... 14.lpp.

Folklora... ir agrīno zinātnisko priekšstatu glabātāja, pasaules izziņas un skaidrojuma līdzeklis ... es teiktu arī audzināšanas līdzeklis. Tajā uzkrāti paaudžu paaudzēs pārbaudīti dara, sadzīves, ieražu un rituālu priekšstati, kas nodrošina cilvēka mūža saskaņu ar augstākajām dabas un sabiedrības likumībām. 15.lpp.

Tautasdziesma ir sava veida filozofijas mācība jeb ... mācība par visām dzīves likumībām, visu lietu kārtību un cilvēku esības ritmu. 15.lpp.

 Latviešu bērnu folklora. Sast. Greble.,V. (1973) Rīga: Zinātne. La 802 Lt

L- 07-4-0-128       132-73   232 lpp.

    M811(11)-73

Latviešu folklorā ļoti sens ir dziesmu cikls, kas veltīts kristību ceremonijai.9.lpp.

Kūmu dziesmās izpaudušies tautas uzskati par to, kādam jābūt cilvēkam, lai to varētu saukt par vērtīgu...

Kūmu dziesmas ir laba vēlējumi bērnam. Šo vēlējumu galvenā doma – lai bērns izaugtu veselīgs, daiļš, gudrs, tikumiski vērtīgs cilvēks, veiksmīgs darba darītājs. 10.lpp.