Skola kultūra un labklājība somu pētījumā – vairāki darbi
Skola kultūra un labklājība somu pētījumā – vairāki darbi
Konspekts
Konspektēja O.Rode
ArtoAhonen, Kyosti Kurtakko & Eiri Sohlman School, Culture and Well-being
Lapland University Press www.ulapland.fi/unipub
Report in Educational Sciences 4 University of Lapland
Rovaniemi 2007
ISSN1796-3885
ISBN 978-952-484-087-3
ISBN 978-952-484-087-3 (pdf) ISSN 1796-3885 (online)
ISBN 952-484-061-8 (paperback) ISSN 1796-3877 (print)
Lapland University Press www.ulapland.fi/unipub Rovaniemi 2007
PROMOTING SCHOOLCHILDREN'S PSYCHOSOCIAL WELL-BEING
Eiri Sohlman University of Lapland 13- 21
Humānā psiholoģija aplūko indivīdu, kā atvērtu sistēmu. Šī sistēma ir pašregulējoša, unikāla un nepārtraukti mainīga. Tā ietver pašzināšanās ?, pašaktualizēšanos, radošumu, mīlestību, vērtības, individualitāti, personas iekšējo dabu, garīgo izaugsmi, personas veselumu.
Humānās psiholoģijas mērķis ir veicināt personas pozitīvu izaugsmi, palīdzēt kļūt veselam un laimīgam.
Holistiskajā cilvēka koncepcija balstās uz trim pamata eksistences modiem 1. Ķermeņa eksistence; 2. Apziņas; 3. Situativitāti – attiecības vienas personas dzīves iekšienē (situācijas);
Psihosociālās aktivitātes ir tās darbības, kas veicina skolēna attīstību, psiholoģisko un sociāli labklājību.
Skolas vide ietver;
1. Fizisko vidi;
2. Politikas un administratīvo vidi;
3. Psiholoģisko vidi, kas ietver atbalstošu, palīdzošu atmosfēru, akadēmisko sadarbību, cieņu pret individuālo atšķirību.
4. Personāla veselības veicināšanu, lai tie varētu kļūt par pozitīvas lomas modeli, palielinot to saistību ar skolēnu veselību. Citiem vārdiem sakot, skolotāja piemērs veselīgam dzīves veidam.
Uzlabojot garīgo, emocionālo, sociālo veselību ir kaut kas vairāk nekā garīgi, sociālo un emocionāla rakstura slimību problēmu risināšana. Tas ietver, piemēram, bērnu laimes izjūtas pieaugumu, tā vitalitāti, pašvērtības pieaugumu, panākumu sajūtas, un rūpes vienam par otru. Skolas kontekstā tas ir ne tikai jautājums par to, kā novērst nelaimīgumu, huligānismu, vardarbību un konfliktus, bet tas arī kļūst jautājums par veicināt visiem tiem, kas mācās un strādā skolās, sasniegt savus mērķus, mīlēt, izjusties priecīgiem, enerģiskiem, dzīves pilniem un rūpes vienam par otru (19 pp).
CHALLENGES FORTHE SCHOOL-SYSTEM TO CARE FOR PSYCHOSOCIAL WELL-BEING OF CHILDREN AND FAMILIES IN MULTI-ETHNIC BARENTS REGION
Eva CarlsdotterSchjetneHogskolen I Finnmark 43- 47
Holistisko skolu izaicinājums ir lielām izmaiņām skolas sitēmās rupējoties par psiholoģisko un psihosociālo bērnu labklājību.
EXPERIENCES OF CLASSROOM RESEARCH TO INCREASE SCHOOLCHILDREN'S WELL-BEING
Kerstin Ohrling
Lulea University of Technology, Sweden 62-
61-75
Skolas darbinieki var palielināt bērnu labklājību (a) ļaujot bērniem piedalīties klases aktivitātēs; (b) izveidojot atbalstošu mācībuvidi un (c) mācīšanās caur dziļu pārdomu (refleksiju).
Samazināt kontroli par bērnu – deleģēt daļu uzticības, veicinot atbildību par paša paveikto, ļaujot bērniem kļūt par partneriem;
Mācībatbalstoša vide – piemēram, klasiskā mūzika, iespējas atpūtai; veidot labus apstākļus savstarpējai komunikācijai; Labs sarunu klimats veicina drošības sajūtu, kurā skolēni runā kā par neveiksmēm, tā par sasniegumiem.
Izlasot, domāt un analizēt to, tika izveidots pamats labākam izpratnei, paaugstinot skolēnu labklājību.
Pievēršot uzmanību atsevišķu skolēnu vajadzībām, interesēm un patreizējo stāvokli, labklājību, kā arī to izpausmes – „atvērtā auss”.
LEARNING ACHIEVEMENTS, LEARNING ENVIRONMENTS AND WELL-BEING: A STUDY OF PRIMARY SCHOOL PUPILS IN FINNMARK 2005
Ole Martin Johansen Finnmark University College
104-117
Skolēnu labklājību skolā nosaka ne tikai ar skolu tieši saistīti faktori, bet arī ārpusē – sociāliekonomiskās, sabiedrības situācija, ģimenes sociālā, ekonomiskā labklājība, jo tā ir augstāka, jo labāka ir labsajūta skolā;
COMPARING THE PSYCHOSOCIAL WELL-BEING OF SCHOOLCHILDREN IN THE BARENTS REGION
ArtoAhonen University of Lapland
118- 135
Skolai ir jauuzņemas atbildība par psihosociālo labklājību skolās. Skola no vienas puses var būt vieta kur rodas garīgas veselības problēmas, bet tā var būt arī vienīgā vieta, kurā tās tiek risinātas. Skola ir arī vieta, kurai ir liela loma pašapziņas, pašcieņas augšanas procesā skolas bērniem.
According to Engels et al. (2004) the following description of well-being can be made: "Well-being at school expresses a positive emotional life which is the result of harmony between the sums of specific environmental factors on the one hand and the personal needs and expectations of pupils vis-a-vis the school on the other."
Saskaņā ar Engels et al (2004) labklājība var tikt raksturota sekojoši: "Labklājības skolā saprotama, kā pozitīva emocionālā dzīve, kas ir harmonija starp summā ietvertiem, īpašiem vides faktoriem no vienas puses un personīgajām vajadzībām un skolēnu cerībām no otras puses." 119pp
Engels, N., Aelterman, A., Van Petegem, K., &Schepens, A. (2004). Factors which influence the well-being of pupils in flemish secondary schools. Educational Studies, 30(2), 127-143.
