ÿþ<!DOCTYPE html PUBLIC "-//W3C//DTD XHTML 1.0 Transitional//EN" "http://www.w3.org/TR/xhtml1/DTD/xhtml1-transitional.dtd"> <html xmlns="http://www.w3.org/1999/xhtml"> <head> <meta http-equiv="Content-Type" content="text/html; charset=utf-8" /> <title>Drustu Tautskola</title> <style> body, html { margin:0; width:100%; height:100%; } </style> </head> <body> <table style="width:100%; height:100%; border-collapse:collapse; background-image:url('bg.jpg'); background-position:center" "0" cellpadding="0" cellspacing="0" border="0"> <tr> <td align="center" valign="top"> <table width="856" height="100%" cellpadding="0" cellspacing="0" border="0"> <tr> <td width="7" background="2_1.png"> </td> <td valign="top"> <table width="840" height="100%" bgcolor="#FFFFFF" cellpadding="0" cellspacing="0" border="0"> <tr> <td valign="top"> <img src="up.jpg" width="840" height="237" /> </td> </tr> <tr> <td width="840" height="34" valign="top"> <a href="jaunumi.html"><img src="m_01.jpg" border="0" /></a><a href="index.html"><img src="m_02.jpg" border="0" /></a><a href="koncepts.html"><img src="m_03.jpg" border="0" /></a><a href="sarunas.html"><img src="m_04.jpg" border="0" /></a><a href="aicinajums.html"><img src="m_05.jpg" border="0" /></a><a href="konti.html"><img src="m_06.jpg" border="0" /></a><a href="projekti.html"><img src="m_07.jpg" border="0" /></a><a href="galerijas.html"><img src="m_08.jpg" border="0" /></a><a href="kontakti.html"><img src="m_09.jpg" border="0" /></a> </td> </tr> <tr valign="top"> <td valign="top"> <table width="840" height="100%" cellpadding="0" cellspacing="0"> <tr> <td width="47" valign="top" bgcolor="#FFFFFF"> <img src="mala1.jpg" width="47" height="496" /> </td> <td width="10"> </td> <td valign="top"> <table width="726" cellpadding="0" cellspacing="0"> <tr> <td valign="top"> <br /><font face="Arial, Helvetica, sans-serif" size="-1"> <br /> <br /> <b>Tautskola  99 Baltie zirgi mekl dombiedrus!</b><br /><br /> <b>Projekts  L ausis </b><br /><br /> <p style="text-align:justify"> Problma: valsts izgl+t+bas sistma, l+dz+gi, k tas noticis citur pasaul, ir novecojusi un neatbilst laikmeta garam. </p> </font> </td> <td align="right" width="230" valign="top"> <br /><img src="4im.jpg" width="225" height="150" border="0" /> </td> </tr> <tr> <td colspan="2"> <font face="Arial, Helvetica, sans-serif" size="-1"><p style="text-align:justify"> <b>Novecojuas izgl+t+bas doktr+na (koncepcija) balsts uz sekojoao:</b><br /> 1. Netic+bu Dievam;<br /> 2. PieFmumu, ka cilvks ir biolo#iska maa+na - cilvks ir tikai fiziska pard+ba;<br /> 3. Netic+bu brna person+bai (faktiski netiek uzskat+ts, ka brns ir person+ba, brns tiek pretstat+ts skolotjam, plaak - pieauguaajam);<br /> 4. Uz brna cilvkties+bu noniecinaanas (netiek dotas brnam ties+bas gatavoties dz+vot paaa veidot sabiedr+b  t.i., izgl+t+bas sistma ir orientta t, ka vec paaudze uzspie~ savu, izvirzot par galveno izgl+t+b: mct piemroties. Citiem vrdiem sakot, t orientta virzien  sabiedr+ba  brns ) ;<br /> 5. Izgl+t+bas neviengabalain+bu; <br /> 6. Sav bkt+b centraliztu, smagnji konservat+vu izgl+t+bas sistmu viss ts sastvda<s;<br /><br /> <b>Mr7is: izstrdt jaunu izgl+t+bas modeli valstij, kura balst+tos uz:</b><br /> 1. Tic+bu Dievam;<br /> 2. Tic+bu atdzimaanai;<br /> 3. Brnu k person+bu, k l+dzties+gu partneri attiec+b pret citm vecuma grupm (tai skait pret skolotju);<br /> 4. Orientciju  brns  sabiedr+ba ;<br /> 5. Veselumu izgl+t+bas sistmu, kura aptvertu brna pirms un pc ieFemaanas laiku, pcdzemd+bu utt., l+dz pat cilvka aizieaanai  t.i., uz mk~izgl+t+bas ideju;<br /> 6. Decentraliztu dinamisku atvrt+bu jaunm atziFm pedago#ij, zintns, tehnolo#ijs.<br /><br /> Tic+ba Dievam <auj visu skat+t Veselum, M+lest+b un Skaistum. Veselums ir izejas punkts  vispirms Veselums un tad atsevia7ais. `da poz+cija sakrtos visas attiec+bu jomas, paplaains cilvka apziFas apvraFus un <aus pareizk novrtt situciju,  pareizi r+koties . Tic+ba daudzdimensionlas pasaules eksistencei pavrs jaunas iespjas viss zintFu joms. Tas <aus ielkkoties r+tdienas bezgal+gos plaaumos, bet ne aizgktnm r+t sasmakuao vakardienas gaisu  laiks nevis skat+t to, k jaun atziFa iek<aujas vec aaur+b (vecs teorijs), bet k vec iek<aujas jaun bezgal+b.<br /><br /> Tic+ba Dievam neviss noniecina cilvka bkt+bu, bet pace< to jaun pakp - Dieva l+dzstrdnieka pakp. Cilvks, k Dieva izpausme, ir bezgal+gs k laik t telp. K Dieva izpausme, Cilvks ir M+lest+bas un Paties+bas nesjs, Rad+tjs sav bkt+b  vai var bkt kaut kas vl skaistks? Vl jpiebilst, lai neviens neiedomjas, ka tic+ba Dievam ir kdas vienas konfesijas prioritte, vai reli#ioza cilvka amb+cijas  t ir katra indiv+da eksistences Paties+bas mrs. Tda pati Paties+ba, ka  es esmu . <br /><br /> Tic+ba atdzimaanai <aus ieraudz+t cilvka dz+vi, k nelielu, bet <oti svar+gu posmu bezgal+gi garaj pilnveides ce<. Tas <aus ieraudz+t katra nenovrtjamo drgumu krtuvi, ar kuru ierodamies aaj saul - mksu bagt+bas, kuras esam uzkrjuai bezgal+gs pieredzes mekljuma ce<os un ar+ to, pc k atkal esam atnkuai. Zinaanas atnk, ja tm noticam. Tic+ba atdzimaanai <auj sameklt uzdevumus, kurus esam uzFmuaies, aeit ierodoties, rast iespju tos izpild+t un pal+dzt ar+ citiem izk<kt no neziFas miglas. Vai sabiedr+b neveidosies daudz saskan+gkas, harmoniskkas attiec+bas? Vai katra cilvka un visas sabiedr+bas dz+ve nek<ks nesal+dzinmi mr7tiec+gka, satur+gka?<br /><br /> Brns k person+ba, k l+dzties+gs partneris attiec+b pret citm vecuma grupm (tai skait pret skolotju). Vai cilvka vecuma mrs Zemes dz+v ir t patiess pieredzes mrs? Esam pieraduai visu mr+t vienas dz+ves 70  80 gadu robe~s. Esam pieraduai visus sagrupt un sadal+t t, k paaiem liekas rtk. Paties+b, vai ms neesam tikai pal+gi jaunajam cilvciFam, l+dz nostiprins viFa intelekts, noskaidrojas apziFa un norkds fiziskais augums? Pie kam, ar katru tas notiek savdk un katrs jaunais cilvciFa skolotjam ir atkljums, prsteigums  es nevaru strdt t, k vakar strdju. Vakar man bija kdam jpal+dz apgkt dabas sarga uzdevumam nepiecieaamo, bet aodien man, citai person+bai jau jpal+dz apgkt citus instrumentus. Daudzveid+ba ir tik liela, ka man, skolotjam, tikai l+dzdarbojoties iespjams rast pareizos  audzaanas (audzinaanas), izgl+toaanas paFmienus, veidus. Vai jks domjat citdk?<br /><br /> Orientcija  brns  sabiedr+ba . K to saprast? Man pat+k ststs par Pter+ti. Kop ar savu skolotju Pter+tis atklj, ka viFa uzdevums aaj dz+v ir tds un tds, bet skolotjam, lai pal+dztu Pter+tim sagatavoties t veikaanai nav, piemram, pietiekami trdarb+gs dators. Skolotjs dodas pie skolas direktora, bet ar+ tam tda nav. Direktors ziFo skolu valdei, t savukrt skolu inspektoram. Inspektors par problmu inform izgl+t+bas ministru. Izrds, ka vis valst+ nevar atrast atbilstoao datoru. Ministru prezidents zvana uz Eiropas padomi un izklsta problmu  Pter+tis datoru dabk un var apgkt nepiecieaams iemaFas sava uzdevuma veikaanai. `odien viss ir otrdi. Pat vl sliktk, jo paties+b nevienam Eiropas padomes onkulim nerkp ko konkrti grib Pter+tis. Onkul+tis ir gudrks par Pter+ti, viFa s~ augstk un redz tlk un tpc  labk zina, ko kam vajag, ieskaitot pat to, kd vid, sabiedr+b Pter+tim bks jdz+vo. Tpc tiek pavlts visus padar+t par spj+giem pielgoties main+gajiem (Eiropas onku<u untumu noteiktiem) sabiedr+bas apstk<iem. Bet vai mums dr+zk nevajadztu iedot  Pter+tim tdas prasmes, tdus instrumentus, ar kuru pal+dz+bu tas nevis pielgosies, bet bks spj+gs pats veidot sabiedr+bu? No k ms baidmies? No savu amb+ciju nepiepild+aanas?<br /><br /> Veselums izgl+t+bas sistm, kura aptvertu brna pirms un pc ieFemaanas laiku, pcdzemd+bu utt., l+dz pat cilvka aizieaanai  t.i., mk~izgl+t+bas ideja. `o pras+bu nosaka Cilvka veselums. Lai saprastu t noz+mi, paraudz+simies, k tas notiek aodien. `odien visa izgl+t+bas sistma ir saraust+ta pirmskolas, pamatskolas, vidj, augstkaj. Bez tam visprj izgl+t+ba vl sadal+ta vairks da<s ar liegumu vienam pedagogam strdt vien vai otr no tm, aizbildinoties ar vecuma grupu psiholo#ijas +patn+bm un taml+dz+gi  cilvkam, kura kop ar brnu ir strdjis vairkus gadus, vrojis t att+st+bu, apzinjies stiprs un vjs puses, visas a+s zinaanas (kuras praktiski nav nododamas) jizmet, jo, lkk, brnam nonkot cit vecuma grup nks gudrks specilists. Vai vl kaut kas absurdks var bkt? Tieai otrdi  ir jmekl iespjas brna audzintjam ne tikai pavad+t kop ar cilvku viFa apzin+gais mk~s, bet jau jrkpjas par t ieFemaanas apstk<iem. Negribu mint konkrtu zintnieku vrdus, jo pasaul jau sen zinms, cik svar+ga ir prenatl audzinaana un brnu agr+n izgl+toaana. Piemram, Krievij, apjguai cik svar+gi dzemd+bu laik nepazaudt neironu miljardus  intelekta augstas potencila nosac+jumu, bet Amerik veikti vairku desmitu gadu garum pt+jumi (eksperimenti) brnu agr+n izgl+toaan. Rezultti ir vairk k pozit+vi. Ttad ne tikai nesaraustot, bet aizpildot cilvka izgl+t+b neizmantotos gadus ar mr7tiec+gu  audzaanas darbu sagaidms kvalitat+vs cilvka intelektulo spju lciens. Kam ir izdev+gi, lai tas t nenotiktu? <br /><br /> Decentraliztas, dinamiski atvrtas jaunm atziFm pedago#ij, zintns, tehnolo#ijs izgl+t+bas pras+ba nerun pret+ Veseluma idejai, jo ms, cilvki, esam individualittes Veselum (mks ir juzlkko k Veselums pats par sevi un k Veselums Veselum - Diev, Visum, ja gribat). Vai valsts aobr+d neeksperiment ar mums? Eksperiments var bkt veiksm+gs, un var bkt ar+ k<kdains. Vai centralizta k<kda, kas aptver vai visas sabiedr+bas da<u, nav stulba? Veidojot izgl+t+bas  uzFmumu , kas pak<aujas detaliztiem, valdon+giem r+kojumiem, rodas virkne problmu, nerunjot nemaz par nelabvl+gu valsts da~do kontroles organizciju rad+to stresa psiholo#isko gaisotni (pat jau ar to pietiek, lai padomtu par ko citu!). Skola, skolotjs ir ierobe~oti sav radoaaj darb+b.<br /><br /> rji var likties, ka ejam uz sakrtot+bu, ievieaot centraliztos eksmenus un taml+dz+gi, ta u paties+b tas ir haoss. Haoss, kur pazkd mksu lolots individualittes. Kas ir svar+gk - uztais+t kdam #enerlim alvas zaldtiFus (kalpus), vai #ener<us (kara<us)? Nav par7ints, kas ir drgk  centraliztie eksmeni vai iestjprbaud+jumi. Cits <oti svar+gs negat+vs moments centralizto eksmenu ievieaan ir saist+ts ar klaju neuztic+bas pard+aanu skolu pedagogiem. Princip vajadztu atteikties no prbaudes darbiem un eksmeniem vispr  droai vien daudziem tas liekas absurdi. Tik pat absurda daudziem a7iet ideja par bezatz+mju izgl+t+bu. Patreizj izgl+t+bas sistma nevar iztikt bez atz+mm, jo pati jau pirmajos skolas gados, sagraujot brnos dab+go dziFu (motivciju) izzint pasauli, cenaas sabiedr+bai pard+t, cik labi t strd, jo viss ta u tiek kontrolts  mksdienu Heses anekdote! Izgl+t+ba valst+ ir jorganiz un nevis jvada (jvalda)!<br /><br /> Te prdomm tikai da~i vecs un jauns izgl+t+bas mode<a principi. Dombiedri, atsaucieties! Vai jums nea7iet, ka vajadz+gs neatliekams kopdarbs! <br /> </p> <br /> </font> </td> </tr> </table> </td> <td width="10"> </td> <td width="47" valign="top"> <img src="mala2.jpg" width="47" height="496" /> </td> </tr> </table> </td> </tr> <tr> <td height="100%"> </td> </tr> </table> </td> <td width="9" background="2_3.png"> </td> </tr> </table> </td> </tr> </table> </body> </html>